Tatru idille tagad valdībā stumtā "progresīvā" Briškena un „airBaltic” vadības stilā
PIETIEK05.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā to intensitāti, ar kādu pašlaik, izmantojot arī „sabiedriskos” medijus, tiek mēģināts jaunajā valdībā „iestumt” mazskaitlīgo „Progresīvo” frakciju ar ilggadējo valsts uzņēmumu funkcionāru Kasparu Briškenu priekšgalā, Pietiek šodien atgādina septiņus gadus senu publikāciju laikrakstā „Diena”, kas uzskatāmi atklāj K. Briškena patieso attieksmi pret valsts interešu aizstāvību un personisko kabatu.
Vasara, 18. augusts, Tatru kalnu smailes saplūst ar tērauda krāsas debesīm. Uz to fona fotografējas nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens, viņā noraugās kopīgas brīvdienas izbaudīt atbraukušie: airBaltic valdes loceklis Martins Sedlackis un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs un vienlaikus valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis lidsabiedrībā Kaspars Ozoliņš.
Trijotnes kopīgās izklaides, kuras savā Facebook profilā iemūžinājusi K. Briškena dzīvesbiedre, ilustrē to ačgārno kārtību un kontroles trūkumu, kas līdztekus aviācijas biznesa grūtajiem laikiem un airBaltic darbu apgrūtinājušajām tiesvedībām varētu izskaidrot, kāpēc airBaltic ne pirmo reizi draud smaga piezemēšanās.
Normālā lietu kārtībā K. Briškenam kopā ar abiem pārējiem padomes locekļiem Nikolaju Sigurdu Bulmani un Kasparu Āboliņu jātur ciešā tvērienā lidsabiedrības valde, kurā bez M. Sedlacka un Martina Gausa darbojas arī Vitolds Jakovļevs, bet K. Ozoliņam kā akcionāra (valsts) pārstāvim caur biezu lupu bija jāpieskata, cik labi padome ar to tiek galā.
Realitātē TV ziņu kadros pēc valdības sēdes, kurā tika lemts airBaltic liktenis, bija redzams, kā padomes loceklis K. Briškens izpalīdz M. Gausam, pie auss tulkojot amatpersonu paziņojumus. K. Briškena komentārus par viņa un M. Sedlacka privāto izklaižu ietekmi uz spējām adekvāti kontrolēt airBaltic valdes darbību un kas par tām maksājis Dienai iegūt neizdevās - uz zvaniem un īsziņā nosūtītajiem jautājumiem viņš neatbildēja.
«AirBaltic padome ir saaugusi kopā ar valdi, Briškens strādā kompānijas labā, lai gan viņam jāpārstāv SM, jābūt valsts acīm un ausīm airBaltic, tā vietā viņi lobē un akli iestājas par to, ko bīda valde,» tagad atzīst nu jau demisionējušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).
Kritiku, kāpēc situācija netika labota, nomainot padomi un valdi, viņš nepieņem. «Kad to sapratu, oktobra beigās sasaucu akcionāru sapulci uz 30. novembri.» Noprotams, ka tas bijis plāns viest personālizmaiņas, bet galva ripoja no satiksmes ministra, nevis airBaltic padomes un valdes locekļu pleciem - premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) pieprasīja A. Matīsa demisiju.
Tagad izveidojusies situācija, ka airBaltic šovasar pieņemtais un drīz vien steigā papildinātais jaunais biznesa plāns Horizon 2021, kas paredz piesaistīt aptuveni 160 miljonu eiro finansējumu ar būtisku valsts naudas īpatsvaru, nemaz nav apstiprināts akcionāru sapulcē, ne arī tam dota zaļā gaisma valdībā. Tas nozīmē, ka airBaltic valde ar padomes svētību būvē biznesa stratēģiju, rēķinoties ar valsts finansējumu, kuram nav skaidra politiska atbalsta. Nesavlaicīga SM informēšana ir viens no airBaltic padomei veltītajiem pārmetumiem.
K. Ozoliņš, kurš Vienotībā neoficiāli tiek apspriests kā iespējams pretendents uz satiksmes ministra amatu, nesaskata problēmu darba attiecību saplūšanā ar kopīgu «tusiņu». «Es strikti nodalu darbu no atpūtas un plānoju drastiski rīkoties, prasīt airBaltic padomes atbildību,» noķerts valdības gaiteņos, Dienai saka K. Ozoliņš. Par kopīgajām brīvdienām Tatros esot maksājis viņš pats. K. Ozoliņš kopā ar dzīvesbiedri turp devies, neizmantojot airBaltic reisu uz Popradu.
Šis airBaltic pērnajā pavasarī ieviestais galamērķis uz 55 000 iedzīvotāju lielo, vidējam latvietim neko neizsakošo Slovākijas pilsētu bija pirmais, kuru kā ekonomiski neattaisnotu minēja, samilstot lidsabiedrības finanšu krīzei. Popradas priekšrocība ir tās tuvums Tatru kalniem, bet neoficiālās sarunās SM amatpersonas norādīja uz galamērķa ērtumu Slovākijas pilsoņa M. Sedlacka brīvdienu plāniem. M. Sedlackis uzaudzis Prešovā - slovāku pilsētā, kura no Popradas ir gandrīz ar roku aizsniedzama. No K. Ozoliņa izvairīgajām atbildēm var saprast, ka viņš viesojies M. Sedlacka mājās.
«Šim galamērķim noteikti ir ekonomisks pamatojums,» uzskata airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis K. Ozoliņš. «Man kā Slovākijas pilsonim, kurš strādā Latvijas aviokompānijā, ir patiess prieks, ka šīs divas lidostas tiek savienotas. Poprada Augstajos Tatros ir lielisks un izmaksu ziņā pieejams slēpošanas galamērķis, kas arī būs ieguvējs no tūrisma iespējām, kuras nodrošina jaunais airBaltic maršruts,» paziņojot par lidojumu sākšanu uz Popradu presei, pērn to slavēja M. Sedlackis.
Diena ir iepazinusies ar ierobežotas pieejamības informāciju par 3. novembra valdības sēdei sagatavotajiem trim alternatīvajiem risinājumiem airBaltic likviditātes nodrošināšanai, un viens no tiem paredz darbības izmaksu optimizāciju, tostarp atsakoties no ekonomiski mazefektīviem galamērķiem.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.