Stukāns cenšas izvairīties no tā, lai viņa izteikumus saistībā ar "neuztraukšanos" par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija
PIETIEK23.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Juris Stukāns mēģina izvairīties no tā, lai viņa tiesiski nihilistiskos izteikumus par to, ka „nav jāuztraucas” par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija, un tāpēc mēģina apgalvot, ka šie izteikumi esot izprasti „ārpus konteksta” un no tiem izdarīti „nepareizi secinājumi”. Pietiek.com publicē Lato Lapsas atkārtotu iesniegumu prokuratūrai, kurā fiksēta īpatnā situācija, ģenerālprokuroram mēģinot nepieļaut šo izteikumu izvērtēšanu.
„LR Prokuratūrai
Šā gada 9. martā vērsos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu:
„2019. gada 20.septembrī Tieslietu ministrijsa sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā tagadējais Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns nihilistiski un necienīgi izteicās par tiesiskuma principu ievērošanu.
Šis ir precīzs J. Stukāna teiktā atšifrējums:
„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.
Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.
Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.
Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”
Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”
J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.
Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””
Man nav ziņu, ka J. Stukāns pēc šo izteikumu publiskošanas būtu jebkādā veidā atzinis šo nihilistisko, necienīgo, prettiesisku rīcību atbalstošo izteikumu nepareizību, mēģinājis tos labot, atzinis savu kļūdu.
Tas, ka Jūsu iestādi vada persona, kura ir demonstrējusi nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam Latvijā un Jūsu iestādes prestižam. Papildus tam šajos izteikumos skaidri saskatāms Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpums.
Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.”
Uz šo iesniegumu esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes dokumentu, ko parakstījis manā iesniegumā minētais J. Stukāns:
„Rīgā
06.04.2023.
Nr. N-101-2023-00223
Uz 09. 03. 2023. iesniegumu Lato Lapsai
Par izteikumiem diskusijā
Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu iesniegums, kurā norādāt uz maniem izteikumiem 2019. gada 20. septembra ekspertu paneļdiskusijā un aicināt Prokuroru atestācijas komisiju izvērtēt šos izteikumus, norādot, ka ar tiem ir radīts milzīgs kaitējums tiesiskuma principam Latvijā.
Atbildot uz Jūsu norādīto un citētajiem maniem izteikumiem, paskaidroju, ka Jūs ārpus konteksta atsaucaties uz maniem izteikumiem un nepareizi secināt, ka demonstrēju necienīgu attieksmi pret likumu ievērošanu. No Jūsu citētājiem maniem izteikumiem acīmredzami un konkrēti izriet, ka būtiski ir ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai netiktu pieļauti nekādi tiesību pārkāpumi un nebūtu pamata izmaksāt kompensācijas. Diskusijas temats un tajā paustais ir par tiesiskuma ievērošanu, nevis par necienīgu attieksmi pret tā ievērošanu.
Ģenerālprokurors
J.Stukāns.”
Ar šo norādu Jūsu iestādei, ka es nebiju Jūsu iestādē vērsies ar kādiem jautājumiem Jūsu iestādes darbiniekam un nebiju vēlējies saņemt kādu izvairīgu, negodprātīgu skaidrojumu no šī darbinieka, bet gan aicinājis Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju izvērtēt manā iesniegumā minētos faktus.
Ar šo atkārtoti vēršos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu:
2019. gada 20.septembrī Tieslietu ministrijsa sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā tagadējais Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns nihilistiski un necienīgi izteicās par tiesiskuma principu ievērošanu.
Šis ir precīzs J. Stukāna teiktā atšifrējums:
„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.
Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.
Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.
Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”
Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”
J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.
Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””
Man nav ziņu, ka J. Stukāns pēc šo izteikumu publiskošanas būtu jebkādā veidā atzinis šo nihilistisko, necienīgo, prettiesisku rīcību atbalstošo izteikumu nepareizību, mēģinājis tos labot, atzinis savu kļūdu.
Tas, ka Jūsu iestādi vada persona, kura ir demonstrējusi nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam Latvijā un Jūsu iestādes prestižam. Papildus tam šajos izteikumos skaidri saskatāms Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpums.
Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.
Aicinu Jūsu iestādi manu atkārtoto iesniegumu nodot nevis personai, uz kuru attiecas tajā minētie fakti, bet gan Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana.
Ja Jūsu iestādē tiks pieņemts administratīvs lēmums atteikties nodot šo manu iesniegumu izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana, sniedziet man likumā paredzēto informāciju par tā pārsūdzēšanas kārtību."
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
