Iesaki rakstu: 
"Izpildīgs - kādu uzstādījumu no augšas dos, tādu pildīs," - tā bijušie kolēģi Pietiek raksturo Drošības policijas izmeklētaju Aldi Višņevski, kurš bez konkursa nolūkots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatam. Par to, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks līdz šim maz kam zināmo Višņevski uzaicinājis nesen atlaistās Jutas Strīķes vietā, trešdienas vakarā ziņoja LTV ziņu raidījums Panorāma. Višņevskis savā pēdējā skaļākajā izmeklēšanā izmantojis tādas metodes kā lietisko pierādījumu izņemšana žurnālistu un augstu amatpersonu darbavietās, kā arī kratīšanas amatpersonu dzīvesvietās.
Ja Streļčenoka nodoms par Višņevska iecelšanu KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadītāja vietā īstenosies, birojs varētu piedzīvot vai nu jaunu konfliktu vilni, vai tālākas izmaiņas vadošo darbinieku rindās. Strīķes pozīcijai KNAB vadībā ir pakļauta Operatīvo izstrāžu nodaļa, kuru vada Juris Jurašs. Birojs gados, kuros pie varas un saimniecisko lēmumu pieņemšanas bijusi Vienotība, nav atklājis nevienu vērā ņemamu korupcijas gadījumu, kas saistās ar tās politiķu vai to laikā ieceltu valsts amatpersonu koruptīvām darbībām.
Drošības policija, no kuras nāk Višņevskis, līdz šim bijusi "redzīgāka". Piemēram, tā uzsāka izmeklēšanu tā dēvētajā "vēja kvotu" lietā par iespējamu korupciju obligātā iepirkuma kvotu sadalē vēja biznesam, kurā figurēja ar Vienotību tobrīd saistītā ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieka Klāva Olšteina vārds. KNAB pēc lietas saņemšanas no Drošības policijas to vispirms ielika atvilktnē, bet pēc tam izbeidza.
Lai gan Drošības policijas izmeklētāja Alda Višņevska vārds ne tikai maz ko izsaka plašākai sabiedrībai, bet arī neiedveš autoritāti tiesībsargājošo un drošības iestāžu aprindās, pēdējā viņa izmeklētā lieta ir bijusi viena no pēdējo gadu skaļākajām. Tieši Višņevskis izmeklējis, no kurienes un kā interesēs nopludināts Valsts kancelejas sagatavotais dokuments, kurā iztirzātas mierizlīguma iespējas ar lidsabiedrības airBaltic kādreizējo šefu Bertoltu Fliku.
Izmeklēšanā, kuru uzsāka Drošības policija septembrī, kad atklātībā nonāca šis ierobežotas pieejamības dokuments, Višņevskis pret augstām valsts amatpersonām un žurnālistiem vērsis tādas proecesuālās darbības kā kratīšana dzīvesvietā un lietisko pierādījumu izņemšana.
Višņevskis izmeklēšanas gaitā veicis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska mobilā telefona izņemšanu, lai kontrolētu viņa saraksti. Lazdovskis vienmēr ticis uzskatīts par ļoti uzmanīgu ierēdni, kurš labi ieredzēts arī tiesībsargājošo un drošības iestāžu, arī Satversmes aizsardzības birojā un KNAB, tādēļ šādu metožu izmantošana radīja jautājumus.
Tādu pašu izmeklēšanas metodi - lietisko pierādījumu izņemšanu - Višņevskis pielietojis pret Latvijas televīzijas žurnālistiem. Tieši KNAB priekšnieka vietnieka amatam nolūkotais Drošības policijas izmeklētājs rudenī bija ieradies LTV ziņu dienesta telpās. Nākamajā dienā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) Pietiek apgalvoja, ka par šīm darbībām Drošības policijas vadība viņu iepriekš neesot informējusi, un uzsvēra, ka dokumenta izņemšanu nevar uzskatīt par kratīšanu žurnālista darba vietā.
Kratīšanu Višņevskis decembrī veica Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona dzīvesvietā, turot viņu aizdomās par informācijas noplūdi, kas rudenī parādījās Pietiek. Lai gan Mēkons netieši saistīts arī ar airBaltic lietu - viņš sagatavojis no Tieslietu ministrijas pēc visa spriežot nopludināto dokumentu - kratīšanas iemesls bijis cits. Runa ir par Ģenerālprokuratūras vadības saņemtu iesniegumu par investīciju strīdu starp igauņu Winergy un Norvik banku. Izmeklēšanas gaitā, lai noskaidrotu iespējamos Pietiek avotus, Drošības policija arī izņēmusi videonovērošanas ierakstus valdības ēkas tuvumā esošajās kafejnīcā Tinto un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Žurnālistu izsekošanu un noklausīšanos, par ko bija pamatotas aizdomas šajā Višņevska izmeklētajā lietā, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks publiski noliedza intervijā laikrakstam Neatkarīgā.
Winergy - Norvik bankas lietā izskanējušas aizdomas par Ekonomikas policijas tendenciozu izmeklēšanu, ko iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek kategoriski noliedzis.
Višņevska bijušie kolēģi Drošības policijā Pietiek pauduši viedokli, ka citādi inertais izmeklētājs, kurš darba kabinetu pametot pulksten 17, šādu centību un izmeklēšanas metodes demonstrētu vienīgi, saņēmis skaidras norādes un garantijas "no augšas". Jau gadu mijā izskanēja versijas, ka Višņevskim apsolīts paaugstinājums.
Pietiek zināms, ka Drošības policija airBaltic dokumenta noplūdi konstatējusi tieši no Tieslietu ministrijas un valdības kuluāros tas tika uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem Lazdovska steidzīgajai aizrotēšanai uz Ekonomikas ministriju pirms pabeigta izmeklēšana. Tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) pirms nedēļas uz Pietiek jautājumu, vai atklāts vainīgais, atbildēja: vienīgā informācija, ko sniedz Drošības policija, ir, ka izmeklēšana turpinās. Šobrīd kavējas augstākās kategorijas pielaides piešķiršana Brokai, lai viņa varētu pilnvērtīgi pildīt ministres pienākumus, piedaloties valdības slēgtajās sēdēs. Brokai kā VAS Latvijas Gaisa satiksme valdes loceklei līdz šim bijusi zemākas kategorijas pielaide, ko piešķir Drošības policija. Augstākās kategorijas pielaidi piešķir Satversmes aizsardzības birojs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
