Straujumas valdība par "airBaltic" finansējumu nolēmusi: ja Saeima naudu nedos, jāmēģina izblēdīties citādi
PIETIEK20.11.2015.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Ja Saeima naudu neiedos, ir jāmēģina izblēdīties citādi, - kā izrādās, pēc būtības šādu risinājumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic kārtējo reizi nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai ceturtdien ir pieņēmis Laimdotas Straujumas Ministru kabinets, liecina tā atslepenotais protokollēmums, ko Pietiek publisko pilnībā.
Kā zināms, oficiālā Straujumas versija par ceturtdienas valdības sēdē nospriesto bija - nolemts akceptēt "finanšu investora no Vācijas" Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu airBaltic ieguldīt 52 miljonus eiro gadījumā, ja Saeima apstiprinās aizdevuma izsniegšanu airBaltic no Valsts kases 80 miljonu eiro apmērā. Taču, kā izrādās, patiesībā valdība pieņēmusi daudz "slīpāku" lēmumu, kas paredz rīcību arī gadījumā, ja Saeima šaubīgajam darījumam naudu neaizdos.
Straujumas valdība cer saņemt Saeimas atbalstu šādam priekšlikumam par 80 miljonu aizdevumu no Valsts kases: "Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministra kabineta lēmumam par turpmākajām darbībām akciju sabiedrības Air Baltic Corporation attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 000 000 EUR, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci."
Taču vienlaikus valdības protokollēmuma 6. punktā aprakstīta arī rīcība gadījumam, ja Saeima atļauju aizdevumam nedos, - lai ar šādā situācijā mēģinātu izblēdīties un nodrošinātu valsts finansējumu airBaltic: "Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz šajā Ministru kabineta sēdē doto deleģējumu, veikt darbības, lai nodrošinātu pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Likuma par Budžetu un finanšu vadību 34.prim panta 2.daļai un minētā 9.priekšlikumā ietverto nosacījumu virzību Saeimā. Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci."
Pietiek šodien publisko abus Ministru kabineta protokollēmumus. Nekādi oficiāli skaidrojumu par "slīpo" 6. punktu no Valsts kancelejas pagaidām nav saņemti.
19. novembra MK sēdes protokollēmums
Informatīvais ziņojums "Par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" turpmāko darbību" TA-2547-IP (R.Kozlovskis, K.Ozoliņš, Dz.Rasnačs, R.Bergmanis, U.Augulis, A.Pildegovičs, E.Rinkēvičs, Z.Elksniņa-Zaščerinska, R.Zeltiņš, J.Dūklavs, M.Gauss, M.Seile, Ē.Kalnmeiers, A.Freimanis, I.Ulmanis, B.Bāne, I.Pētersone-Godmane, M.Krieviņš, L.Straujuma)
1. Pieņemt zināšanai satiksmes ministra pienākumu izpildītāja, iekšlietu ministra R.Kozlovska, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra K.Ozoliņa, akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētaja M.Gausa, SIA "PricewaterhouseCoopers" pārstāvju un valsts drošības iestāžu pārstāvju sniegto informāciju, kā arī iesniegto zvērinātu advokātu biroja "Glimstedt un partneri" 2015.gada 12.novembra atzinumu par akcionāru līguma projektu.
2. Pieņemt zināšanai sniegto informāciju par izdarītajiem grozījumiem akcionāru līguma projektā, lai ievērotu valsts intereses, un atbalstīt tos. Ņemot vērā tieslietu ministra, aizsardzības ministra un ārlietu ministra priekšlikumu, Satiksmes ministrijai papildināt akcionāru līguma projektu ar normu, kas paredz, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju (īpaši Eiropas Savienības) noteikto sankciju režīma ievērošanu.
3. Pilnvarot Satiksmes ministrijas valsts sekretāru K.Ozoliņu parakstīt akcionāru līgumu pēc šī protokollēmuma 2.punkta izpildes un pēc tam, kad Saeima ir atbalstījusi priekšlikumu par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" aizdevuma kapitalizāciju.
4. Satiksmes ministrijai, piesaistot neatkarīgu ekspertu, veikt akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" 2011-2015.gada darbības padziļināto izpēti, izvērtējot sabiedrības padomes un valdes darbību, nodrošinot akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" finanšu darbību, juridisko lietu vešanu, komercdarbību, kā arī sniegt atzinumu par biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Ekspertu darbu apmaksāt no akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" līdzekļiem.
5. Atbalstīt akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanu, veicot Valsts kases izsniegtā aizdevuma kapitalizāciju, lai radītu priekšnoteikumus stratēģiskā investora piesaistei.
6. Ja Saeima neatbalsta likumprojekta par valsts budžetu 2016.gadam 2.lasījumam iesniegto 9.priekšlikumu -„Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministra kabineta lēmumam par turpmākajām darbībām akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 000 000 EUR, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci" -, tad:
1) Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz šajā Ministru kabineta sēdē doto deleģējumu, veikt darbības, lai nodrošinātu pamatkapitāla palielināšanu atbilstoši Likuma par Budžetu un finanšu vadību 34.prim panta 2.daļai un minētā 9.priekšlikumā ietverto nosacījumu virzību Saeimā;
2) Satiksmes ministrijai nodrošināt darījuma ar valsts un privātā investora ieguldījumu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanā izpildi atbilstoši darījuma struktūrai, kas apstiprināta Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdē, nodrošinot, ka darījumam nav negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
7. Noteikt, ka Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.57 72.§) 7.punkts stājas spēkā pēc tam, kad Saeima ir atbalstījusi priekšlikumu par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanu.
3. novembra MK sēdes protokollēmums
72.§ Informatīvais ziņojums "Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai" TA-2280-DV, TA-2430 (A.Matīss, K.Ozoliņš, G.Belēvičs, J.Maizītis, N.Mežviets, E.Rinkēvičs, B.Bāne, J.Dūklavs, M.Gauss, U.Augulis, D.Berkolde, R.Bergmanis, Dz.Rasnačs, R.Kozlovskis, M.Gorodcovs, J.Pone, I.Skrodele, L.Straujuma)
1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu, tai skaitā informāciju par to, ka ir veikta potenciālā finanšu investora atbilstības likuma "Par aviāciju" 57. divi prim pantam izvērtēšana.
2. Pieņemt zināšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora, Drošības policijas priekšnieka un valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" direktora sniegto informāciju.
3. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētāja sniegto informāciju.
4. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas priekšlikumu, atbalstīt informatīvajā ziņojumā minētā 1.risinājuma variantu kā pagaidu risinājumu līdz akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” stratēģiskā investora piesaistei.
5. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību „Air Baltic Corporation” veikt nepieciešamās darbības akcionāru līguma redakcijas pilnveidošanai, maksimāli ievērojot valsts intereses.
6. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību „Air Baltic Corporation” veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu akciju sabiedrībai „Air Baltic Corporation” stratēģisko investoru.
7. Finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu akciju sabiedrībai „Air Baltic Corporation” ar šādiem nosacījumiem:
7.1. aizdevuma galējais atmaksas termiņš ir līdz 2016.gada 30.decembrim, bet ne vēlāk kā līdz akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanas dienai;
7.2. valsts aizdevumam piemērojamā procentu likme ir 6% gadā, tajā skaitā maksa par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu 0,5% gadā;
7.3. valsts aizdevums tiek izmaksāts atbilstoši faktiskajai akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” finansējuma nepieciešamībai;
7.4. par valsts aizdevuma nodrošinājumu kalpo komercķīla, kas nodrošina arī prasījumus, kas izriet no 2011.gada 14.decembra valsts aizdevuma līguma Nr.A1/1/F11/796.
8. Satiksmes ministrijai sagatavot un līdz 2015.gada 6.novembrim iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā iekļaut Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvjus un paredzēt, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.
9. Satiksmes ministrijai nodrošināt kontroli par valsts aizdevuma izlietošanu akciju sabiedrībā “Air Baltic Corporation” un akciju sabiedrības finansiālā stāvokļa uzraudzību.
10. Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā minētā 1.risinājuma varianta īstenošanu, Satiksmes ministrijai līdz 2015.gada 4.novembrim iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu, lai likumprojektā „Par valsts budžetu 2016.gadam” paredzētu akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos līdzekļus.
11. Noteikt, ka turpmāk pirms grozījumu izdarīšanas akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” biznesa plānā vai jauna biznesa plāna apstiprināšanai ir jāsaņem Ministru kabineta piekrišana. Satiksmes ministrijai nodrošināt attiecīga informatīvā ziņojuma iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
12. Pieņemt iesniegto noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.363 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība"".
Valsts kancelejai sagatavot noteikumu projektu parakstīšanai.
13. Pēc jautājuma izlemšanas šim protokollēmumam sēdes laikā ir noņemts lietojuma ierobežojuma statuss "dienesta vajadzībām" .
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
