Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs ir saņēmis daudzu personu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – RSU) rektora rīkojumu [1] par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no šī gada 30. augusta. Iesniegumos pausts sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu.

Balstoties uz RSU skaidrojumu, tiesībsargs sniedz šādu informāciju:

RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno augstākās izglītības un zinātnes funkciju, un kuras īstenošanā  būtisku īpatsvaru veido arī valsts pasūtījums. Tā laikā RSU slēdz līgumus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Veselības ministriju (VM) par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību.

Būtiskāko īpatsvaru RSU studiju darba apjomā veido medicīnas un veselības aprūpes jomas. Tajās tiek gatavoti jaunie speciālisti reglamentētajās profesijās un specialitātēs. Visas sabiedrības interesēs ir panākt, lai šādi speciālisti tiek sagatavoti kvalitatīvi un pilnvērtīgi. No Satversmes kā viens no valsts pienākumiem izriet rūpes par veselības aizsardzību. Šī aizsardzība paredz arī noteiktas kvalitātes prasības jauno speciālistu sagatavošanā.

Medicīnas un veselības aprūpes studiju procesa būtiska, integrēta un neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās mācības reālos klīniskās vides apstākļos ārstniecības iestādēs jeb mācības “pie pacienta gultas”. Tādējādi arī valsts interesēs ir nepieļaut riskus par augstākās izglītības studiju procesu pārlieku un nekontrolētu novirzīšanos no akreditācijas ietvaros noteiktajiem satura, apjoma un izpildes noteikumiem.

Praktisko mācību īstenošanā RSU ar ārstniecības iestādēm slēdz līgumus, un jau šobrīd ir saņemti skaidri norādījumi, ka atsevišķas slimnīcas kā iestādes ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku, aizsargājot pacientu vitālās intereses, jo īpaši augstas riska grupas personas, kurām Covid -19 inficēšanās var būt saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un pat nāvi, atteiks turpmāk pieņemt studējošos, par kuriem nav pierādījumu, kā par Covid-19 infekcijas drošām personām. Tiesiskais ietvars šādam ierobežojumam ir noteikts Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Infekcijdrošas vides radīšana ir svarīga ne tikai darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār. Proti, kā minēts, veselības aprūpes jomas studiju būtiska un neatņemama studiju procesa sastāvdaļa ir praktiskais darbs ārstniecības iestādēs. Ārstniecības iestādes nav ieinteresētas pakļaut riskam savu personālu un pacientus.

Lai nākošajā akadēmiskajā gadā RSU studiju procesā ieviestu un nodrošinātu Covid-19 infekcijdrošu vidi, tika izdots minētais RSU rektora rīkojums. Turklāt, tā kā klātienē, īstenojot darbu RSU ēkās un telpās, pilnībā nav novēršama gan veselības aprūpes studiju jomu, gan sociālo zinātņu studiju jomu studējošo un akadēmiskā personāla saskarsme (t.sk. koplietošanas telpās, bibliotēkā, ēdnīcā, dienesta viesnīcā utt.), tad infekcijdrošu vidi nepieciešams ieviest arī attiecībā uz sociālo zinātņu jomu studējošajiem.

Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, vai testēšana, tad RSU izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu. Covid-19 pandēmijas un tās izraisīto ierobežojumu ietekmē RSU jau nepilnu pusotru gadu ir bijusi spiesta faktiski pilnībā samazināt studijas klātienē, tātad – arī praktiskās mācības, šajā laikā pieliekot bezprecedenta pūles studiju realizācijas pārveidošanai tādējādi, lai nepārtrauktu studiju procesu pavisam un to turpinātu, uz laiku atliekot praktiskās mācības. Vienlaikus šobrīd praktisko mācību atlikšanas laika rezerves ir teju pilnībā izsmeltas.

Jāuzsver, ka RSU nav noteikusi vakcināciju pret Covid-19 kā obligātu, bet gan noteikusi minētās izvēles iespējas. Turklāt, vērtējot Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, šīs izvēles ir pielīdzināmas sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai, kas šajā epidemioloģiski nestabilajā situācijā kalpo kā līdzeklis sabiedrības atgriešanai normālos dzīves apstākļos.

Neapšaubot katra indivīda tiesības izlemt par vai pret vakcinēšanos, kur katrs lēmums ir balstīts racionālos apsvērumos, nevis, piemēram, sazvērestības teorijās, sociālajos tīklos anonīmi izplatītā dezinformācijā vai ignorancē, RSU ir noteicis vairākus studiju turpināšanas vai uzsākšanas kritērijus. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, šādi noteiktiem ierobežojumiem ir jābūt, pirmkārt, ar leģitīmu mērķi, kas konkrētajā gadījumā ir sabiedrības veselības drošības apsvērumi, otrkārt, iespējām ir jābūt vairākām, ko arī paredz rektora rīkojums.

Tiesībsargs pievienojas RSU paustajam, ka, respektējot katra indivīda subjektīvās tiesības veikt brīvas izvēles, ir nepieciešams ievērot samērību ar vairākuma interesēm, proti, valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm, neapdomīgi izvēloties tādus risinājumus, kuri pieļauj vai pat sekmē nekvalitatīvu speciālistu iekļaušanos medicīnas un veselības aprūpes jomās.

Tai pat laikā RSU un studējošos saista noslēgti studiju līgumi, kas nozīmē, ka RSU ir arī civiltiesiskas saistības un atbildība pret studējošajiem par to, ka RSU nodrošinās viņiem studiju programmas apguvi pilnībā. Ņemot vērā šādus apstākļus, tiesībsarga ieskatā personām, kuras nav izlēmušas par labu vakcinācijai, nav pārslimojušas vai kuras nevēlas veikt testus, ir iespēja ar augstskolu vienoties par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, stabilizējoties vispārējai  epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas.

Papildus tam RSU piebilst, ka vairums studējošo izprot objektīvo situāciju un vēlas studiju procesa turpināšanu infekcijdrošos apstākļos, kas viņiem nozīmētu drošību gan veselībai, gan studiju procesa kvalitātei, kas, organizējot attālināto mācību procesu īpaši medicīnas nozarē studējošajiem, praktiski nav iespējama.

[1]https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/studijas/grozijumi_rikoj_par_studiju_procesa_turpmako_organizesanu_covid_19_apstaklos19052021-rev.pdf

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...