Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli. Un viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti,” savu vērtējumu par Jēkabpils apkaimē notikušo sievietes slepkavību TV raidījumā “De facto” klāsta LR ģenerālprokurors Juris Stukāns. Jā, jūs nepārlasījāties: nevis pļāpīgs onkulītis, kas krāmu tirgū pārdod vecas naglas, bet ģenerālprokurors.

Nu jau trešo nedēļu nerimst sabiedrības sašutums par varas bezdarbību, vistiešākajā veidā ļaujot Leonam Rusiņam ilgstoši vajāt un pēc tam nogalināt bijušo dzīvesbiedri. Slepkavība notika 16. aprīlī. Bet jau pērnā gada septembrī sieviete rakstīja iesniegumu ģenerālprokuroram Stukānam, ko sāka ar šādiem vārdiem: “Lūdzu, ģenerālprokurora kungs, steidzamu un neatliekamu palīdzību un aizsardzību pret dzīvības un veselības apdraudējuma draudiem!”

Sieviete rakstīja iesniegumus visiem: policijai, tiesībsargam, prokuroram, dažādām iestādēm. Visi atvairījās ar atrunām, lielākoties - formālām. Tas, ka lielākajai daļai uzrunāto šīs sievietes liktenis bija tikai “viens no gadījumiem”, tapa skaidrs uzreiz. Kad sazvanīju Jēkabpils policiju, telefona klausules pacēlēja, uzvārdā Fjodorova, attapa vien pavaicāt, vai es rakstīšot par šo gadījumu. Tāda - nekāda - ir lielākās šajā baisajā traģēdijā iesaistīto amatpersonu daļas attieksme.

Ģenerālprokurors gan uzskata, ka sabiedrības diskusija par Jēkabpils traģēdiju iegājusi galīgi nepareizās sliedēs: “Latvijai ir pienācis laiks padomāt, ko mēs izdarījām, lai tas nenotiktu. Kāpēc Rusiņš izdarīja to, ko viņš izdarīja? Kāpēc citi vēršas pret sievietēm, sit regulāri un ilgstoši, un nekas nemainās? (..) Visai sabiedrībai jāuzdod šie jautājumi sev. Un jāsāk ar to, ka mums ir jāveido mehānisms, ka sievietei ir iespējas saņemt kaut kāda veida palīdzību, lai tas vispār nenotiktu.”

Jā, viss pareizi. Bet atkal - to saka kāds nevienam nezināms onkulītis vai ģenerālprokurors? Kad viņam uzdeva jautājumu par to, kas būtu jādara, lai tādi noziegumi nenotiktu, Stukāns izvairīgi paskaidro, ka viņš jau nav politiķis vai tiesībsargs, bet prokurors, tālab viņa pienākums ir nodrošināt jau notikušu noziegumu izmeklēšanu, nevis preventīva mehānisma izveidošanu.

Nu, protams, balta patiesība, nekur nepieķersies! Bet kā tad ar paša tekstu “mums ir jāveido mehānisms”? Kam - mums? Sabiedrībai? Varbūt tomēr deputātiem, kurus mēdz dēvēt par tautas priekšstāvjiem, roku rokā ar prokuroriem, policistiem un citiem tiesībsargiem? Varbūt tomēr nevainot sabiedrību savā bezdarbībā un - beigu beigās - arī nekompetencē? Tad nevajadzēs deklarēt, ka “Latvijai ir pienācis laiks padomāt, ko mēs izdarījām, lai tas nenotiktu”. Gan jau Latvija par to padomās, bet vainot visu sabiedrību, ka tā esot toleranta pret vardarbību: tas ir vismaz nekaunīgi, lai neteiktu - melīgi.

Varas neprasme (vai nevēlēšanās) pasargāt sabiedrību no varmākām izpaudās ne tikai bezdarbībā, bet arī pastulbā augstprātībā. Lūk, daļa no atbildes, ko vajātajai sievietei rakstīja Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa galvenais inspektors Oļegs Belovs: “Vienlaicīgi informējam, ka arī Jums ir pienākums veikt darbības, kas novērstu jaunu administratīvā un kriminālā pārkāpuma izdarīšanu, par ko Jūs jau iepriekš vairākkārtīgi tikāt informēta. Proti, nomainīt gan savu, gan bērnu un citu tuvinieku telefonu numurus, izvairīties no L. Rusiņa pretlikumīgajam darbībām, proti, neatbildēt uz īsziņām un viņa telefona zvaniem, neatbildēt uz nepazīstamiem numuriem, ja ir aizdomas, ka zvanītājs ir L. Rusiņš, neinformēt viņu par savām ikdienas gaitām, kā arī darba vietas maiņu u.c.”

Varbūt vajadzēja vēl arī piebilst: sieviete pati vainīga, ka sapinusies ar potenciālu slepkavu? Gluži kā tīmeklī klejojošais policijas protokola izraksts: “Vīrs dauzīja sievas galvu pret grīdu, viņa kliedza. Sastādījām protokolu par to, ka sieviete ar kliegšanu emocionāli traumēja savus bērnus.” Sarkastiska pasaciņa vai patiesība - kas to lai zina...

Ar savādību pārsteidza arī raksta sākumā citētā ģenerālprokurora izteika par Rusiņu, kurš “pasēdēja divdesmit cik tur dienas” un pēc cietuma kļuva vēl vardarbīgāks. Ja pareizi saprotu: Rusiņu tajā divdesmit dienu cietumā nevajadzēja likt, tā vietā vajadzēja viņu apbalvot ar kādu medāli, paplikšķināt pa plecu, un - skat, puisis no vardarbnieka un potenciālā slepkavas pārvērstos par labās vēsts nesēju un bāreņu aizgādni!

Šis ģenerālprokurora atzinums faktiski būs izsvītrojis visas iespējas būvēt Latvijā jaunus cietumus. Tie vairs nebūs vajadzīgi, jo noziedzniekus uzreiz reabilitēs, viņi visu sapratīs un strauji labosies. Bet tad arī prokurorus vairs nevajadzēs, sevišķi jau ģenerālprokurorus! Mums būs iestājusies īsta laimības zeme.

Bet, kamēr tā vēl nav iestājusies, der aplūkot paša ģenerālprokurora darbības (bezdarbību). Aplūkošanai noderēs gan Jēkabpils traģēdija, gan ģenerālprokurora “favorīta” Ulda Cinkmaņa nesmukā sāga, viņa bakalaura darbā konstatējot plaģiātu, līdz ar to anulējot augstskolas diplomu - Jurim Stukānam tas nešķita nekas īpašs, un Cinkmanis no darba prokuratūrā netika atlaists. Ir vēl arī lietas par Ventspilī baseinā noslīkušo zēnu, par Viļānu “kaņepju sievu”, par puisi ar Ukrainas karogu uz pleciem, kuram uzbruka kāds vatenieks utt.

Ģenerālprokuroram ir arī īpatnēji izteikumi par tiesājamo personu nevainīguma prezumpciju, jo, raugi, patiesībā ir tikai vainīguma prezumpcija: ja prokurors lēmis kādu atzīt par vainīgu, tātad viņš ir vainīgs, un tiesai šo prokurora pieņēmumu atliek vien nostiprināt savā lēmumā.

Visos šajos gadījumos prokuratūra un arī ģenerālprokurors parādījās ne tajā cēlākajā gaismā. Kāpēc par to netiek runāts? Tāpēc, ka ģenerālprokurora nekļūdīguma prezumpciju uztur vēl augstākas amatpersonas?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...