Tāds tādu atrod: konta izdruka parāda – “lielo kombinatoru” Lihtenšteinas bankā pašu nedaudz “apkombinējuši”
Imants Liepiņš04.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad “arestētās mantas glabātājam” Rūdolfam Meroni izdevās veikt “gadsimta darījumu”, pamanoties pārdot Latvijas Naftas tranzītam piederošās, 206 miljonus faktiski vērtās Ventspils Naftas akcijas par nepilniem 80 miljoniem, Lihtenšteinas baņķieri no kontā ieripojušās naudas sākuši nevis maksāt procentus, bet gan... tos uzrēķināt!
Mediji jau daudzkārt vēstījuši par kriminālo afēru kaskādi, kas saistīta ar 2015. gada rudenī veikto 43,25% Ventspils Naftas akciju slepenu pārdošanu ārpus biržas, apejot kriminālprocesu ietvaros uzliktos mantas arestus un iesaistot prokurorus darījuma “piesegšanā”, par nieka 1,77 eiro gabalā.
Jau pēc šī “gadsimta darījuma” izrādījās, ka vienas akcijas patiesā cena bija 4,56 eiro gabalā — pircējam nācās izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tieši par šādu cenu, kuru noteica FKTK. Ja R. Meroni būtu pārdevis Latvijas Naftas tranzītam piederošo akciju paketi par pilnu cenu, nevis ievērojami samazinātu, tad nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti 206 miljoni eiro — tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.
Uzmanīgi izpētot Latvijas Naftas tranzīta konta izdruku no “ofšorbankas” Valartis, kas strādā no Lihtenšteinas, redzam ne tikai 2015. gada 21. septembrī kontā ienākošos 79 miljonus un 987 tūkstošus eiro. Pietiek jau informēja, ka tālāk nauda nav izrādījusi nekādu kustību divus nākamos mēnešus, līdz 17. decembrī aizskaitīti 100 091 eiro un 60 centi, kam dažas dienas vēlāk — vienu dienu pirms Ziemassvētkiem — sekojis miljons un 291,19 eiro. Kas šīs summas saņēmis un kāpēc, pagaidām nav zināms. Tāpat ziņots arī, ka Valsts ieņēmumu dienests uzlicis naudas saņēmējam apķīlājumu vismaz 7,7 miljonu eiro apmērā.
Bet visinteresantākā ir pati augšējā rindiņa, kurā redzams: 2015. gada pēdējā dienā noticis automātisks “procentu maksājums” 99 tūkstošu un 874 eiro apmērā (angliski — interest from 30/09/15 to 31/12/15).
Iepriekšējais procentu maksājums nieka 4032 eiro apmērā bija noticis 30. septembrī — nedēļu pēc gandrīz 80 miljonu eiro ieskaitījuma. Tā kā iepriekšējos gados konts bija neaktīvs, tas bija uzkrājis mīnusus nepilnu 2000 eiro apmērā, un šķiet pašsaprotami, ka mīnuss jānosedz no ienākošās naudas, par to nomaksājot arī zināmus procentus.
Taču nākamais procentu maksājums pēc trim mēnešiem ir pavisam citāds. Šajos trīs mēnešos konts bija pārpildīts ar naudu. Ja trijos mēnešos kontā guļošie gandrīz 80 miljoni eiro ģenerējuši minētos 99'874,73 eiro procentos, tas veidotu 0,1266 procentus lielu “interesi” šajā triju mēnešu periodā, attiecīgi gada kopējā procentu likme būtu aprēķināma nedaudz zem 0,51% gadā.
Aptuveni pusprocents gadā — tas saskan ar vēsturiski novēroto vienas nakts (overnight) depozītu likmi dažādās citās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un slēpšanas shēmās, kurās iegūtā netīrā nauda nav izvietojama ilgtermiņa depozītos uz normālām (vairākus procentus augstām) gada procentu likmēm.
Tā kā dažādiem shēmotājiem ir svarīgi, lai viņi sagrābto naudu jebkurā brīdī varētu “izraut” no bankas un aizskaitīt tālāk, ja uzraugošās iestādes viņus pamana, tad viņi līdzekļus izvieto tikai uz visīsākajiem termiņiem, kas attiecīgi dod mazāk nekā 1% lielu gada pieauguma likmi (ņemsim vērā: tas ir kopējais pieaugums visa gada garumā, ja naudu neizņemtu, nevis pieaugums par attiecīgo ikkatras nakts, nedēļas vai mēneša glabāšanas termiņu).
Tāda pati 0,5% gada likme bija redzama, piemēram, vienas nakts depozītiem, kādos savulaik ieshēmoto naudu turēja Ventspils “melnais oligarhs” Oļegs Stepanovs — būdams AS Latvijas Kuģniecība (kurā tolaik 10% akciju piederēja pirmajam pensiju līmenim Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras personā) padomes priekšēdētāja v.i., viņš noorganizēja vismaz 130 miljonu dolāru izpludināšanu no šī uzņēmuma no 2002. līdz 2005. gadam. (Daļu no summas vēlāk izdevās piedzīt caur Londonas tiesu, taču vairs ne visu.) Žurnālistu rīcībā nonākušajās slepeno naudas plūsmu atskaitēs, kuras O. Stepanovam bija sūtījusi “melnā grāmatvede” Ņina Gļebova, figurēja tieši šāda 0,5% gada likme vienas nakts noguldījumiem.
Taču joks slēpjas faktā, ka Latvijas Naftas tranzīta kontā minētie nepilnie simt tūkstoši 2015. gada pēdējā dienā nav ieripojuši kā Valartis bankas izmaksātie procenti.
Tieši pretēji: 31. decembrī Valartis banka šo summu noņēmusi no R. Meroni kontrolētās kompānijas konta — ja uzmanīgi paskatāmies konta izdrukā, tad 99 874,73 eiro nevis ieskaitīti kā procentu ienākumi par trim mēnešiem (interest from 30/09/15 to 31/12/15), bet gan banka paņēmusi šo summu sev, novelkot to no Latvijas Naftas tranzīta konta, ko parāda maksājuma atrašanās pie debeta (izejošajiem) maksājumiem!
Pilnīgi noteikti te nav runa par to, ka tie varētu būt kādi maksājumi par bankas pakalpojumiem: kā no izdrukas ikvienam redzams, ik pa trīs mēnešiem Valartis atsevišķi iekasē maksu par klienta menedžmentu, internetbankas lietošanu un paziņojumu nosūtīšanu pastā. Šie pakalpojumi vidēji izmaksā zem 50 eiro mēnesī.
Vienīgais acīmredzamais secinājums ir šāds: “lielais kombinators” ar Lihtenšteinas ofšorbanķieru gādību pats ticis “apkombinēts” — procentu saņemšanas vietā no R. Meroni (un viņa sabiedroto) pārziņā esoša konta nauda tiek paņemta, neprasot R. Meroni vai Latvijas Naftas tranzīta piekrišanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
