Iesaki rakstu: 
Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju vietā nāk citi. Tas attiecas arī uz ēnu ekonomikas apkarošanu, ko daudzas politiķu paaudzes ir solījušas, sastādot garākus un vēl garākus ēnu ekonomikas apkarošanas plānus un stratēģijas ar apskaužamu regularitāti. Bet, ja mēs paklausāmies akadēmiskos ekspertus, piemēram no Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā, kuri savās aprēķinu metodikās izmanto pieredzi arī no citām Eiropas valstīm, tad tikpat regulāri secinām, ka ēnu ekonomika zeļ un plaukst.
Viens no kliedzošākajiem piemēriem ir ēnu ekonomikas apmērs jomā, kuru kādreiz saucām tikai par taksometru sektoru, bet kurš jau vairākus gadus ietver gan tradicionālos taksometrus jeb dzeltenos numurus, gan arī pakalpojumu sniedzējus, kuri izmanto parastas vieglās automašīnas jeb tā sauktos baltos numurus. Kopumā šis pasažieru pārvadājumu sektors beidzamajos gados atradies zem visai liela likumdošanas izmaiņu spiediena. Bet nepamet sajūta, ka joprojām centrālais jautājums ir – kur ir rezultāti? Un rezultāti tieši attiecībā uz ēnu ekonomikas samazinājumu un lielāku nomaksāto nodokļu apjomu.
Droši vien daudzi no mūsu laikabiedriem sirdī klusi teiks – kāda starpība, ir nomaksāti nodokļi par autovadītājiem vai nav, jo galvenais, ka es varu saņemt šo pakalpojumu pietiekami lēti. Tajā pašā laikā valdība ir regulāri uzsvērusi nepieciešamību par katru darba ņēmēju nomaksāt pirmām kārtām tā sauktos sociālos nodokļus – gan par veselības aprūpes pakalpojumiem, gan par pensijas un bezdarba apdrošināšanu.
Kas ir vēl svarīgāk, arī pašā taksometru pakalpojumu sniedzēju sektorā jau ļoti skaļi dzirdama apņēmība cīnīties pret ēnu ekonomiku savā sektorā. Būsim atklāti – faktiski piespiest valdību beidzot pa īstam iesaistīties cīņā pret ēnu ekonomiku.
Lielākie taksometru zīmoli “Baltic Taxi” un “RedCab” gandrīz vienīgie ir kā pēdējie mohikāņi, kas no klasisko taksometru vidus maksā nodokļus, bet tagad ar COVID-19 radītajām grūtībām ielās redzami reti.
Domāju, nekļūdīšos ne cik, ja minēšu, ka gandrīz neviens no mums nezina, ar ko Latvija ir unikāla visā Eiropas Savienībā – ar to, ka Latvijā sociāli apdrošinātas ir nevis personas, proti, taksometru šoferi, bet gan taksometru firmu rīcībā esošās automašīnas.
Jā, Latvija ir paradoksu zeme, un pie mums taksometru pakalpojumu sniegšanā lietotās automašīnas tiek sociāli apdrošinātas, tātad drīkstēs iet pensijā un saņemt labu veselības apdrošināšanu! Ja kāds no jums padomāja, ka šis ir slikts joks, tā nav. Tas ir Latvijas likumdošanā spēkā esošs regulējums. Nav jābūt lielam gaišreģim, lai saprastu, ka šis regulējums ir diezgan dīvains un faktiski jāatzīst par bankrotējušu.
Par to varējām pārliecināties pirms aptuveni mēneša, kad Labklājības ministrija valdībā iesniedza ziņojumu ar informāciju par to, cik daudz nodokļu ir nomaksāti, tostarp īpaši sociālais nodoklis, pēdējo gadu laikā taksometru sektorā. Summas ir ļoti niecīgas, un to apjoms faktiski nepieaug. Tas liek uzdot jautājumu, vai nodokļu režīms ir adekvāts.
Kad valdība un politiķi šogad intensīvi diskutēja par tā dēvētā mikronodokļu režīma maiņu, par citiem nodokļu maksāšanas režīmiem, būtu piemērots brīdis apspriest arī jēgpilnas izmaiņas nodokļu likumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadājumu jeb taksometru sektoru.
Finanšu ministrija, kuras viena no atbildībām ir organizēt un vadīt cīņu pret ēnu ekonomiku, cerams, varētu šādu uzdevumu ne tikai iekļaut savā darba plānā, bet patiešām veltīt uzmanību un rūpes, lai arī taksometru sektors beidzot izkļūtu no grāvja un izbrauktu uz lielā ceļa.
Iesaku visiem interesentiem izdarīt pavisam vienkāršu eksperimentu, – savā tālrunī salīdzināt cenas, kādas uzrādās tajās abās platformās, kuras šobrīd Latvijā darbojas pasažieru pārvadāšanā – platformā “Bolt” un “Yandex”. Šo vienkāršo eksperimentu, visticamāk, daudzi no mums veic savās ikdienas gaitās un, manuprāt, noteikti ievērojuši, ka vienā no šīm platformām cena var būt pat līdz trešdaļai zemāka nekā otrā platformā.
Varbūt ir tūkstoš iemesli, kāpēc iespējama tik liela cenu atšķirība, bet pirmais, kas nāk prātā – tātad šoferi, kas izmanto vienas platformas pakalpojumus, nemaksā gandrīz nekādus nodokļus vai maksā tos ļoti mazā apjomā.
Šajā ziņā lielāku uzmanību mēs varētu sagaidīt gan no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kuram nodokļu nomaksas kontroles funkcijas uzticētas ar likumu, gan arī no Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta, kura uzdevumos arī ietilpst pārraudzīt pakalpojumu kvalitāti Rīgā.
Ja kāda no šīm cienījamajām institūcijām veltītu pavisam nedaudz nodokļu maksātāju naudas un samaksātu par braucienu, pieņemsim, no Rīgas centra līdz Juglas slimnīcai, izmantojot gan “Bolt”, gan “Yandex” piedāvāto pakalpojumu, rastos iemesls salīdzināt pakalpojumu cenas un uzdot attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem jautājumu – nodokļi ir nomaksāti vai tomēr nav, šoferi ir sociāli apdrošināti vai tas “piemirsies”?
Pirms pusotra gada, šai valdībai stājoties amatā, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits enerģiski un dedzīgi solīja un aicināja sakārtot taksometru sektoru gan pie lidostas Rīga, gan attiecībā uz apšaubāmas kvalitātes pakalpojumu sniedzēju darbošanos.
Pusotrs gads var būt ilgs vai neilgs laiks, bet manis aprakstītajā aspektā uzlabojumu faktiski nav, un to melns uz balta savā ziņojumā valdībai atzina arī Labklājības ministrija. Varbūt ir mainījušas politiskās prioritātes, vairs nav laika “ķēpāties” ar taksometriem, varbūt politiķu uzdevumi nav pietiekami labi izskaidroti ierēdņiem, varbūt ir vēl daudz citu iemelsu, kāpēc kaut kas nenotiek, bet mums kā pakalpojumu lietotājiem un arī kā valsts budžeta finansēto pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi apkarot ēnu ekonomiku un palielināt nomaksātos nodokļus.
Es vairāk nekā labi apzinos: daudzi var vīpsnāt, ka aģitēju par lielāku nodokļu nomaksu. Bet esmu pārliecināta, ka ikvienam no mums ir zināms tolerances līmenis pret ēnu ekonomikas apjomu, taču taksometru sektorā šis apjoms ir pārāk liels. Tas atrodas krīzē, un situācija ir jāmaina.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
