Tabakas industrijas peļņa pret onkoloģijas pacientiem?
Visvaldis Bergmanis*21.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairākiem gadiem biju situācijā, kad jutu, ka man kā onkoloģisko slimību pacientam ir publiski jāvēršas pie plašākas sabiedrības, ar zināmu izmisumu politiķiem pārmetot nemitīgu solīšanu bez jūtama rezultāta un ieguvuma vēža pacientiem. Toreiz es to attiecināju uz ārkārtīgi lielo naudas deficītu, kas nepieciešams onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai. Tagad ir situācija, kad jūtu nepieciešamību vēlreiz vērsties pie plašākas sabiedrības.
Šobrīd ir jāuzdod jautājums, vai valdība ļaus tabakas ražotājiem turpināt pelnīt vai tomēr noteiks lielākus nodokļus tabakas izstrādājumiem, lai iegūtu vairāk naudas vēža pacientu ārstēšanai? Šis jautājums diezgan labi redzams pēdējo pāris mēnešu diskusijās medijos. Vieni apgalvo un mūs biedē, ka tabakas izstrādājumiem nodokļus palielināt nedrīkst, jo tad zels nelegālais tirgus un viss būs slikti. Ikviens no mums spēj uzminēt, ka aiz šiem viedokļiem slēpjas tabakas ražotāji, kuri savu peļņu gūst uz mūsu sabiedrības veselības rēķina. Otriem savukārt būtu jāapgalvo, ka tabakas izstrādājumu nodokļi ir jāpalielina.
Varbūt neesmu pārāk uzmanīgs lasītājs, taču, manuprāt, neviens politiķis skaidri un nepārprotami šādu viedokli īsti nav paudis. Jāatzīst, ka lielāki nodokļi kaitīgajiem tabakas produktiem būtu taisnīgs avots, no kura iegūt papildu finansējumu vēža ārstēšanai. Tomēr es šobrīd nesaprotu, vai valdība aizstāv tabakas industrijas peļņu vai tomēr iestājas par onkoloģijas pacientu tiesībām saņemt mūsdienīgu ārstēšanu.
Mēs ikviens ikdienā redzam dažādus jaunus tabakas ražotāju produktus, kuru lietošanu īpaši ir iecienījuši jauni cilvēki. Šeit vietā sakāmvārds – kad mēs augām, tad tā nebija! Bet tagad ir jaunas ierīces, jauni smēķēšanas produkti. Šo produktu lietotāju skaits pieaug nevis pa dienām, bet pa stundām. Tabakas industrija mērķtiecīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem pieradina jauniešus pie produktiem, kurus vecākās paaudzes cilvēki nemaz nepazīst. Vai šāda situācija nemudina valdību šiem jaunajiem smēķēšanas produktiem palielināt nodokļus vismaz kā aizsargbarjeru?
Es pārstāvu to vēža pacientu grupu, kurai ir laimējies un kurai pirms vairākiem gadiem pavērās iespēja beidzot saņemt mūsdienīgu ārstēšanu. Par to esam pateicīgi valdībai, jo nepieciešamie līdzekļi tika piešķirti. Es pēc savas pieredzes varu apliecināt, ka mūsdienīgas ārstēšanas metodes ir iedarbīgas, vēzis ir ārstējams. Tādēļ es ļoti ceru, ka šāda ārstēšana būs pieejama visiem onkoloģisko slimību pacientiem.
Kopīgi ar citu vēža grupu pacientiem esam izbrīnīti un, var teikt, šokēti par to, ka valdība un finanšu ministrs Jānis Reirs 2021. gada budžetā onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanai nav paredzējuši nevienu papildu centu. Un tas ir, neraugoties uz to, ka onkoloģijas jomā joprojām daudzām vēža pacientu grupām mūsdienīga ārstēšana nav pieejama un kopumā ir diezgan liela bēdu ieleja.
Politiķus, kuriem patiesi rūp sabiedrības veselība un tas, lai cilvēki neaizbrauktu no Latvijas tāpēc, ka šeit nav pieejama mūsdienīga un efektīva ārstēšana, es vēlos aicināt pievērst uzmanību daudzu vēža pacientu traģiskajam stāvoklim. Es arī vēlos aicināt neļaut tabakas ražotājiem tik daudz pelnīt uz mūsu sabiedrības veselības rēķina. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šoreiz es aicinu citus onkoloģisko slimību pacientus neklusēt – rakstiet valdībai, deputātiem, citiem lēmējiem un pieprasiet labāku vēža pacientu veselības aprūpi! Ir jābūt uzstājīgākiem, citas alternatīvas nav.
Pacienti un viņu tuvinieki ļoti labi redz un jūt, kuri valdības pārstāvji un politiķi patiesi atbalsta un rūpējas par ārstēšanas pieejamības uzlabošanu un aizstāv pacientu intereses, un kuriem politiķiem pacienti ir nepieciešami tikai sava labuma gūšanai. Ikviens no mums redz, ko valdība lemj un kā deputāti balso.
* Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.