Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas pazīstama kā bijušās Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja darbinieces Jutas Strīķes partija un kura atļaujas neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem (par ko jau bija rakstīts Pietiek), neuzskata par vajadzīgu arī atbildēt saviem atbalstītājiem. Vairāk nekā divu nedēļu laikā šis politiskais spēks, kas plāno kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav papulējies sniegt atbildi kādam partijas atbalstītājam, kas vērsās pie partijas ar ierosinājumu.
“Labdien! Esmu JKP atbalstītājs un piekritējs, tomēr ir daži aspekti, ko, iespējams, JKP ideoloģijā būtu lietderīgi mainīt. Vai nav tā, ka tas konservatīvisms būtu jāmazina tā nozīme un vārda būtība? Vajag tomēr būt vienlīdzībai, viendzimuma partnerattiecībām. Ir nepieciešama kopdzīves likuma pieņemšana, lai regulētu viendzimuma pāra mantiskās attiecības. Jādara viss, lai Stambulas konvencija stātos spēka. Kādi ir JKP plāni uz šīm lietām un kā esat gatavi to īstenot?” - ar šādu vēstījumu un jautājumu pie JKP vērsās partijas atbalstītājs Jānis Murjānis, nosūtot to uz JKP mājas lapā norādīto kontaktadresi [email protected].
Vairāk nekā divu nedēļu laikā viņš atbildi uz savu e-pastu nav saņēmis un ir neizpratnē, vai partija jūtas tik pašpārliecināta par saviem panākumiem vēlēšanās, ka var atļauties neatbildēt pat saviem atbalstītājiem, šķietami nebaidoties, ka tā var pazaudēt savu atbalstītāju loku.
JKP atbalstītājs bija cerējis uz diskusiju ar savu iecienīto politisko spēku, taču jūtas vīlies un nopietni pārdomā, vai izvēlēties citu favorītu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Kā jau ziņots, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Juta Strīķe, kas tagad no Jaunās konservatīvās partijas ievēlēta Rīgas domē un ir šīs partijas valdes locekle, nedēļu neatbildēja uz vairākkārtējiem žurnālistu telefonzvaniem, turklāt nepildīja solījumu atbildēt uz jautājumiem rakstiski e-pastā.
Neērti viņai izrādījās jautājumi par Ķekavas novada domes deputātu no JKP Neilu Kalniņu, kurš pēc skandāliem par pašvaldības degvielas izmantošanu privātām vajadzībām un algas saņemšanu ceļojuma laikā uz Spāniju nolēma no partijas izstāties, lai ar savām apšaubāmajām darbībām nemestu ēnu uz politisko spēku.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
