Šuplinskas palīdze: uzrādiet žurnālista apliecību, tad varbūt kādreiz atbildēsim par ministrijas un ministres darbību
PIETIEK23.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja neuzrādīsiet žurnālista apliecību, mēs uz jūsu jautājumiem neatbildēsim, - šāda satura atbildi piektdien uz saņemtajiem jautājumiem nosūtīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas palīdze. Lai gan likums iestādei šādas tiesības neparedz, apliecība ministrijai tika uzrādīta, - taču arī pēc tam ne Šuplinska, ne ministrijas preses pārstāvji nav atbildējuši ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar ministrijas un ministres pēdējā laika darbību. Pietiek šodien publicē ministrijai oficiāli nosūtītu informācijas pieprasījumu saistībā ar tās rīcību.
„Šā gada jūlijā es kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos nosūtīju vairākus jautājumus uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā adrese mediju/žurnālistu saziņai.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem es prasīto informāciju/atbildi nesaņēmu. Visus šos jautājumus Jūsu iestādes atbildīgie darbinieki ignorēja.
Žurnālista jautājumus es nosūtīju arī uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā ministrijas vadītājas – pašreizējās ministres I. Šuplinskas elektroniskā pasta adrese.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem es prasīto informāciju/atbildi nesaņēmu. Visus šos jautājumus minētā valsts amatpersona ignorēja.
Papildus tam esmu saņēmis divas elektroniskā pasta vēstules no kādas Daces Austras Balodes, kas uzdodas par „ministres palīdzi”.
Vienā no šīm vēstulēm minētā persona kroplā pareizrakstībā norāda: „Atbilstoši ministrijas dokumentu aprites kārtībai, esam tos reģistrējuši un sniegsim atbildi iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.”
Otrā vēstulē minētā persona tikpat kroplā pareizrakstības formā apgalvo, ka „gadījumā, ja Jūs vēlaties vākt informāciju kā žurnālists, tad, lūdzam, ievērot likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24.panta otro daļu un uzrādīt Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecību vai to izsniegtu pilnvaru. Pretējā gadījumā, ministrijai nav tiesiska pamata izsniegt Jums kā žurnālistam pieprasīto informāciju, jo, sūtot informācijas pieprasījumu no elektroniskā pasta, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nav iespējams veikt personas identifikāciju”.
Saistībā ar šiem faktiem vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kuri tieši (vārds, uzvārds, amats) Jūsu iestādes darbinieki saņēma manus žurnālista jautājumus, ko nosūtīju uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā adrese mediju/žurnālistu saziņai?
2) kādu iemeslu dēļ šie darbinieki operatīvi nesniedza atbildes uz šiem jautājumiem?
3) vai lēmumu nesniegt atbildes šie darbinieki pieņēma paši vai pēc kādu augstākstāvošu iestādes darbinieku norādes? Miniet šos darbiniekus (vārds, uzvārds, amats).
4) nosūtiet man katra no šiem darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst atbilžu sniegšana uz mediju jautājumiem, bet kuri man šādas atbildes nesniedza, amata aparakstu.
5) ņemot vērā kroplo pareizrakstību, ko demonstrē minētās D.A.Balodes elektroniskā pasta vēstules un kas diskreditē Izglītības un zinātnes ministriju, nosūtiet man informāciju par viņas iegūtās izglītības atbilstību ieņemamajam amatam un par personām, kas pārbaudījušas viņas atbilstību šim amatam un spējas sniegt rakstiskas atbildes ministrijas/ministres vārdā un kas pieņēmušas lēmumu par viņas pieņemšanu darbā.
6) saistībā ar to, ka vienā no šīm vēstulēm minētā persona kroplā pareizrakstībā norāda: „Atbilstoši ministrijas dokumentu aprites kārtībai, esam tos reģistrējuši un sniegsim atbildi iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.”, nosūtiet man lietvedības dokumentu – iekšējo normatīvu, kas apraksta kārtību, kādā Jūsu iestāde sniedz atbildes/informāciju uz mediju/žurnālistu jautājumiem.
7) saistībā ar to, ka minētā persona pieprasījusi man uzrādīt „Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecību vai to izsniegtu pilnvaru” un norādījusi, ka „pretējā gadījumā, ministrijai nav tiesiska pamata izsniegt Jums kā žurnālistam pieprasīto informāciju, jo, sūtot informācijas pieprasījumu no elektroniskā pasta, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nav iespējams veikt personas identifikāciju”, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu tiesisko pamatojumu minētā persona man ir pieprasījusi uzrādīt šādu dokumentu, ņemot vērā, ka šīs personas minētais likums šādas apliecības uzrādīšanu neparedz.”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
