Straujumas teiktais par klasificēto informāciju nopludinājušajiem Valsts kancelejas darbiniekiem izrādās blefs
PIETIEK19.04.2015.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas publiskais paziņojums par klasificēto informāciju nopludinājušajiem Valsts kancelejas darbiniekiem ir izrādījies blefs, - par to pārliecinājās Pietiek, mēģinot sīkāk noskaidrot šī paziņojuma pamatā esošos faktus.
"Valsts kancelejas darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Straujuma skaidroja, ka jau Valda Dombrovska (Vienotība) valdības laikā dažādās interneta vietnēs parādījušās klasificētu dokumentu kopijas. Straujuma nevarēja pateikt, vai dokumentus nopludinājusi Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane, vai kāds cits VK darbinieks," - šādi Straujumas publiskos izteikumus 15. aprīlī atstāstīja aģentūra LETA.
Pēc šo paziņojumu izskanēšanas Pietiek vērsās pie Ministru prezidentes preses pārstāves ar jautājumiem - cik tieši šādi gadījumi ir bijuši (par katru gadījumu minot laiku, nopludinātās informācijas būtību/tēmu, personas, kas šo nopludināšanu fiksējušas), kā arī - vai par katru no šiem gadījumiem ir veikta dienesta pārbaude vai cita veida izmeklēšana (par katru gadījumu minot pārbaudes sākšanas iniciatoru, pārbaudes veidu, pārbaudes sākuma datumu, pārbaudes beigu datumu, pārbaudes veicējus, pārbaudes rezultātus)?
Pirmais trauksmes zvaniņš atskanēja, kad premjeres pārstāve atzina - prasītā informācija esot pieprasīta... pašai Valsts kancelejai, no kā izrietēja, ka Straujumas rīcībā šādas informācijas paziņojuma izteikšanas brīdī vienkārši nav bijis. Savukārt, kad Straujumas pārstāve informāciju bija apkopojusi, apliecinājās, ka Ministru prezidentes publiskais paziņojums patiešām ir bijis tīrs blefs.
Straujumas pārstāve atzina, ka ir bijušas divas reizes, kad pati Valsts kanceleja valsts drošības iestādes aicinājusi veikt izmeklēšanu par iespējamo ierobežotas pieejamības informācijas noplūdi, savukārt vēl reizi izmeklēt Ministru kabineta sēdes informācijas noplūdes jautājumu lūgusi Ekonomikas ministrija – taču par to esot lietas kursā ministrija, bet ne premjere vai Valsts kanceleja.
Savukārt no šīm divām reizēm (ko Straujuma publiski bija nodēvējusi par "vairākkārt") nevienā nav ticis konstatēts, ka informāciju būtu nopludinājuši Valsts kancelejas darbinieki (kā to TV apgalvoja Straujuma).
"Pirmais gadījums saistīts ar AirBaltic lietu, kad 2013.gada 24.septembrī Valsts kanceleja iesniedza iesniegumu Drošības policijai (Nr.16-06-k/12), kā arī Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam zināšanai, lai valsts drošības iestādes izmeklē iespējamo informācijas noplūdi. Rezultāts – drošības iestādes informēja, ka no Valsts kancelejas nav notikusi informācijas noplūde un nav fiksēti pārkāpumi," - šāds ir Straujumas pārstāves skaidrojums par pirmo gadījumu.
Tāpat ar čiku ir beidzies arī otrs gadījums: "Savukārt otrs gadījums bija par Ministru kabineta slēgtās sēdes iespējamo datu noplūdi kontekstā ar AS Latvijas Gāze. Valsts kanceleja nekavējoties vērsa Drošības policijas uzmanību uz šo faktu (2014.gada 30.jūlija vēstule Nr.15-06-k/27), taču šī gada 16.martā Valsts kanceleja no Drošības policijas saņēma vēstuli Nr.21/1204, informējot, ka kriminālprocess ir izbeigts."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.