Iesaki rakstu: 
Dombrovskis ir pelēcība, Dombrovskis ir tūļa, Dombrovskis ir grāmatvedis, Dombrovskim nav vīzijas, ar Dombrovski nebūs nekāda izrāviena, Dombrovskis nevelk, nav aktuāls un atbilstošs, - vai esat pamanījuši šo jauno dziesmiņu, ko dažādi aizkulišu politspēlmaņi pēdējā laikā dudina aizvien skaļāk un skaļāk? Noteikti jau esat.
Dudinātājiem, protams, taisnība – Dombrovskim harizmas un vīzijas ir apmēram tikpat daudz cik Šķēlem godīguma, Lembergam pieticīguma vai Repšem paškritiskuma. Mūsu rekordpremjers ir tik pelēcīgs, ka pat grēciņi ar ģimenes pusbankrotējušo nekustamo īpašumu biznesu un sievas biznesa partneres bīdīšanu, kas citu politiķi aši vien būtu aizsūtījuši ilgstošā piespiedu atvaļinājumā, viņa izpildījumā ir šķituši gluži vienkārši garlaicīgi.
Jā, tā tas ir - bet kurš tad nu to nezināja? Nez kāpēc tad nu vajadzēja gaidīt visus šos gadus, lai nu šo faktu pēkšņi pamanītu un ar to nāktu klajā kā satriecošu jaunumu...
Par to, kāpēc šis meldiņš sācis skanēt tieši tagad, viss gan it kā būtu pietiekami skaidrs: lai cik zemu mēs vērtētu Zatlera reformu partijas veikumu (vai kā nu to sauc), vismaz vienu tās pārstāvji valdošajā koalīcijā ir izdarījuši – tīši vai nejauši, taču ieriebuši pietiekami lielam skaitam Vienotības un ZZS megabarotāju, no kuriem virspusē peldošie tagad manāmi jaunajā Repšes-Jaunupa-Titava biedrībā.
Protams, kurš nu būs mierā ar tādu „nodevību”, ka iepriekš Auguļa un Kampara rebēs miera mikas nosvērtībā noraudzījies Dombrovskis nu tieši tikpat vienaldzīgi noskatās, kā visu pa savam apzināti vai neapzināti pārtaisa Ronis un Pavļuts. Un dziesmiņa sāk skanēt aizvien skaļāk – Dombrovskis nevelk, Dombrovskis nevelk...
Tiktāl – par pietiekami skaidrajiem, patiesībā jau vienkārši brēcoši skaidrajiem motīviem, kas vieno šādus meldiņus balstošo, visādi citādi raibo Mierkalnu, Vaitaišu, Berķu un Lembergu kompāniju. Taču daudz būtiskāk un arī interesantāk ir paraudzīties – kur ir tās lieliskās spilgtās un vīzijas pa labi, pa kreisi nērsošās kandidatūras, kuras kā gulbji pavasara vietā uz saviem spārniem atnestu tik vajadzīgo valstisko izrāvienu.
Pats esmu ne mazums nejaucību rakstījis un teicis par Dombrovski un arī pašlaik domāju tāpat, taču – ir viena lieta, ko pašreizējam premjeram nevar pārmest. Viņam tiešām nav ne gribas, ne vīzijas, ne krampja, bet viņš vismaz ir kompetents savā postenī. Nez vai kādam ir šaubas, ka Dombrovskis puslīdz saprot, kas un kā notiek gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. Un, ja salīdzina ar to publiku, kurai acīmredzami nagi niez uz šo vai jebkuru citu kaut cik būtisku valstisku krēslu, tad...
Pirms burtiski pāris dienām, piemēram, viens tāds izbijis premjera amata kandidāts Viesturs Tamužs laikrakstā Diena dalījās savās zināšanās un analīzē par jomu, kuru viņam kā Latvijas Riska asociācijas dibinātājam un pašpasludinātam riska investoram it kā vajadzētu pārzināt, - proti, par investīcijām.
Reizē ar gana pelēcīgiem štampiem un tradicionālu latvisku īdēšanu Tamuža kungs nāca klajā arī ar dažām spilgtām un principiālām tēzēm – tostarp par „neaktuālā Dombrovska” valdības knakstīšanos ap Arābu Emirātu naudas maisiem, kuru saturs latvju zemei, visticamākais, nenākšot par labu.
Kāpēc? Tāpēc, ka, investīciju speciālista Tamužaprāt, „naudas tur patiešām ir ļoti daudz. Bet tā ir ar zināmu zīmodziņu. Ja mēs to ar visu tās islama auru akceptējam šeit, tad mēs tā īpatnēji sevi iezīmējam pasaules kartē, kā viņu draugi šeit”...
Būtu tikai normāli, ja šādi savu ģeopolitisko skatījumu paustu tante Ņura. Kāpēc gan tantei Ņurai būtu jāzina, ka, piemēram, viens pats Emirātu Abu Dhabi Investment Authority visā pasaulē, visdažādākajās valstīs un nozarēs investējis savus 300-900 miljardus dolāru (publiskie dati būtiski atšķiras).
Tantei Ņurai arī nav jāzina, ka vienā pašā ASV Citigroup minētais Abu Dabi kantoris investējis septiņus miljardus dolāru – un neviens aprobežots jefiņš kaut kā nebrēkā un nebrēkā, un nebrēkā par amerikāņu megabankas „zīmodziņu” vai, teiksim, „islamiski arābisko smaciņu”.
Tantei Ņurai tas, protams, nav jāzina – toties ar dziļām domām un izteiktiesvēlmi, bet ne zināšanām pārpilnais Tamuža kungs, raugi, ir ne tikai izbijis premjera amata kandidāts (kurš, kā izriet no intervijas, arī tagad pat ļoti labprāt...), bet arī – patiešām, patiešām, tas nav nekāds joks - pie Valsts prezidenta izveidotās augsta līmeņa grupas investīciju piesaistē dalībnieks.
Un šādi te augsta līmeņa investīciju speciālisti prezidenta Bērziņa paspārnē tātad sēž un spriež atbilstoši tam zināšanu līmenim, ko tik krāšņi demonstrējis Tamuža kungs – ui, nē, šito naudu mums nevajag, to arī labāk neņemsim, bet šitā būs labā, jo vakar Centrāltirgū, kāpostus pērkot, dzirdēju, ka tur tā un tā...
Ar vārdu sakot, nav, protams, tas Dombrovskis nekāds politradības kronis, taču mums tā kā jau būtu bijis pietiekami aprobežotu ļaužu, kuri augstu valsts amatu uzskatījuši par īsto vietu, lai attiecīgajā jomā apgūtu kaut jel kādas zināšanas, - visu šo Slakteru, Kristovsku, Kamparu un Co.
Un, ja vienīgā iespējamā izvēle ir – kāda tālu skanoša, bet tukša tamužveidīga muca vai pelēcīgais tūļa Dombrovskis -, valstij un mums visiem būs krietni labāk, ja neaktuālais Dombrovskis vēl kādu laiciņu paliks tur, kur ir.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
