Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tagad baidieties no omikrona!

Daniels Pavļuts, veselības ministrs
21.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25. novembra rīts pasaulē sākās ar paniku. Sākumā speciālistu vidū. Dienvidāfrikā tikko bija atklāts jauns Covid-19 paveids – ar milzīgu skaitu jaunu mutāciju, paredzami daudz lipīgāks, vakcinētos un pārslimojušos inficējošs. Dienas laikā panika jau pārņēma valstu epidemioloģiskos dienestus un valdības. Jaunais paveids, visticamāk, nozīmēja jaunus ierobežojumus, atkal pārslogotas slimnīcas, jaunas nāves.

Trīs nedēļās vēl nekad neredzētus inficēšanās līmeņus sasniegušas visas valstis, kur omikrons iedzīvojies, – Dienvidāfrika, Lielbritānija, Norvēģija, Dānija... Speciālistu vērtējumā omikrons varētu būt apmēram piecas reizes infekciozāks par deltu. Saslimušo skaits dubultojas nevis ik pa divām līdz trīs nedēļām, bet gan - ik pa divām līdz trīs dienām.

Omikrona vilnis Latvijā

Mums jau ir 32 gadījumi, no tiem pieci vietējie, un tas nozīmē - noteikti ir vairāk. Esam pastiprinājuši testēšanu, visiem Covid-19 pozitīvajiem papildus pārbaudām omikrona paveidu. Mums vēl arvien ir spēkā drošības pasākumi, kas aizkavē sērgu. Tomēr, ja sekojam dinamikai citās valstīs, 1. janvārī varam sagaidīt pat 170 līdz 1200 omikrona inficētos dienā, bet līdz šim augstākais inficēto slieksnis – 3000 dienā – var tikt pārsniegts vēl pirms 10. janvāra.

Diemžēl pašlaik neviens nevar precīzi novērtēt, vai omikrons ir vieglāks vai tikpat smags un nāvējošs kā delta. Ir pagājis pārāk maz laika, trūkst datu. Līdz šim pārsvarā inficējušies jaunākie, veselīgākie, vakcinētie. Viņiem omikrona izraisītā slimība norit vieglāk. Patieso slimnīcās nokļuvušo un mirušo skaitu redzēsim tikai pēc tam, kad masveidā sāks inficēties seniori, nevakcinētie. Un tikai divas, trīs nedēļas pēc tam.

Tāpēc, lūdzu, dodieties saņemt balstvakcīnu jeb būsteri! Tas uzlabo aizsardzību pret omikronu. Dariet to jau tad, ja ir pagājuši trīs mēneši kopš vakcinācijas, kā aizvadītās nedēļas beigās ieteica Imunizācijas valsts padome (plašāka informācija būs tuvākajās dienās). Un it īpaši, ja pirmā vakcīna ir bijusi Janssen vai AstraZeneca (Vaxzevria), vai senāk nekā pirms pusgada, jo tad aizsardzība ir nepietiekama.

Un varu tikai atkārtot ASV prezidenta Džo Baidena ceturtdien teikto: "Nevakcinētos gaida smagu slimību un nāvju ziema." Lūdzu, beidzot savakcinējieties! Lūdzu, pasargājiet savus nevakcinētos radiniekus, kolēģus un draugus, nerīkojiet kopīgas svinības, neapciemojiet viņus! Lūdzu, piezvaniet viņiem vēlreiz un aiciniet savakcinēties! Laika vairs nav daudz.

Kontrolētās deltas scenārijs

Latvijas sabiedrība šoziem jau ir piedzīvojusi stingrus drošības pasākumus un trīs nedēļas ilgu mājsēdi. Pateicoties cilvēku izpratnei un atbalstam, mājsēde bija veiksmīga - inficēšanās, slimnīcu noslodze un mirstība strauji samazinājās. Tagad visi pamatoti gaida atgriešanos pie normālākas dzīves pēc 11. janvāra, un par to bijām plānojuši šonedēļ lemt valdībā.

Lai arī inficēšanās kritums šonedēļ ir apstājies un nu jau redzam 10 - 15% pieaugumu nedēļā, ar to bijām rēķinājušies, un arī šādā situācijā varējām valdībai piedāvāt lemt par vieglākiem pasākumiem vakcinētajiem. Līdz omikrona ienākšanai situācija attīstījās saskaņā ar plāniem un prognozēm.

Plānos bija pēc 11. janvāra vakcinētajiem un pārslimojušajiem atgriezties pie līdzīgiem drošības pasākumiem, kādi bija 2021. gada vasarā un būtiski netraucēja ikdienas dzīvi. Ar brīvāku pulcēšanos, mazākiem "kvadrātmetriem" un citām prasībām, atvērtām skolām un interešu izglītību, arī bērnudārzniekiem.

Vienīgi, lai novērstu superizplatīšanās gadījumus, pagaidām nebūtu stāvkoncertu, nestrādātu naktsklubi, nevarētu notikt lielākas balles. Pat tām bija atrasts risinājums - līdz 50 cilvēkiem ar īpašām kontrolēm un papildu testēšanu.

Nevakcinētajiem, lai sargātu viņus no inficēšanās, smagas saslimšanas un nāves, lai sargātu slimnīcas no pārslodzes un sabiedrību no jaunas mājsēdes, bija paredzēts saglabāt pašreizējos drošības pasākumus, un būtu pieejami tikai pamata pakalpojumi.

Tāds bija mūsu pamata – "kontrolētas deltas" scenārijs.

Omikrona scenārijs

Diemžēl omikrons ievieš izmaiņas. Mums priekšā ir milzu inficēšanās vilnis. Tas būs, vienīgi nav precīzi zināms, kad. Nav zināms, cik nopietnas būs saslimšanas. Tomēr arī tad, ja omikrons ir vieglāks, milzīgās kopējās inficēšanās dēļ slimnīcas visdrīzāk tiktu pārslogotas.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) trešdien aicināja visas Eiropas Savienības valstis nekavējoties stiprināt drošības pasākumus, lai varētu vadīt omikrona radīto saslimšanu un mirstību - nekavējoties samazināt cilvēku kontaktus, novērst pulcēšanos un lielākus pasākumus, lietot maskas, strādāt attālināti, mazināt tikšanos svētku sezonā. Par plāniem ieviest ierobežojumus ziņo Nīderlande, Dānija, Īrija, Vācija...

Pirmdien sadarbības sanāksmē un otrdien Ministru kabineta sēdē aicināšu politiķus un kolēģus valdībā rūpīgi apsvērt gan solīto un sabiedrības gaidīto atgriešanos pie normālākas dzīves, gan jaunos riskus un iespējamo situācijas attīstību turpmākajās trīs nedēļās.

Mums jābūt gataviem saglabāt esošos vai ieviest papildu pasākumus, ja gūsim apstiprinājumu paredzējumam, ka omikrona dēļ Latvijā sāksies nekontrolējams saslimstības pieaugums. Mums jābūt spējīgiem ātri un izlēmīgi pārslēgties no "kontrolētas deltas scenārija” uz "omikrona scenāriju". Līdz Ziemassvētkiem tas, visticamāk, nenotiks, bet var kļūt neizbēgami svētku laikā līdz Jaungadam.

Šie būs ļoti, ļoti sarežģīti lēmumi.

Tikmēr – svinam ļoti prātīgi, vakcinējamies un balstvakcinējamies. Darām to tagad! No tā vēl aizvien ir atkarīga mūsu dzīvība un veselība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...