Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan 1905.gadā notikušie. Runa ir par 25.janvāri.

1946.gada 25.janvārī Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai 146 baltiešu karavīrus, starp kuriem bija 132 latvieši (22 virsnieki, 26 instruktori, 78 kareivji un 4 gaisa izpalīgi), 9 lietuvieši (7 virsnieki, 1 instruktors un 1 kareivis), 7 igauņi (1 instruktors, 6 gaisa izpalīgi).

Tie bija karavīri, kas Zviedrijā bija nonākuši īsi pirms vai pēc Vācijas kapitulācijas karā, lai izbēgtu no represijām, pazemojuma vai pat nāves. Zviedrija, kas, karam beidzoties, bija kļuvusi par kaimiņvalsti PSRS, nolēma Austrumu agresoru nekaitināt un izdot tās teritorijā patvērumu guvušos baltiešus.

Ir biedējoši lasīt liecības par izdošanu – bijušie karavīri grieza sev vēnas, centās sev darīt galu, caur aci iedurot smadzenēs zīmuli. Nevēlēšanās nonākt sarkano sadistu rokās bija lielāka par dzīvības alkām.

Bet šo nerakstu, lai pateiktu ko sliktu par zviedriem (bija arī zviedru protesti pret izdošanu, bija zviedru armijas vienības, kas rakstīja karalim un valdībai, ka izjūt kaunu par šādu lēmumu). Lappuse ir pāršķirta ar Zviedrija karaļa atvainošanos, ko viņš personīgi lūdza vēl dzīvajiem izdotajiem, uzaicinot tos vizītē pie sevis deviņdesmito gadu sākumā.

Man svarīga liekas vēsturiskā mācība, ko sniedz šis notikums. Un tā ir, ka primāri ir jāpaļaujas uz sevi. Tas nenozīmē neuzticēšanos sabiedrotajiem, bet gan izpratni, ka intereses mēdz mainīties. Jā, ir pareizi dzīvot labā ticībā, ka sabiedrotie sniegtu palīdzīgu roku krīzes laikā! Tomēr to nedrīkst pieņemt kā pašsaprotamību!

Manuprāt, mēs par daudz paļaujamies uz NATO līguma 5.paragrāfu, uz to, ka Rietumi vēlēsies palīdzēt, ja nu kas. Bet mūsu valsts primāri ir mūsu pašu atbildība! Kā mēs varam gaidīt, ka par Latvijas brīvību būs gatavi cīnīties vācieši, spāņi vai amerikāņi, ja paši nebūsim darījuši iespējamo un neiespējamo?

Es to redzu tā, ka mēs pašlaik neesam izdarījuši pat iespējamo minimumu savas valsts militārai aizsardzībai. Turpinām izlikties, ka viss ir mierīgi un rit ierasto gaitu. Pēc neilga brīža būs apritējuši jau divi gadi, kopš Ukraina kā mūris stāv pret agresoru un viņa tīkojumiem. Tikmēr mūsu Austrumu robeža nav nocietināta pat tik tālu, lai to nespētu šķērsot nelegālie imigranti, nemaz nerunājot par nopietnākām inženiertehniskām aizsardzības būvēm.

Mēs joprojām diskutējam par pašsaprotamām lietām. Joprojām nav nekāda nopietna uzrāviena militārajā industrijā, joprojām izliekamies, ka par apmācītu rezervi ir uzskatāmi dažu stundu kursā apmācīti vidusskolnieki, joprojām tikai “diskutējam un analizējam” jautājumu par bumbu patvertnēm, joprojām esam bez nopietnas pretgaisa aizsardzības…

Kam kalpo tie atbildīgie, kas (ne)pieņem būtiskos lēmumus – domājiet paši!

Es ļoti vēlos, lai Latvijas vēsturē nekad vairs nebūtu līdzīgu notikumu tiem, kas risinājās pirms gandrīz 80 gadiem Zviedrijā, tādēļ ceru, ka mums vēl ir dots laiks, lai mēs tiktu vaļā no pretvalstiskiem lēmumu pieņēmējiem un sakārtotu savu aizsardzības sfēru vismaz līdz tādam līmenim, lai mums būtu morālas tiesības kara gadījumā cerēt uz atbalstu!

Šie it kā tālie notikumi patiesībā ir tepat blakus. Arī mūsu novadā savas dienas vadījuši vairāki to dienu notikumu dalībnieki. Tās vēstures stundas, ko paturam atmiņā, veido mūsu pieredzi. Ja pieredze ir bagāta, arī pieņemti lēmumi ir kvalitatīvāki. Man šķita būtiski apzināt šos karavīrus, mūsu novadniekus. Viņu liktenis ir apliecinājums, cik sūrs ir to liktenis, kam jāpaļaujas uz citu valstu labvēlību un žēlastību. Attēlā redzama Kārļa Gailīša kapavieta, ko šodien man izdevās uziet. Noliku ziedus kā cieņas apliecinājumu karavīram un kā atgādinājumu sev par vēstures mācībstundām, kuras nedrīkst aizmirst!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...