Iesaki rakstu: 
Pavisam īsi un skaidri – birojs, kurš savā nosaukumā apgalvo, ka korupciju novēršot un apkarojot, ar slēdzienu bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara „naudas tumbočku lietā” visiem negodīgiem un pusgodīgiem politiķiem un citām valsts amatpersonām dod labu recepti – lūk, šitā vajag krāpt valsti, tās iedzīvotājus un tā sauktos tiesībsargus, varētu būt droši, ka nekas slikts jums par to nebūs.
Ja nu kāds neatceras – kad šopavasar pēc Kampara amatpersonas deklarācijas izpētes kļuva skaidrs, ka personisko finanšu sakārtošanas lietās kungs bijis īsts faķīrs, viņš uzrādīja divas oficiālas papildienākumu pozīcijas: 27 tūkstošus latu viņam izsniegusi nestrādājošā sieva, bet vēl 35 tūkstošus – nezināms labdaris, kas šo summu ministram izsniedzis par iespēju pirms iespējamas pirkšanas izpētīt Kampara firmu,
Tikai ar milzu saņemšanos un pamudināšanu KNAB pieķērās pie šīs lietas pārbaudes, un nu pēc vairāku mēnešu darba vai tā imitācijas ir rezultāts: Jutas Strīķes vēl kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas parakstītā dokumentā atzīts – firmas izpēte beigusies bez rezultātiem, nekāds darījums nav noticis, un Kampars loģiski ir šķīsts un nevainīgs.
Okei, pieņemsim, ka Strīķes kundzes un viņas kantora „īpašās attiecības” ar pavisam konkrētiem politiskajiem spēkiem un to pārstāvjiem, kuru dēļ Strīķes kundze un Co. jau iepriekš ir bijuši spējīgi nepamanīt visbrēcošākās nejēdzības, ir paša KNAB intīmā lieta, par kuru mums un jums nav nekādas darīšanas.
Taču nevar noliegt vienu – vēloties kārtējo reizi no mēsliem izvilkt „savējo” pārstāvi, Strīķe un Co. ir pasnieguši lielisku dāvanu visiem ierēdņiem, politiķiem un citām valsts amatpersonām, kurām pavasarī reizē ar nepieciešamību aizpildīt deklarāciju parādās neērta problēma –paskaidrot, no kurienes tad nākusi starpība starp iespaidīgajiem izdevumiem un krietni mazākajiem oficiālajiem ienākumiem.
Un te nu, rau, kopš Strīķes slēdziena par Kamparu atbilde ir dota: viss, kas nepieciešams, ir kaut ar atpakaļejošu datumu ar kādu trešo personu noslēgts līgums, ar kuru šī te trešā persona izmaksājusi ierēdnim/politiķim tādu un tādu summu par iespēju sīki un smalki izpētīt ierēdņa/politiķa firmu, šķūnīti, pagrabu, motorlaivu, kartupeļu maisu vai jebko citu.
Nevajag ne noslēgtu pirkuma darījumu, ne ekspertu slēdzienu, vai šāds darījums nav fiktīvs jau no pašiem pirmsākumiem, ne, cik var noprast, arī drošības naudas atmaksu. Līgums ir, šķūnītis ir? Tad saskaņā ar Strīķes slēdzienu viss būs kārtībā, lai cik brēcoši neizskatītos no malas, - jo, ja izgāja cauri Kamparam, kāpēc lai mūsu tiesiskajā valstī neizietu cauri arī jebkuram citam, vai ne? Un korupcijas novērošanas birojs, protams, varēs turpināt novērot.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.