Iesaki rakstu: 
Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Kā jau dzīvē - gadās arī pa pārpratumam. Daļu no vēstulēm es parakstu kā “politiski represētais”. Neesmu un nepretendēju, nevaru pretendēt uz J.Staļina PSRS laika “politiski represētā” statusu. Es šai laikā pat nebiju dzimis. Ja kāds šo manis parakstīto statusu uztver šādi, tad atvainojos, noticis pārpratums.
Vienlaicīgi jautājums: vai 21.gadsimta Latvijā var būt “politiski represētais”? Mūsdienās Krimināllikumā nav PSRS 58.panta. Ir citi. Korupcija, finanšu līdzekļu atmazgāšana. Ja cilvēks ir nevēlams faktiskajiem Latvijas ārzemju saimniekiem un viņu vietējiem pakalpiņiem, tad atrast cietējus no korupcijas nav problēmu! Klāt pieliek finanšu atmazgāšanu 11 gadu garumā no 1995.gada, un lieta gatava. Tas nekas, ka finanšu atmazgāšanas novēršanas likums pieņemts 1998.gadā un tam nav atpakaļejošs spēks.
Pirmās instances tiesa mani notiesāja arī par to, ka es 1995.gada februārī no “Bankas Baltija”, tās īpašnieka Aleksandra Laventa esot izspiedis kukuli - SIA ”LAT Transnafta” daļas. Mani notiesāt netraucēja pat tas, ka gan A.Lavents, gan “Banka Baltija” tiesā noraidīja kukuļa izspiešanas faktu. A.Lavents tiesā kategoriskā sašutumā pauda izbrīnu par šādu prokuroru fantāziju. Vienalga. Pirmās instances tiesa notiesāja. Vēl vairāk. Kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu - cietumā, taisnība - ne Sibīrijā.
Kādus faktus vēl vajaga? Visi kukuļi bāzējas uz eksprokurora V.Kokaļa, miljonāru A.Gulbja, J.Krūmiņa, V.Krastiņa pēkšņi 2007.gadā atausušām atmiņām par nenotikušām kukuļa izspiešanām 1993.-1995.gados. Līdz 2007.gadam nekādi kukuļi, to spiešana kungiem atmiņā nebija. Pēc prokurora priekšlikuma pēc 12-14 gadiem atmiņā atausa pagātnes šausmas, kuras līdz tam bija “aizmirstas”.
Ļoti ticami! Tā nav politika? Pēdējos 12 gados, kopš mani tiesā pasaulē taisnīgākā tiesa, esmu apmēram 60-70 reizes izbraucis no valsts. Pabijis Āzijā, Amerikā, Eiropā, Āfrikā. Džungļos un tuksnesī. Kāpēc mani jāliek cietumā? Aizmukšu? Nesagaidīsiet! Neceriet!
Uzskatu sevi par politiski represēto. Bet ne Staļina režīma. Līdzcilvēkiem protams ir tiesības arī uz citu viedokli. Ir tādi, kuriem lielākais pārlaimes brīdis - politiskais konkurents cietumā, vēl labāk - kapu kalniņā. Šos līdzcilvēkus sveicu ar izdošanos, gan daļēju!
Cieņā un sirsnībā, ar sveicieniem mīļajiem ventiņiem!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.