Strīķes stāstītais žurnālam „Ir” par „Latvenergo” un oligarhu lietām izrādās blefs
L. Lapsa28.06.2012.
Komentāri (69)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes intervijā žurnālam Ir stāstītais par ārvalstu ekspertiem, kuri ļoti atzinīgi vērtējot KNAB darbu tā sauktajā Latvenergo amatpersonu lietā un oligarhu lietā, ir izrādījies blefs, - ne Strīķe, ne KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nevar nosaukt nevienu šādu vērtējumu, ko būtu saņēmis birojs.
Šā gada 24. maijā intervijā žurnālam Ir KNAB priekšnieka vietniece apgalvoja, ka par tā saukto Latvenergo amatpersonu lietu un oligarhu lietu „ārvalstu eksperti apgalvo, ka esam ļoti veiksmīgi strādājuši pierādījumu apjomā, ka viņiem daudzās lietās sarunu ierakstu nav vispār”.
Ir nekādus precizējošus jautājumus Strīķei saistībā ar šo apgalvojumu nebija mēģinājis uzdot, savukārt Pietiek vērsās pie viņas ar oficiālu iesniegumu, aicinot nosaukt gan konkrētos ārvalstu ekspertus, par katru minot vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un apgalvojuma izteikšanas datumu un formu, gan arī – ņemot vērā informācijas noplūdes no KNAB – to, kuras KNAB amatpersonas kādiem ārvalstu ekspertiem izpaudušas informāciju par minētajiem kriminālprocesiem, kādā apjomā, kādas nepieciešamības dēļ, kā arī – vai ārvalstu ekspertiem nav izpausts izmeklēšanas noslēpums, ja reiz šie eksperti varējuši sniegt šādu precīzu vērtējumu.
Nu izrādījies, ka ne KNAB priekšnieka vietniece, ne biroja priekšnieks nespēj nosaukt nevienu šādu ekspertu, kurš patiešām būtu iepazīstināts ar abu lietu izmeklēšanu un sniedzis tādus atzinumus, par kādiem žurnālam Ir bija paziņojusi Strīķe.
Saskaņā ar Streļčenoka oficiālo skaidrojumu tas neesot iespējams, jo tādā gadījumā būtu nepieciešams „atklāt kriminālprocesu izmeklēšanā izmantoto taktiku un izmeklēšanas metodes”. KNAB priekšnieks nepaskaidroja, kādā veidā viņa vietnieces publiski pieminētu ārvalstu ekspertu nosaukšana varētu atklāt izmeklēšanas metodes.
Tāpat Pietiek bija uzdevis Strīķei arī jautājumu saistībā ar viņas izteikumu minētajā intervijā par to, ka gan Latvenergo amatpersonu lietā, gan oligarhu lietā "palikusi tikai tehniskā puse", - „kas ir šī tehniskā puse, kas to raksturo, ar ko tā atšķiras no citām pusēm (miniet arī tās)”.
Arī uz šo jautājumu Strīķe atbildi nevarēja sniegt, savukārt Streļčenoks, kura vadītā iestāde jau pieprasījusi pirmo no diviem iespējamiem izmeklēšanas pagarinājumiem Latvenergo lietas izmeklēšanā un aizvien izvairīgāk runā par oligarhu lietas izmeklēšanu, izlikās nesaprotam, ko nozīmē jautājumā minētā "šī tehniskā puse", un sniedza šādu atbildi:
„Atbildot uz jautājumu par skaidrojumu intervijā izteiktam teicienam „tehniskā puse", izskaidrojam, ka saskaņā ar Latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu vārds „tehnisks" tiek skaidrots kā 1) tāds, kas attiecas uz tehniku (tehniskā izglītība, tehniskās zinātnes, augstskolas, automašīnu tehniskā apskate, materiāli tehniskā bāze, tehniskās kultūras — kultūraugi, ko izmanto rūpniecībā (lini, kokvilna, cukurbietes u.tml) vai tāds, kas saistīts ar darba tehniku, tāds, kas pārzina darba tehniku (tehniskie darba paņēmieni, tehnisks darbinieks, tehniskais redaktors). Līdz ar to jāsaprot, ka „tehniskā puse" ir noteiktu, ar kriminālprocesa virzību saistītas darba tehnikas paņēmienu, metožu izmantošana krimināllietas izmeklēšanā.”