Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man patiešām riebjas tā bezkaunība, ar kādu sabiedrībai uzspiež akustiskās koncertzāles projektu. Un saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kas dzīvo namos, staigā ielās un iepērkas veikalos, kas var radīt iemidzinošu iespaidu. Neredzēt reālo valsti, kurā dzīvo. Bet pietiek pabraukāt pa Rīgu un tās mikrorajoniem, nevis palikt neliela un augsti dekoratīvā centra un pāris pārtikušu piepilsētu vai apkaimju robežās, lai redzētu vēl kopš padomju laikiem neremontētas ielas un pelēkos cilvēkus tajā. Un tā ir galvaspilsēta.

Un viņi nav pelēki, jo nevīžo saģērbties. Viņi ir nabadzīgi. Jebkura statistika to parāda. Mums ir reāla problēma ar to, ka bērni nesaņem pilnvērtīgu uzturu. Un veci ļaudis tieši tāpat. Mums ir jau sabūvētas hokeja halles pirmajā tūrē un reģionālās koncertzāles, kā arī dažāda mēroga un aprīkojuma kultūras centri - otrajā. Un tieši šobrīd mums jābūvē akustiskā koncertzāle. Ne ceļi un tilti (kas brūk kopā ne vairs tikai metaforiski, bet gluži reāli), bet koncertzāle. Vidēji vai vāji noslogots objekts nelielai sabiedrības daļai.

Ēku nojaukšana nekādi nemaina vēsturi. Latvijas Komunistiskajā partijā bija latvieši. Tostarp netrūka pazīstamu cilvēku un cilvēku, kurus ciena vēl šobaltdien (tas nenozīmē, ka viņi tiešām pelnījuši cieņu, bet tikai to, ka piederība Komunistiskajai partijai kaut izklausās briesmīgi, nekad [diemžēl!] nav bijis iemesls turēt ļaunu).

30 gadus šī ēka nav nekādi saistīta ar komunistisko režīmu. Šīs ēkas arhitekti bija latvieši. Šī ēka ir laba arhitektūra (tā nav jāvērtē ar mūsdienu estētikas acīm, kaut gan zinātājam tā arī šodien liksies veiksmīga pat, ja stils un risinājums nepatiks). Šīs ēkas remonts noteikti būs daudz lētāks (ak, jā nevajag ticēt ministra pirmajam nosauktajam skaitlim, kurā turklāt ir iekšā ne tikai ēkas remonts, bet arī pilns aprīkojums) nekā jaunas būvniecība.

Redziet, šajā ēkā bija paredzēts (šķiet, 2018.gada lēmums?) izvietot Ekonomikas ministriju un tās padotības iestādes. Pretējā gadījumā dārgs remonts tāpat būs nepieciešams ēkās, kurās tās atrodas šobrīd.

Par to, protams, veiksmīgi aizmirsa pateikt, jo labi zina - mūsu mediju spēja sistemātiski izvērtēt tematu ir niecīga kaut vai nelielā laika dēļ, kas tiek atvēlēts materiāla tapšanai, bet sabiedrība vispār nav piekasīga un balso, balstoties lozungos un labā un ļaunā mitoloģiskā izspēlē.

Ja nu ko šī ēka tiešām apliecināja, tad lielo Latvijas arhitektu varēšanu, materiāltehniskos risinājumus (ieskaitot speciāli dizainētas un ražotas keramiskās plātnes, flīzes, metālkalumus, diziaina elementus utt.) Turklāt laikā, kad būvniecības kvalitāte Padomju Savienībā bija zemā līmenī un tehnoloģiskā atpalicība no Rietumiem strauji palielinājās.

Vai tas ir iemesls to saglabāt? Nē, protams. Saglabāt vai iznīcināt - tas ir brīvs lēmums. Ja mums tiešām ir tik daudz naudas, lai tērētu nojaukšanai, Akustiskās koncertzāles celtniecībai (un tieši tagad) un pēc tam Ekonomikas ministrijas un padotības iestāžu ēkām - uz priekšu. Kaut gan vienlaikus mēs runājam par to, ka nāksies pārbūvēt viaBaltica, lai tas tiešām būtu mūsdienīgs un spētu risināt satiksmes problēmas (nerunāsim tagad par to, kādēļ to uzreiz tādu netaisīja), mums nav četru joslu šoseju ne ar vienu no lielajiem reģionālajiem centriem Latvijas dažādās malās. Ne ar Daugavpili, ne Ventspili, ne Liepāju. Un tas tiešām bremzē ekonomiku.

Mums nav skaidra Latvijas kā tranzītvalsts nākotne, jo kravu apjoms krītas, bet jaunie virzieni, tostarp Ķīna, nav sevi pierādījuši. Un vēl tā nelielā nianse, ka arī iestādēm, kas tagad ir Pasaules tirdzniecības centra ēkā, tostarp specializētajai prokuratūrai, būs jāmeklē jaunas telpas.

Esiet droši - pie mūsu skatījuma uz to, kā apsaimniekot valsts naudu, sekos jauni pieprasījumi. Dārgiem remontiem vai jaunu, mazāku būvju celšanai. Koalīcijas partneri sadalīs, kas kuram. Un šos mazos pieprasījumus ar lielu ticamību pat nepamanīs. Pie tā, cik ļoti mums notrulināta uzmanība uz miljonu skaita, tas šķitīs sīkums. Bagāta valsts. Cilvēki nabadzīgi, ielas neremontētas, ceļi neuzbūvēti. Bet valsts bagāta.

Spridzinām tik nost un būvējam augšā! Lai takš tā būda rīb!

P.S. Pompadūras kundzei piedēvē teicienu "Après nous, le déluge" - pēc mums (kaut) plūdi! Mūsdienās ar to apzīmē tādu valdīšanas veidu, kur nerēķinās nedz ar paredzamo un sagaidāmo, nedz arī citu pušu interesēm un vajadzībām. Bet sabiedrība vēl arvien ir tā cita puse. Kaut arī tās iesaisti cenšas reducēt līdz balsošanas aktam vēlēšanās. Un, ja kas notiek greizi, tad saka - paši ievēlējāt neīstos!

Nē, nepareizi. Sabiedrībai visu laiku ir daļa gar visu. Un to nevar vainot par neīsto ievēlēšanu, jo, atdodot balsis par politisko spēku un/vai cilvēkiem tajā, nav iespējams prognozēt, kā viņi tālāk uzvedīsies. Jo īpaši, ka koalīcijas kopīgās intereses mēdz ievērojami atšķirties no sākotnējām politiskā spēka sludinātajām nostājām.

Tā nav "tikai" koncertzāle. Tas ir simbols, ka sabiedrības viedoklis neko nenozīmē. Ja reiz esmu ievēlēts (kaut būtu krāpies un melīgi solījies ceļā uz to), tad tagad manas tiesības dalīt publikas naudu 4 gadu garumā ir neierobežotas. Bet tā nav. Tā nav ne demokrātija, ne laba valsts pārvalde. Un, šādi turpinot, mēs neatgūsim tās pozīcijas, kuras jau esam pazaudējuši citām valstīm, kas bija līdzvērtīgā pozīcijā ar mums 90.gadu sākumā.

Pārpublicēts no Facebook, kur pirmoreiz publicēts 2020.gadā. Kā redzams, nekas nav mainījies...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...