Iesaki rakstu: 
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) sarunās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzstāj uz mazāku budžeta deficīta līmeni, nekā paredz līdzšinējā vienošanās ,– aizdevēji vēlas, lai budžeta deficīts būtu zem noteiktajiem 6%, lai Latvijai būtu reālistiskāk 2012. gadā izpildīt apņemšanos nepārsniegt 3% deficīta slieksni.
To Pietiek apstiprināja vairāki koalīcijas politiķi gan no Vienotības, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Koalīcijā arī valda bažas, jo premjers vēl aizvien nav devis zaļo gaismu konkrētam pasākumu plānam, kā samazināt budžeta deficītu, – sestdien valdības ārkārtas sēdē tas pretēji gaidītajam tā arī netika likts galdā.
Aizdevēji par pārlieku optimistiskām uzskatot Finanšu ministrijas (FM) prognozes, ka nākamgad Latvijas ekonomika turpinās atkopties un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%. Tieši šo prognozi FM ņem par pamatu 2011. gada budžeta sagatavošanā. SVF un EK uzskata, ka reālais IKP pieaugums varētu būt 2,4%, Pietiek atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Lai gan FM sestdien pēc valdības ārkārtas sēdes par budžetu publiskoja starptautisko aizdevēju priekšlikumus budžeta deficīta samazināšanai, nav panākta vienošanās, kuri no tiem tiks īstenoti un par kādu summu tiks mazināts deficīts. Vairāki koalīcijas politiķi Pietiek to skaidroja ar premjera taktiku, jo viņš vēl cer ar aizdevējiem vienoties par konsolidācijas apmēru zem 300 miljoniem latu. Tiek pieļauts, ka reālā konsolidācija var sasniegt 320-330 miljonus latu. SVF misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits piektdien pēc tikšanās ar Dombrovski apstiprināja tikai to, ka budžeta deficītu būs jāsamazina par „būtiski mazāku” summu, nekā 400 miljoni.
Aizdevēji akcentē nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu. Aizdevēji tā vietā sarunās uzstājot uz 4% iemaksu likmes atjaunošanu otrajā pensiju līmenī.
No aizdevēju puses uzrunāta arī iespēja atteikties no pensiju piemaksām. Formāli to var censties pasniegt kā ar pensiju samazināšanu tieši nesaistītu soli, tomēr jāņem vērā, ka piemaksas sastāda būtisku daļu no pensijas kopējā apmēra. Kā uzsvēra Pietiek avoti, šis variants esot izslēgts, jo „premjers nekad uz to neies”. Tomēr konsolidācija var skart pabalstus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
