Tiek virzīti absurdi Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi
Palīdzības biedrību pārstāvji*26.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd tiek virzīti Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, un saistībā ar tiem tiek virzīti arī 2006. gada MK noteikumu Nr. 407 (Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās) grozījumi.
Veterinārārstu biedrība kopā ar Kinoloģijas federāciju un atsevišķām patversmēm ir ieteikusi absurdu normu MK noteikumos - ka jebkuram, kurš glābj ielas dzīvniekus, būtu obligāti jāreģistrējas kā patversmei (5. punkts sadaļā "I. Vispārīgie jautājumi").
Pielikumā (Projekts-diskusijām-13.11.2018.doc) ir MK noteikumu versija ar Litas Konopores (Latvijas Veterinārārstu biedrība), Astrīdas Kārkliņas (patversme "Labās mājas"), Vijas Klučnieces (Latvijas kinoloģiskā federācija) un Solvitas Vības (patversme "Dzīvnieku Draugs") ieteikumiem. Esot arī dzirdētas baumas no PVD, ka šie ieteikumi/grozījumi noteikti tikšot pieņemti.
Nevēlama ir arī 146/Lp13 plānotā 4. panta 2. daļas izslēgšana. Tā radītu situāciju, kad par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sodītām personām varētu piederēt jauni dzīvnieki, un neviens nevarētu dzīvniekiem palīdzēt (pirms no jauna nenotiktu un netiktu pierādīta cietsirdīga izturēšanās).
Papildus mums nav līdz galam skaidrs, kā 146/Lp13 53. un 54. pants ietekmētu dzīvnieku glābējus (piemēram, vai 54. pants piemērojams par uz ielas noķerta dzīvnieka transportēšanu vai tas piemērojams par sava dzīvnieka transportēšanu, - 54. panta piemērojamība par sava dzīvnieka transportēšanu būtu absurds pats par sevi).
Diemžēl šobrīd virzītie grozījumi paredz dzīvnieku aizsardzības biedrību un privāto glābēju iznīcināšanu (jo šaubāmies, ka daudzi spētu reģistrēties kā patversmes), taču tie neparedz nekādus ierobežojumus dzīvnieku pavairotājiem.
Kopumā rodas iespaids, ka grozījumi paredzēti, lai palielinātu dzīvnieku pavairošanu, tirgošanu un nošpricēšanu patversmēs (tādējādi pārstāvot dzīvnieku pavairotāju un nošpricētāju intereses) - vismaz nekādas normas, kuras ierobežotu dzīvnieku pavairošanu, nesterilizēšanu vai bezjēdzīgu nošpricēšanu virzītajos grozījumos mums atrast neizdevās.
Sabiedrību būtu nepieciešams informēt par absurdajiem grozījumiem, kuri tiek virzīti. Tie ir atrodami šeit:
http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/webAll?OpenView&count=1&start=146
* Dāvis Mošenkovs, Andra Tomase (Ar sirdi delnā), Gundega Bidere (Ķepu-Ķepā), Ildze Leimante (Liberta)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
