Tiesā apšauba parādu piedziņas kompāniju darbību likumību saistībā ar pārņemto kredītportfeli no "Latvijas Krājbankas"
Juris Ķirsis08.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesā nākamnedēļ tiks skatīta lieta (tiesas sēde nozīmēta 16.09.2020.) saistībā ar parādu piedziņas kompānijas Baltics Credit Solutions Latvia (BCSL) pārņemto Latvijas Krājbankas kredītportfeli, vēlāk to cedējot SIA Intrum Latvia. Lietā tiek vērtēta šī darījuma leģitimitāte un, iespējams, nelikumīgas darbības parādu atgūšanas procesā. Nav izslēgts, ka šīs darbības atklāj likumdošanas caurumus parādu piedziņas likumdošanā un līdzīgā situācijā varētu būt nonākuši daudzi cilvēki.
Lietas būtība:
- Ar FKTK piekrišanu Latvijas Krājbankas kredītportfelis nodots firmai Baltics Credit Solutions Latvia, kurai manāmas čaulas kompānijas pazīmes;
- BCSL nav deklarējusi Latvijas uzņēmumu reģistrā patiesā labuma guvējus – nav ievērotas NILLTFN likuma normas, apzināta PLG nedeklarēšana ir pretlikumīga rīcība un darījuma slēgšana ar neidentificētu klientu atbilstoši LR likumdošanai ir pretlikumīga rīcība.
- BCSL rīcībā esošā Latvijas Krājbankas kredītportfeļa cedēšana kompānijai SIA Intrum Latvia, pēc kā BCSL tiek likvidēta – darījums slēgts, pārkāpjot NILLTFN likuma normas.
- SIA Intrum Latvia pretlikumīgi, iespējams, ar koruptīvām metodēm mēģina piedzīt parādu, manipulējot ar dokumentāciju, kas pierādītu darījuma leģitimitāti un, iespējams, korumpējot tiesu.
Jau iepriekš mediji rakstīja, ka daļa no Latvijas Krājbankas kredītportfeļiem 2013.gadā tika pārdota kādam Nīderlandē reģistrēta holdinga Stichting Galaxy Finance meitasuzņēmumam Latvijā - Baltics Credit Solutions Latvia, kas Latvijā bija piereģistrēts vien pāris mēnešus pirms šī darījuma. Taču 2018. gadā kredītportfelis tika cedēts kompānijai SIA Intrum Latvia – darījums ir apšaubāms, un tā leģitimitāti pašlaik vērtē tiesa, jo SIA Intrum Latvia iesniegtajos dokumentos ir manāmas kliedzošas pretrunas. Šī darījuma būtība parāda, cik nepasargāti var būt Latvijas kredītiestāžu klienti, gadījumos, kad banka nonāk finansiālās grūtības.
BCSL bija tikko reģistrēta SIA, bez aktīviem, bez PLG, kurai FKTK deva savu svētību nodot Latvijas Krājbankas kredītportfeli. Diemžēl neesmu vienīgais, kurš tika ierauts nelikumību karuselī pēc Latvijas Krājbankas maksātnespējas – pašlaik arī apkopojam citus līdzīgus gadījumus, kas saistīti ar parādu piedziņa kompāniju iespējamām mahinācijām. Tiesiskā valstī nevar būt tā, ka pēc bankas maksātnespējas tās klienti tiek ierauti reketierisma un manipulāciju virpulī, un tiesu sistēma nedrīkstētu pakļauties piedziņas kantoru spiedienam.
BCSL cedēja SIA Intrum Latvia prasības tiesības, un BCSL likvidēja, lai nebūtu jāuzrāda patiesā labuma guvēji. Spriežot pēc lietā iesniegtajiem dokumentiem, darījuma likumība ir apšaubāma.
Tā kā BSCL ir likvidēts un tiesā nav iesniegti dokumenti, kas pierāda prasījuma tiesību nodošanu, nav iespējas pārliecināties, vai šāds darījums tiešām ir noticis un vai SIA Intrum Latvia vispār ir tiesības rīkoties ar Latvijas Krājbankas debitoriem. Iespējams, notikusi viena no pēdējā laika kliedzošākajām finanšu mahinācijām, kurai Latvijas kontrolējošās iestādes nav pievērsušas uzmanību.
Situācija norāda uz problēmu civilprocesā pie saistību tiesību pārņemšanas. Tas tiek izskatīts rakstveida procesā, kur tā persona, kura grib, lai tiktu lietā aizstāta, iesniedz dokumentu kopijas un izrakstus. Atbildētājam nav nekādu iespēju pārliecināties, ka dokumenti nav viltoti.
Faktiski rodas situācija, ka likvidētas SIA vārdā iestājas cita SIA ar iesniegtām dokumentu kopijām un ne tiesa, ne atbildētājs nevar pārliecināties par dokumentu autentiskumu. Turklāt šīs lietas norise rada bažas par tiesas ietekmējamību, un ir pamatotas aizdomas, ka vairākos gadījumos tiesa (gan Rīgas apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa) rīkojusies pretēji LR likumdošanai, tīši pārkāpjot likumu un laupot iespēju uz taisnīgu lietas izskatīšanu.
Uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneši Santa Sondare, tiesnese Svetlana Beļajeva, tiesnesis Arnis Dundurs un Augstākās tiesas senatore Inta Lauka, senators Aivars Keišs, senatore Ļubova Kušnire ir saucami pie disciplinārās atbildības. Būtiskas aizdomas rada arī blakus sūdzības atkārtota nonākšana pie sastāva, kurš jau šajā lietā bija pieņēmis pretlikumīgu lēmumu – tas norāda uz trūkumiem Augstākajā tiesā uz lietas sadales kārtību un to ietekmējamību no prasītāja puses.
Par minētajiem pārkāpumiem 2020. gada 3. septembrī nosūtīta sūdzība Augstākajai tiesai par tiesnešu disciplināratbildību. Pašlaik tiek apzināti arī citi cietušie līdzīgās situācijās. Mudinu rakstīt [email protected], izklāstot situāciju un pievienojot dokumentus, lai kopīgiem spēkiem novērstu šādas nelikumības turpmāk.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
