Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pamazām tuvojas Latvijas rudens kulminācija – novembris – politiķu mutēs kaismīgi saukts par patriotu mēnesi. Tas ir laiks, kad esam pieraduši runāt un uzstāties par aizgājušo laiku varoņiem, bet kā būtu parunāt par mūsu dienu varoņiem – ražotājiem un darba devējiem, kuri ik dienu cīnās par Latvijas marku un tās atpazīstamību; darbavietām galvaspilsētā un reģionos, neļaujot uz svešatni aizplūst mūsu cilvēkiem un iznīkt apdzīvotām vietām? Kā būtu pieminēt mūslaikos kritušos varoņus – nevienlīdzīgajā konkurences cīņā bankrotējušās vai globālajām korporācijām pārdotās nacionālās ražotnes?

Šoreiz par alus nozari. Kā spilgtāko notikumu pāris šogad jāmin – „Bauskas alus” pārdošanas darījums Dānijas „Royal Unibrew” meitasuzņēmumam „CIDO Grupa” un Saeimas atbildes gājiens – akcīzes nodokļa samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, diskriminējot Latvijai tradicionālo alus darīšanu.

Skandalozi, bet mūsu nodokļu politika panākusi to, ka viens no stabilākajiem alus ražotājiem ar populāru alus zīmolu – Bauskas alus – vairs nav spējis pretoties globālajai konkurencei un bijis spiests jūnija sākumā pārdoties dāņu biznesa impērijai. Vai turpmāk tas būs tas pats alus vai arī no tā pāri paliks tikai etiķetīte, to nezina neviens. Turklāt šis nebūtu pirmais piemērs Latvijas biznesa vēsturē. Atcerēsimies, kas notika ar alus darītavām „Lāčplēša alus” un „Līvu alus”, kad tās iegādājās „CIDO Grupa”.

„Tiesiskuma koalīcija” šo lietu piefiksēja un tautai deva zīmi, ka saprot situācijas nopietnību. Jūlija sākumā Saeima, lemjot par akcīzes nodokļa samazinājumu, izlēma 15% apmērā samazināt nodokļu slogu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet alum saglabāt esošo. Vēstījumu sapratām – dzeriet šņabi, ja vēl neesat Latviju pametuši! Lai tie vietējie aldari... iet zaļās pļavās, jo – būsim reāli – globālie spēlētāji, kuri bieži vien alu ražo jau ārpus Latvijas robežām, saglabājot vien simt un vairāk gadu senus zīmolus, izdzīvos.

Var, protams, lepoties ar Latvijas alu, kas esot smeķīgāks par jebkuru citu savu vārdabrāli visā plašajā pasaulē, un būt starp vārgākajiem alus dzērājiem Eiropā, vienlaicīgi neatpaliekot kopējā patērētā alkohola ziņā no tādām alus lielvalstīm kā Austrija, Vācija, Polija, Īrija. Tā, piemēram, nesen publiskotie Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati liecina, ka pērn provizoriskais absolūtā alkohola patēriņš vecuma grupā 15+ Latvijā sasniedzis jaunu antirekordu – 13,2 litrus absolūtā alkohola. Savukārt 2016. gada Kirin Beer University apkopotie dati par alus patēriņu dažādās valstīs liecina, ka Latvija ar 74,3 litriem patērētā alus uz vienu iedzīvotāju gadā ierindojas 15. vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Jautāsiet, kur paliek starpība? Elementāri – šņabī, visbiežāk importa šņabī.

Turpretim Igaunijā tā pati Kirin Beer University apkopotā informācija par 2016. gadu liecina, ka uz vienu iedzīvotāju alus patēriņš sasniedzis jau 89,5 litrus gadā. Turklāt, kā informē Igaunijas Sociālo lietu ministrija, tas notiek apstākļos, kad pērn ziemeļu kaimiņi sasnieguši mazāko alkohola patēriņu aizvadītājos desmit gados vecuma grupā 15+ – 10,1 litru absolūtā alkohola uz vienu personu. Šobrīd Igaunija salīdzinājumā ar Latviju ir alus lielvalsts, kurā samazinās kopējais patērētā alkohola daudzums, bet rodas aizvien jaunas kraft tipa jeb mazās alus darītavas. No Baltijas kaimiņapgabalu aldariem jau esmu dzirdējis atsauksmes par Igauniju kā Baltijas kraft alus meku. Tā, lūk!

Iespējams, tā ir apzināta Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņa struktūras maiņa – no alus uz šnabi, precīzāk sakot – stipriem alkoholiskiem dzērieniem. Tā, piemēram, luksemburdzieši, nu jau bijusī alus cienītāju nācija, divās desmitgadēs no 20.gadsimta 70. līdz 90. gadiem kļuva par vīna patērētājiem. Latvijā ir spēcīgāks stiprā alkohola lobijs, kas, būsim godīgi, pamatā pārstāv importa produkciju. Arī globālajiem aldariem esošā situācija ir izdevīga, jo salīdzinošā klusumā ļauj prihvatizēt (par lētu naudu attiecīgā brīdī pārpirkt) un izkliedēt Latvijai tradicionālo aldaru nozari, likvidējot darbavietas reģionos un nodrošinot papildu noieta tirgu savai produkcijai nākotnē. Faktiski daudzskaitlīgo lobiju varā esošā Saeima vietējos ražotājus turpina nodot saplosīšanai globālo ražotāju dzirnavās.

Šis ir laiks, kad savu vārdu vajadzētu sacīt akadēmiķiem, vietējiem ražotājiem, nozarē nodarbinātājiem un plašākai sabiedrībai. Aldaru nozari Latvijā ir vēl iespējams glābt, bet ir nepieciešama politiska griba nodokļu un veselības aizsardzības politiku veidot tā, lai, samazinot kopējo alkohola patēriņu, tiktu aizsargāts vietējais aldaris. Latvijai nav jābūt par importa produktu patēriņa vietu. Latvijai ir jākļūst par Baltijas jūras reģiona alus darīšanas centru, uz kuru smelties pieredzi brauc no tuvienes un tālienes. Saka, mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ticu, ka Saeima mainīs nodokļu politiku attiecībā uz Latvijas aldariem tikai tad, kad to pieprasīsim mēs – Latvijas cinīši. Latvijas aldaru tradīcijas un nākotne ir mūsu rokās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...