Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Latvijas Slimnīcu biedrība
30.05.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.

Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos.

No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgts un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās.

Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu.

Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību.

Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu vien hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca.

Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī tautā saukto “traumpunktu” funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu.

Iespējamā slimnīcu līmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar virkni izmaiņām un izaicinājumiem. Pieaugs izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana valstij izmaksās dārgāk, jo 3. un 4. līmeņa slimnīcas saņem proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu.

Latvijā patlaban ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā.

Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk.

Patlaban Bauskas slimnīca nodrošina pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu pacienti tur netiek stacionēti, jo slimnīca nav iekļauta hospitalizācijas plānā pat ne gadījumos, kad pacientiem ir hroniskas saslimšanas.

Neatliekamās palīdzības gadījumos tuvākā reģionālā slimnīca ir 55 kilometru attālumā Jelgavā. Veicamā distance noteikti ietekmē palīdzības sniegšanu, jo neviens nav atcēlis “zelta stundu” palīdzības sniegšanai.

Vārds nosaukumā “slimnīca” Bauskas gadījumā vairs nenozīmē 24 stundu neatliekamās palīdzības saņemšanu, kaut arī šeit 24 stundas diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā strādā kvalificēti speciālisti. Palīdzības sniegšanas iespējas aprobežotas tikai ar akūtu – sekundārās ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem. Slimnīca nav arī slēgta, bet pacienti pēc palīdzības saņemšanas tiek transportēti uz Jelgavu vai Rīgu.

Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti. Kā arī kopīgi ar medicīnas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību vadītājiem izvērtēt, kādas sekas tas varētu radīt veselības aprūpes pakalpojuma pieejamībā Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

NMP ārstniecības iestādes

V līmenis: P. Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS (“LIC”), Bērnu KUS

IV līmenis: Vidzemes, Jelgavas, Rēzeknes slimnīcas un Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Liepājas reģionālās slimnīcas

III līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca

II līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...