Tabakas industrijas peļņa pret onkoloģijas pacientiem?
Visvaldis Bergmanis*21.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairākiem gadiem biju situācijā, kad jutu, ka man kā onkoloģisko slimību pacientam ir publiski jāvēršas pie plašākas sabiedrības, ar zināmu izmisumu politiķiem pārmetot nemitīgu solīšanu bez jūtama rezultāta un ieguvuma vēža pacientiem. Toreiz es to attiecināju uz ārkārtīgi lielo naudas deficītu, kas nepieciešams onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai. Tagad ir situācija, kad jūtu nepieciešamību vēlreiz vērsties pie plašākas sabiedrības.
Šobrīd ir jāuzdod jautājums, vai valdība ļaus tabakas ražotājiem turpināt pelnīt vai tomēr noteiks lielākus nodokļus tabakas izstrādājumiem, lai iegūtu vairāk naudas vēža pacientu ārstēšanai? Šis jautājums diezgan labi redzams pēdējo pāris mēnešu diskusijās medijos. Vieni apgalvo un mūs biedē, ka tabakas izstrādājumiem nodokļus palielināt nedrīkst, jo tad zels nelegālais tirgus un viss būs slikti. Ikviens no mums spēj uzminēt, ka aiz šiem viedokļiem slēpjas tabakas ražotāji, kuri savu peļņu gūst uz mūsu sabiedrības veselības rēķina. Otriem savukārt būtu jāapgalvo, ka tabakas izstrādājumu nodokļi ir jāpalielina.
Varbūt neesmu pārāk uzmanīgs lasītājs, taču, manuprāt, neviens politiķis skaidri un nepārprotami šādu viedokli īsti nav paudis. Jāatzīst, ka lielāki nodokļi kaitīgajiem tabakas produktiem būtu taisnīgs avots, no kura iegūt papildu finansējumu vēža ārstēšanai. Tomēr es šobrīd nesaprotu, vai valdība aizstāv tabakas industrijas peļņu vai tomēr iestājas par onkoloģijas pacientu tiesībām saņemt mūsdienīgu ārstēšanu.
Mēs ikviens ikdienā redzam dažādus jaunus tabakas ražotāju produktus, kuru lietošanu īpaši ir iecienījuši jauni cilvēki. Šeit vietā sakāmvārds – kad mēs augām, tad tā nebija! Bet tagad ir jaunas ierīces, jauni smēķēšanas produkti. Šo produktu lietotāju skaits pieaug nevis pa dienām, bet pa stundām. Tabakas industrija mērķtiecīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem pieradina jauniešus pie produktiem, kurus vecākās paaudzes cilvēki nemaz nepazīst. Vai šāda situācija nemudina valdību šiem jaunajiem smēķēšanas produktiem palielināt nodokļus vismaz kā aizsargbarjeru?
Es pārstāvu to vēža pacientu grupu, kurai ir laimējies un kurai pirms vairākiem gadiem pavērās iespēja beidzot saņemt mūsdienīgu ārstēšanu. Par to esam pateicīgi valdībai, jo nepieciešamie līdzekļi tika piešķirti. Es pēc savas pieredzes varu apliecināt, ka mūsdienīgas ārstēšanas metodes ir iedarbīgas, vēzis ir ārstējams. Tādēļ es ļoti ceru, ka šāda ārstēšana būs pieejama visiem onkoloģisko slimību pacientiem.
Kopīgi ar citu vēža grupu pacientiem esam izbrīnīti un, var teikt, šokēti par to, ka valdība un finanšu ministrs Jānis Reirs 2021. gada budžetā onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanai nav paredzējuši nevienu papildu centu. Un tas ir, neraugoties uz to, ka onkoloģijas jomā joprojām daudzām vēža pacientu grupām mūsdienīga ārstēšana nav pieejama un kopumā ir diezgan liela bēdu ieleja.
Politiķus, kuriem patiesi rūp sabiedrības veselība un tas, lai cilvēki neaizbrauktu no Latvijas tāpēc, ka šeit nav pieejama mūsdienīga un efektīva ārstēšana, es vēlos aicināt pievērst uzmanību daudzu vēža pacientu traģiskajam stāvoklim. Es arī vēlos aicināt neļaut tabakas ražotājiem tik daudz pelnīt uz mūsu sabiedrības veselības rēķina. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šoreiz es aicinu citus onkoloģisko slimību pacientus neklusēt – rakstiet valdībai, deputātiem, citiem lēmējiem un pieprasiet labāku vēža pacientu veselības aprūpi! Ir jābūt uzstājīgākiem, citas alternatīvas nav.
Pacienti un viņu tuvinieki ļoti labi redz un jūt, kuri valdības pārstāvji un politiķi patiesi atbalsta un rūpējas par ārstēšanas pieejamības uzlabošanu un aizstāv pacientu intereses, un kuriem politiķiem pacienti ir nepieciešami tikai sava labuma gūšanai. Ikviens no mums redz, ko valdība lemj un kā deputāti balso.
* Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājs
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
