Sudraba kā savu pēcteci virzot Valsts kontroles padomes locekli Ērgli
PIETIEK25.09.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kuras pilnvaru termiņš Valsts kontroles (VK) vadītājas amatā beidzas decembra otrajā pusē, pati esot aktīvi esot iesaistījusies sava pēcteča meklējumos, liecina Pietiek avotu informācija. Neformālās sarunās ar Saeimas politisko partiju pārstāvjiem kā savu potenciālo pēcteci Sudraba virzot vienu no saviem vietniekiem, VK padomes locekli Aivaru Ērgli.
Kā liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, līdz ar decembra otrajā pusē sagaidāmo VK amata pilnvaru termiņu nolikšanu Sudraba ar vairāku Saeimā pārstāvētu politisko partiju līderiem pārrunājusi Ērgļa kandidatūras virzīšanu.
Oficiālas atbildes par valsts kontrolieres neformāli izteiktajiem „ieteikumiem” no decembra vidus vakantajam VK vadītāja amatam virzīt Ērgli, ne no Sudrabas, ne viņas palīdzes Zanes Švāģere Pietiek neizdevās saņemt. VK uz Pietiek jautājumiem norādīja, ka atbildes uz uzdotajiem jautājumiem valsts kontroliere varētu sniegt tikai 28.septembrī, pēc komandējuma beigām.
Atbilstoši Valsts kontroles likumam VK vadītāju uz četriem gadiem amatā ievēl Saeima. Kandidātus VK vadītāja amatam izvirza Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijas.
Nojaušams, ka Saeimā pārstāvētās politisko partiju frakcijas pret Sudrabas virzīto kandidātu pagaidām izturas rezervēti, taču netiek izslēgts, ka Ērglis varētu būt reālākais kandidāts VK vadītāja amatam. Partijām pagaidām neesot citu, pārliecinošu kandidātu VK vadītāja amatam.
Ērglis kopš 2007.gada ir viens no sešiem VK padomes locekļiem. Šajā amatā viņš ar Saeimas atbalstu tika pārvēlēts arī pērn decembrī. Ērglis ir arī VK Piektā revīzijas departamenta direktors un neformāli tiek dēvēts par Sudrabas „favorītu”. VK Ērglis strādājis kopš 1998.gada, kad karjeru sāka kā VK Juridiskās daļas speciālists.
Jau ziņots, ka Sudrabas pilnvaru termiņš valsts kontrolieres amatā, kuru viņa pildījusi divus termiņus, beidzas šā gada decembrī. Medijos Sudraba izteikusies, ka šā gada beigās sāks nopietni domāt par savu turpmāko darbību un neizslēdz iespēju arī iesaistīties politikā, jo vēlas „uz pozitīvo pusi izmainīt apkārtējo vidi un valsti, kurā dzīvojam”.
Sudraba iepriekš norādījusi, ka varētu iesaistīties politikā, taču nav atklājusi, kādam esošam vai jaunveidojamam politiskajam spēkam varētu pievienoties. Konkrētas atbildes par tālākajiem plāniem un iesaistīšanos politikā Sudraba nav sniegusi.
Par VK vadītāju Sudraba kļuva 2004.gada decembrī, laikā kad valdību vadīja TP premjers Aigars Kalvītis. 2008.gadā viņa amatā tika pārvēlēta atkārtoti, un toreiz atbalstu viņai sniedza arī pašlaik opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcija.
Pirms kļūšanas par VK vadītāju Sudraba ilgstoši bija FM valsts sekretāra vietniece. Pirms darba VK pāris gadus viņa bija arī viena no Parex bankas viceprezidentēm.
Foto no Valsts kontroles mājas lapas
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
