Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informēju Jūs par to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākai inspektorei Karīnai Marnauzai nosūtīju pieteikumu, pirmkārt, par lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un, otrkārt, par iespēju nodrošināt iepazīšanos ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem (turpmāk – Pieteikums). Secīgi šobrīd esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821 (turpmāk – 22.septembra lēmums).

22.septembra lēmumā norādīts: “Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piekto daļu, ar kriminālprocesa materiāliem 10 dienu laikā no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas dienas ir tiesības iepazīties cietušajam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Dotajā gadījumā Jums nebija piemērots nekāds procesuālais statuss kriminālprocesā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma normām, Jums nav tiesības iepazīties ar izbeigta kriminālprocesa materiāliem. Kā arī, ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama.”

No citētā secinu, ka nodaļas priekšniece ir pavirši iepazinusies ar nosūtīto Pieteikumu un nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā ietvertos lūgumus. Pirmkārt, pretēji 22.septembra lēmumā norādītajam – biju iesniedzis Pieteikumu, nevis iesniegumu, kā to norāda nodaļas priekšniece. Otrkārt, ar Pieteikumu izteicu lūgumu nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem Kriminālprocesa likuma 375.panta otrās daļas kārtībā, nevis Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piektās daļas kārtībā. Turklāt pretēji Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturtajā daļā paredzētajam – 22.septembra lēmumā nav ietverts atbilstošs pamatojums izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc, pamatojoties uz 336.panta pirmo daļu, 337.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, iesniedzu Jums šo sūdzību un lūdzu atcelt 22.septembra lēmumu.

Pieteikumā konkrēti norādīju, ka Kriminālprocesa likuma 392.1 panta 5.1 daļā ir paredzēts, ka personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma.

Izskaidrojot, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties uz manu iesniegumu par krāpnieciskām darbībām no “Swedbank” AS puses. Tāpēc atzīstams, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Proti, es savā vārdā biju iesniedzis iesniegumu Valsts policijā un šajā iesniegumā bija norādījis uz tiem apstākļiem, kas skāra tieši mani (tiešā veidā attiecās uz mani).

Piemēram, arī Rīgas Ziemeļu prokuratūras virsprokurora p.i. V. Zalamane savā 2021.gada 17.augusta atbildē “par iesniegumu izskatīšanu” konkrēti min: “Kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz Jūsu iesnieguma pamata, veicot izmeklēšanas darbības, konstatēts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, kas bija par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai.”

Līdz ar to secināms, ka Kriminālprocesa likuma 372.panta piektās daļas kārtībā 2021.gada 19.aprīlī kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties tieši uz manu iesniegumu. Attiecīgi es esmu tā persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.

Kontekstā ar minēto Pieteikumā arī norādīju, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajai daļai persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc attiecīgā kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Interpretējot attiecīgo normu, Augstākā tiesa ir skaidrojusi: “Ņemot vērā to, ka pieteicējs konkrētajā gadījumā prokuratūrai ir sniedzis ziņas par pret sevi vērstu noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocess uzsākts, pamatojoties uz pieteicēja iesniegumu, secināms, ka pieteicējs vērsās prokuratūra kā persona, kura uzskata, ka pati ir cietusi no noziedzīga nodarījuma (Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1.punkts). Šāda persona, Augstākās tiesas ieskatā, ir uzskatāma par personu, kuru konkrētais kriminālprocess skar.”[1] Arī kādā citā lietā tiesa ir piekritusi judikatūrā atzītajam un ir norādījusi: “Konkrētajos apstākļos, kad kriminālprocess uzsākts pēc pieteicēja iesnieguma, lūdzot kriminālprocesa ietvaros izmeklēt pret viņu vērstu rīcību, pieteicējs ir uzskatāms par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.”[2]

Tādēļ, vadoties no citētajām atziņām, ir secināms, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un tādēļ esmu tiesīgs realizēt gan Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajā daļā, gan 392.1 panta 5.1 daļā paredzētās tiesības. Savukārt nodaļas priekšniece nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā izteikto lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem.

Bez tam no 22.septembra lēmuma nemaz nav saprotams, kāpēc iepriekš minētie argumenti ir noraidīti un kas tieši pamato Pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturto daļu, attiecīgajā nolēmumā, balstoties uz aprakstošajā daļā norādītajiem apstākļiem, ir jānorāda tostarp secinājumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisīts nolēmums, t.sk. norādot apsvērumus, kuru dēļ kādi argumenti tiek akceptēti vai noraidīti, tiesību normas, uz kuru pamata nolēmuma pieņēmējs izdara savus secinājumus (procesuālās, materiālās tiesību normas), atsauces uz izmantotajiem citiem tiesību avotiem, kā arī konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums un secinājumi par izlemjamo jautājumu.[3] Taču 22.septembra lēmums neatbilst minētajam.

Turklāt 22.septembra lēmumā ietvertā norāde – “[..] ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama,” – ir absurda. Šādi interpretējot attiecīgo normu faktiski neviena persona nebūtu atzīstama par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Bez tam šāda nodaļas priekšnieces interpretācija ir pretrunā ar šajā sūdzībā norādītajām judikatūras atziņām.

Tāpat kā jau norādīju, tad kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz mana iesnieguma pamata. Attiecīgi sākotnēji tomēr tika konstatēts, ka ir iemesls un pamats uzsākt kriminālprocesu.

Nobeigumā citēju Augstākās tiesas sniegto prejudīciju, vērtējot tiesības iepazīties ar pabeigtas krimināllietas materiāliem: “Pabeigta kriminālprocesa gadījumā liegums iepazīties ar krimināllietas materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību. Tāpēc tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav aplūkojamas, nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem [mans izcēlums].”[4]

Ņemot vērā šajā sūdzībā norādītos argumentus un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 1. un 5.punktu, 37.panta trešās daļas 2., 4. un 5.punktu, 336.panta pirmo un trešo daļu, 337.panta otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, 375.panta otro daļu, 392.1 panta 5.1 daļu,

lūdzu:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821.


[1]           Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017), 9.punkts. Pieejams: www.at.gov.lv

[2]           Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.A420195420, 12.punkts. Pieejams: www.manas.tiesas.lv

[3]           Sk.: Zeppa-Priedīte V. Kriminālprocesa likuma 320.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 857.lpp.

[4]           Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017). Pieejams: www.at.gov.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viegli ironiska eseja par kādas pasakas latviskotās versijas arhitektūru

FotoKādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu.  
Lasīt visu...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...