Strīķei taisnība: Drošības policijas budžets tiešām grandiozs – četros gados jau dubultots līdz 15 miljoniem
PIETIEK15.06.2017.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Par Drošības policijas neprofesionālu izsekošanu sašutušajai bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei viņas ceturtdienas Facebook ierakstā ir taisnība: Drošības policijas budžets ir jau pārsniedzis „grandiozus” 15 miljonus eiro gadā un četru gadu laikā ir dubultots.
Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija jau tradicionāli nevēlas sniegt jebkādas ziņas par sava ikgadējā budžeta apmēriem un izlietojumu, apgalvojot, ka šādu informāciju aizliedz izpaust valsts likuma aizsardzības normatīvie akti.
Šī Drošības policijas slepenība īpaši savādu priekšstatu rada, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas interneta mājas lapā atrodamie dati par valsts budžetu šādu informāciju atklāj - turklāt ne tikai Drošības policijas finansējuma kopapjomu, bet arī tā struktūru.
Kā rāda šie dati, vēl 2014. gadā Drošības policijas kopējais budžets bija „tikai” 7 592 378 eiro, no kuriem gandrīz visa summa - 7 589 994 eiro - bijusi dotācija no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. Tiesa, 2384 eiro Drošības policija bija paredzējusi gūt no "ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem". Kas ir šie Drošības policijas sniegtie maksas pakalpojumi, atklāts netiek.
Savukārt 2015. gadā Drošības policijas budžets jau bija palielināts iespaidīgi - par aptuveni trešo daļu, līdz 10 370 563 eiro. Līdz ar to, neraugoties uz pieticīgajiem darbības rezultātiem, Drošības policijas budžets tika palielināts par 2 780 569 eiro.
Arī 2016. gada budžeta palielinājums bija vērā ņemams, tā kopapjomam sasniedzot absolūto Drošības policijas finansējuma rekordu - 11 619 192 eiro. Tātad palielinājums ir vēl par aptuveni 1,25 miljoniem eiro.
Savukārt šim gadam Drošības policijas budžets ir palielināts vēl iespaidīgāk – jau līdz 15 269 475 eiro, tātad vēl par 3,65 miljoniem eiro. Kopumā kopš 2014. gada līdz 2017. gadam šīs iestādes budžets ir jau vairāk nekā dubultots, pieaugot par 7,67 miljoniem eiro.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepriekš nevēlējās atklāt, kurš tieši ierosinājis un aprēķinājis tieši šādu budžeta palielinājumu: viņa preses pārstāve ir vienīgi minējusi, ka pamatā esot "jaunā ģeopolitiskā situācija, notikumi Ukrainā, situācija pierobežā, nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas prasa un kam jau ir termiņuzturēšanās atļaujas, nepieciešamība ciešāk uzraudzīt interneta vidi saistībā ar terorisma propagandu u.c. jautājumi".
Līdz ar to iespaidīgais finansējums esot piešķirts, lai "nodrošinātu valsts iekšējo drošību", kā arī, lai "stiprinātu Drošības policijas analītisko kapacitāti, tai skaitā, lai izveidotu termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju pārbaužu un pasažieru datu informācijas analīzes nodaļas", visbeidzot, "finansējums palielināts uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un tehniskā aprīkojuma iegādei".
Neko par nepieciešamību nodrošināt konkrētus darbības rezultātus, kas būtu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, Iekšlietu ministrija gan nav ieminējusies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
