Iesaki rakstu: 
Redzot to, ka 13. Saeimā uzplaukušajam aizskarošas runas stilam ir turpinājums arī 14. Saeimā, pēdējās nedēļās man ir bijušas pārdomas par to, kā savas politiskās pārliecības komunicē daži no mūsu 100 priekšstāvjiem. Un par to, ka, realizējot mūsdienu sabiedrībā nozīmīgo vārda brīvību, tikpat nozīmīgi ir saglabāt skaidru apziņu par sociālo līdztiesību, kas ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama daļa.
Jēdzienu “naida runa” pēdējos gados apspriež arvien vairāk gan politiskā, gan juridiskā gan sadzīves komunikācijas kontekstā (šovasar vienā no saviem ierakstiem FB arī aktualizēju šo tematu). Domāju, ka daudzi ir ievērojuši, ka robeža starp to, kāda saziņa ir un kāda nav pieņemama publiskā komunikācijā, kļūst arvien neskaidrāka.
No vienas puses, vārdus, kurus pirms 100 gadiem izmantoja, lai kādu sāpinātu, šobrīd gandrīz vairs nelieto ar mērķi pazemot vai ievainot, jo tie īsti “nedarbojas” (piemēram, vārdi cūka, zoss, lops, u.c.). Toties citus vārdus, kuri pirms 100 gadiem bija ikdienas sarunu valodas norma (šie vārdi joprojām ir latviešu valodas vārdnīcās - piemēram, kroplis, čigāns, žīds, pederasts, nēģeris u.c.), mūsdienās vairums cilvēku nelieto, jo tie sabiedrības lielākās daļas apziņā ir ieguvuši aizskarošu nozīmi.
No otras puses, daļa cilvēku apzināti komunikācijā ar citiem lieto dažādus vārdus vai izteicienus ar skaidru mērķi pazemot, noniecināt, aizskart, sāpināt, nodarīt pāri. To var redzēt ne tikai saskarsmē uz ielas, sociālajos tīklos, bet arī politiskās debatēs.
Dažkārt cilvēki mēdz lietot aizskarošu valodu vai uzvedību bez mērķa tīši sāpināt, bet kā daļu no sadzīves saskarsmes. Parasti šāds runas veids ir apgūts dzīves laikā, tiek izmantots vidē, kurā cilvēks uzturas, un viņš neapzinās savas runas ietekmi uz citiem. Diez vai tas būtu attiecināms uz Saeimas deputātiem, kuriem ir politiskā pieredze un skaidra apziņa par to, ko grib panākt ar savu uzstāšanos.
Kas tad ir runas veids, kuru daži mēdz apsveikt, dēvējot par “skaidru valodu, tiešu runu”, bet daudzi citi uztver ar sāpēm, pazemojumu un aizvainojumu? Kas ir naida runa un aizskaroša runa?
Apvienotās Nācijas definē naida runu, ka tā ir: “…jebkāda veida saziņa runā, rakstiski vai uzvedībā, kas uzbrūk vai izmanto nievājošu vai diskriminējošu valodu, attiecinot to uz personu vai grupu, pamatojoties uz kādu no šīs personas vai grupas identitātes aspektiem (reliģiju, etnisko piederību, tautību, rasi, izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, mentālās vai fiziskās veselības stāvokli vai citu identitātes aspektu).”
https://www.un.org/.../understanding.../what-is-hate-speech
Naida runai raksturīgs tas, ka runātājs tieši rosina uzbrukt, diskriminēt kādu grupu vai cilvēku. Bet tai raksturīgi arī epiteti, apgalvojumi, kas sekmē vai aizstāv ļaunprātīgus stereotipus par kādu grupu. Un naida runa var notikt, nepasakot nevienu vārdu – ar žestiem, simboliem, uzvedību. Naida runa izjauc sociālo mieru un var kļūt par draudiem cilvēktiesībām. Un galu galā, sabiedrība, kura pieņem šādu runas veidu kā normu, rada vidi, kurā nākotnē var būt apdraudēta cilvēku drošība.
Aizskaroša runa ir naida runas šķietami it kā “nevainīgākā māsa”. Tā ir tāda runa, kas liek kādam citam justies aizvainotam, sarūgtinātam vai dusmīgam. Tā ir rupja vai aizskaroša, bet bez tieši definētiem draudiem. No tā var rasties priekšstats, ka aizskaroša runa nebūtu aplūkojama kā tiešs cilvēku tiesību pārkāpums. BET! Sekas aizskarošai runai var būt līdzīgas kā naida runai.
Ko nodara naida runa un aizskaroša runa? Naida runa pēdējos gados ir arī psiholoģijas pētniecības redzes lokā. Tiek pētīts, kādas sekas var piedzīvot cilvēki, pret kuriem tiek vērsta naida vai aizskaroša runa. Pētījumu rezultāti rāda to, ka cilvēki no grupām, pret kurām vēršas šāda runa, ir pakļauti mentālās veselības problēmu riskam, - emocionālai traumai, paaugstinātam stresam, trauksmes traucējumiem, bailēm, depresijai. Šīm sekām vairāk pakļauti cilvēki, kuriem ir augstāks emocionālais jutīgums (kas ir bioloģiski noteikta iezīme) Naida runas sekas var būt arī tādas, ka sabiedrībā pieaug neuzticēšanās starp dažādām grupām.
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/cl2.1245
https://journals.sagepub.com/.../10.1177/15248380221108070
https://journals.sagepub.com/.../10.1177/0081246320985343
Esmu sieviete. Esmu heteroseksuāla latviete, man nav īpašu pazīmju, kas mani ļoti atšķirtu no daudziem citiem cilvēkiem mūsu zemē, un šobrīd es nepiedzīvoju tieši pret mani vērstu naida runu. Man it kā nevajadzētu satraukties par to, ko kāds pasaka no Saeimas tribīnes. Jo mani tas “it kā” neskar. Bet man nav pieņemams, ka pret kādu citu cilvēku vai cilvēku grupu izmanto aizskarošu vai naida runu. Un es negribu būt novērotāja šādai komunikācijai, ar savu klusēšanu atzīstot to par normu.
Es ceru, ka arī jums, mani draugi un sekotāji, rūp tas, kā mēs viens pret otru izturamies – mājās, ģimenē, uz ielas, skolās, internetā, iestādēs, valdībā. Jo tas nosaka to, kādā vidē dzīvosim mēs, kādā vidē dzīvos mūsu bērni. Es ceru, ka mūsu valstī pie atbildības sauks gan tos, kuri aizskar cilvēkus uz ielas, gan tos, kuri aizskar citus cilvēkus vai grupas no Saeimas tribīnes.
* Caurkritusī Attīstībai/Par deputāta amata kandidāte
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
