Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Balstoties uz Ekonomikas ministrijas publicētajiem datiem, uz š.g. 18.janvāri Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrēti 348 uzņēmumi, un tiem pieder kopskaitā 434 elektrostacijas. Kur meklējami šie uzņēmumi, kādi ir to finanšu rādītāji un kas ir to īpašnieki, Lursoft apskatījis pētījumā.

Lursoft aprēķini rāda, ka trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, reģistrēti Rīgā, un to vidējais vecums ir 16 gadi. Interesanti, ka desmitajai daļai patlaban ir reģistrēts aktīvs nodrošinājums, savukārt vienam no uzņēmumiem jau pērn pasludināts maksātnespējas process.

Ekonomikas ministrijas publicētie dati rāda, ka no 434 elektrostacijām 33,87% elektroenerģijas ražošanā izmanto ūdens resursus, 22,81% – dabasgāzi, bet vēl 14,29% – biogāzi.

Starp subsidētās elektroenerģijas ražotājiem arī maksātnespējīgs uzņēmums

Maksātnespējīgā SIA „ABGS” reģistrēta pirms 13 gadiem, sākotnēji atradusies Rīgā, bet kopš 2009.gada tās juridiskā adrese pārcelta uz Salienas pagastu Daugavpils novadā. Uzņēmuma lielākais dalībnieks ir Dobeles rajona Auru pagasta zemnieku saimniecība „Arāji”, kuras īpašnieks, savukārt ir Ervīns Eihmanis.

ZS „Arāji” pērn iekļauta starp Latvijas vērtīgākajām zemnieku saimniecībām. Saimniecība 2017.gadā apsaimniekojusi 807,14 ha lauksaimniecības zemes un piedzīvojusi ievērojamu apgrozījuma kritumu. Ja 2016.gadā apgrozīti 1,18 milj.EUR, tad pagājušajā gadā – par 34,02% mazāka summa (2017.gada apgrozījums – 778,05 tūkst.EUR). Saimniecības peļņa gada laikā samazinājusies par 29,77%, sarūkot līdz 193,99 tūkst.EUR. Lai gan SIA „ABGS”  nosaukums vēl šī gada sākumā atrodams Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā, uzņēmums gada pārskatus nav iesniedzis jau pēdējos trīs gadus.

Jānorāda, ka SIA „ABGS” nav vienīgais uzņēmums, kurš nav bijis īpaši apzinīgs ar gada pārskatu iesniegšanu. Tāds, piemēram, ir arī 2008.gadā reģistrētais biogāzes ražotājs SIA „Conatus BIOenergy”, kas pēdējo pārskatu iesniedzis vien par 2015.gadu, kad tas apgrozījis 1,68 milj.EUR un nopelnījis 45,66 tūkst.EUR. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2014.gada ir SIA „Vitrupes lauki”, kas pieder vācu Grune Werte Lettland GmbH.

Subsidētās elektroenerģijas ražotāju kopējais apgrozījums kopš 2015.gada palielinājies par 1,68%, pērn tam sasniedzot 1,21 miljardus eiro. Peļņas kāpums šajā periodā bijis ievērojamāks – 2015.gadā pētījumā iekļautie elektroenerģijas ražotāji pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 118,37 milj.EUR, 2016.gadā – 149,05 milj.EUR, bet pagājušajā gadā to peļņa palielinājusies vēl par 30,41%, sasniedzot jau 194,37 milj.EUR.

Jāteic gan, ka lauvas tiesa no kopējā apgrozījuma un peļņas pienākas atsevišķiem līderiem. Piemēram, AS „Latvenergo” vien pagājušajā gadā apgrozījis 498,58 milj.EUR un nopelnījis 150,89 milj.EUR, savukārt AS „Rīgas Siltums” 2017.gadā strādājis ar 152,32 milj.EUR apgrozījumu un 7,76 milj.EUR peļņu. Ekonomikas ministrijas sniegtie dati liecina, ka gada sākumā AS „Latvenergo” saņēmusi atbalstu par četrām elektrostacijām, bet AS „Rīgas Siltums” – par piecām, no kurām trijās enerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, vienā – koksne, bet vēl vienā iegūta no biomasas.

Analizējot uzņēmumus, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, redzams, ka to vidējais vecums ir 16 gadi, bet jaunākais uzņēmums reģistrēts 2015.gadā – SIA „Graanul Invest Energy”.

Bailes pazaudēt valsts atbalstu motivē samaksāt nodokļu parādus

Šovasar 62 komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, Ekonomikas ministrija izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.

Izmaiņas regulējumā stājušās spēkā šā gada aprīlī, nosakot stingrākas kontroles prasības attiecībā uz nodokļu parādu esamību komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija divas reizes gadā pārbauda, vai minētajiem uzņēmumiem nav nodokļu parādi.

Pirmajā pārbaudē šogad nodokļu parāda esamība konstatēta teju piektdaļai jeb 18,18% no kopējā uzņēmumu skaita, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Nākamo pārbaudi par nodokļu parādiem Ekonomikas ministrija plāno veikt šā gada novembrī, savukārt Lursoft apkopotā informācija rāda, ka augusta sākumā nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bija 54 elektroenerģijas ražotājiem, 47 no tiem nodokļu parāds pārsniedzis 1 tūkst.EUR, savukārt septembra sākumā nodokļa parāds bijis vairs tikai 18 uzņēmumiem, kas apliecina, ka brīdinājums līdz septembrim nomaksāt nodokļus, pretējā gadījumā komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, daļai uzņēmēju bijis pietiekams motivators veikt nodokļu nomaksu.

No šiem 18 subsidētās elektroenerģijas ražotājiem 7 uzņēmumi mēneša laikā savu nodokļa parādu samazinājuši, savukārt SIA „Sabiedrība Mārupe” tas teju trīskāršojies, sasniedzot 32,88 tūkst.EUR, bet AS „Agrofirma Tērvete” mēneša laikā palielinājies no 41,00 tūkst.EUR līdz 110,30 tūkst.EUR.

Lursoft, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis, ka š.g. augusta sākumā tie elektroenerģijas ražotāji, kuru nodokļu parāds pārsniedzis 150 eiro, nodokļos valstij parādā bija 2,92 milj.EUR, savukārt septembra sākumā subsidētās elektroenerģijas ražotāju nodokļu parāds samazinājies līdz 1,86 milj.EUR (-36,30%).

Lielākais parādnieks ir SIA „Biodegviela”, kura nodokļu parāds š.g. jūnijā bija pat 530,69 tūkst.EUR, septembra sākumā tas samazinājies līdz 363,53 tūkst.EUR. Jau kopš 2016.gada novembra SIA „Biodegviela” ir spēkā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērotais nodrošinājums, kas liedz uzņēmumam reģistrēt jaunas komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

Lursoft izziņā esošā informācija rāda, ka SIA „Biodegviela” pagājušā gada martā ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Tiesiskās aizsardzības process uzņēmumam bija ierosināts arī 2016.gada aprīlī. Saimnieciskās darbības nodrošināšanai uzņēmumam bija izsniegta licence akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, bet ar VID 2016.gada 24.marta lēmumu licence tika anulēta, kas uzņēmumam radīja problēmas ar izejvielu piegādātājiem un kreditoriem, kas atteicās piegādāt izejvielas bez priekšapmaksas, bet daļa kreditoru pieprasīja nekavējoties samaksāt esošo parādu, kā rezultātā SIA „Biodegviela” saimnieciskā darbība faktiski tika paralizēta.

Pēdējos gados SIA „Biodegviela” strādājusi ar mainīgu apgrozījumu, pēdējo piecu gadu laikā visaugstāko rezultātu tam sasniedzot 2014.gadā, kad uzņēmums apgrozījis 6,48 milj.EUR. Kopš 2009.gada uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.

SIA „Biodegviela” vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētais IBIFON CONSULTING LIMITED, bet patiesā labuma guvējs – Vladimirs Cadovičs.

Kam pieder uzņēmumi, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu?

Visbiežāk kā uzņēmumu, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, kapitāldaļu turētāji reģistrētas trīs kompānijas no Igaunijas – WNDE Solutions OU, Viride OU un Autour Vole OU. Minētie uzņēmumi dala 12 elektroenerģijas ražotāju kapitāldaļas, bet to patiesā labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie Sergejs Bunakovs, Leonīds Kiļs un Maksims Solomončuks.

Visi uzņēmumi (SIA „W.e.s.1”SIA „W.e.s.2”SIA „W.e.s.3”SIA „W.e.s.4”SIA „W.e.s.5”SIA „W.e.s.6”SIA „W.e.s.7”SIA „W.e.s.8”SIA „W.e.s.9”SIA „W.e.s.10”SIA „W.e.s.11”SIA „W.e.s.12”) reģistrēti Rīgā, savukārt vēja enerģijas ražošanas stacijas, kopskaitā 15, izvietotas Alsungas un Priekules pagastos.

Analizējot šo uzņēmumu finanšu datus, tie atklāj samērā bēdīgu ainu – pēdējos gados visi 12 uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Ja 2015.gadā igauņu kompānijām piederošo 12 elektroenerģijas ražotāju kopējie zaudējumi veidojuši 722,60 tūkst.EUR, tad 2016.gadā tie pieauguši līdz 802,50 tūkst.EUR, savukārt pērn atkal nedaudz samazinājušies, sarūkot līdz 735,73 tūkst.EUR. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā veidojis 698,78 tūkst.EUR.

Tikai par vienu subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu mazāk pieder holdingkompānijai SIA „INPO 5”, kuras patiesā labuma guvēja pastarpināti caur tādiem uzņēmumiem kā SIA „INPO 24”SIA „Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”SIA „Privāto aktīvu pārvalde” ir kādreizējā politiķa Šķēles ģimene. Atšķirībā no iepriekš pieminētajām igauņu kompānijām piederošajiem elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, Šķēles ģimenei 11 piederošie vēja enerģijas ražošanas uzņēmumi ik gadu apgroza vairākus miljonus eiro un strādā ar peļņu. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA „INPO 5” piederošie uzņēmumi 2017.gadā apgrozījuši 4,34 milj.EUR un nopelnījuši 460,23 tūkst.EUR, bet, piemēram, 2015.gadā to peļņa pat sasniegusi 1,04 milj.EUR. Ik gadu minētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksā vairāk nekā 1 miljonu eiro – pērn tie bijuši 1,21 milj.EUR.

Sarakstu noslēdz Armands Zemītis, kuram pieder daļas 6 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Uzņēmējs pirmo reizi kā dalībnieks kādā no Latvijas uzņēmumiem reģistrēts 2009.gadā, savukārt patlaban A. Zemītim pieder daļas 15 uzņēmumos, no tiem seši reģistrēti kā subsidētās elektroenerģijas ražotāji. No tiem vislielāko apgrozījumu 2017.gadā uzrādījis SIA „Golden Eagle”, kuram reģistrētas trīs elektrostacijas Tukuma novadā. SIA „Golden Eagle”, kurā Armandam Zemītim pieder 20% kapitāldaļu, 2017.gadā apgrozījis 1,24 milj.EUR un gadu noslēdzis ar 170,90 tūkst.EUR zaudējumiem. Laikraksts „Dienas bizness” pirms diviem gadiem vēstīja, ka Armands Zemītis 2014.gadā partijai Vienotība ziedojis 15 tūkstošus eiro. Pats uzņēmējs gan uzsvēris, ka tas noticis laikā, kad licences viņa piederošajiem vai vadītajiem uzņēmumiem jau bija izsniegtas un bija spēkā, tāpēc ziedojums nekādu iespējamu ietekmi tieši uz viņa biznesu vairs nav varējis radīt.(1)

TOP īpašnieki:

WNDE Solutions OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

Viride OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

Autour Vole OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

INPO 5, SIA : pieder daļas 11 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

Armands Zemītis: pieder daļas 6 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju.

Visvairāk elektrostaciju, balstoties uz Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem, pieder SIA „Novators” – kopskaitā 8. Pats uzņēmums reģistrēts kā vēl 4 uzņēmumu dalībnieks. Lursoft izpētījis, ka arī šie četri uzņēmumi iekļauti Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā.

SIA „Novators” vienīgais dalībnieks un arī amatpersona ir Ivans Bergmanis. SIA „Novators” ir viens no senāk reģistrētajiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, tas reģistrēts 1991.gadā. Apgrozījuma ziņā uzņēmumam vissekmīgākais bijis 2007.gads, kad tas apgrozījis 2,91 milj.EUR, savukārt pēdējo gadu veiksmīgākais rezultāts sasniegts pērn – SIA „Novators” 2017.gadā apgrozījis 1,71 milj.EUR un guvis tā darbības laikā lielāko peļņu – 653,44 tūkst.EUR. Ja vēl 2007.gadā lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma (75,31%) veidojuši ieņēmumi no celtniecības darbiem un tikai piektdaļu elektrības ražošana, tad 2017.gadā ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas sastāda jau 77,13%, bet pārējo daļu veido nomas maksa no pamatlīdzekļu izmantošanas un ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas.

[1] Dienas bizness, Licenču saņēmēji dāsni ziedojuši varas partijām

Informācija par uzņēmumiem, kuri reģistrēti kā Subsidētās elektroenerģijas ražotāji, iegūta no Ekonomikas ministrijas publicētā Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistra (dati uz 18.01.2018.).

Dati par uzņēmumu finanšu rādītājiem apkopoti uz 05.09.2018.

Pārpublicēts no http://blog.Lursoft.lv/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...