Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesa par nepamatotu ir atzinusi pēc Drošības policijas vadības uzstājīga "lūguma" Kriminālpolicijas priekšnieka Andreja Grišina (attēlā) parakstīto apelācijas sūdzību Lato Lapsas prettiesiskās aizturēšanas lietā. Līdz ar šī Pietiek jau aprakstītā īpatnā "sacerējuma" noraidīšanu viena no divām Drošības policijas šā gada pavasarī un vasaras sākumā safabricētajām administratīvā pārkāpuma lietām pret Lato Lapsu ir pilnībā izgāzusies, - apgabaltiesas spriedums, ko šodien publiskojam pilnībā, vairs nav pārsūdzams.

Drošības policija Lato Lapsu par it kā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām aizturēja 12. maijā, kad viņš sabiedriskā vietā Ērgļu ielā bija ieradies ar fotostatīvu un fotokameru Canon.

Tā kā jau iepriekš Drošības policija dažādos veidos bija mēģinājusi prettiesiski kavēt Lato Lapsam veikt filmēšanu, izsakot arī atklātus draudus, šajā reizē viņš bija ieradies ar nefunkcionējošu fotokameru, kurai nebija barošanas bloka un atmiņas kartes un ar kuru līdz ar to nebija iespējams veikt ne filmēšanu, ne fotografēšanu.

Taču Drošības policijas darbiniekiem pietika ar to, ka viņi ieraudzīja fotokamerai līdzīgu priekšmetu, un, neraugoties uz Lato Lapsas paskaidrojumiem, ka nekāda filmēšana netiek veikta un ka viņam ir visas tiesības ar fotokameru atrasties sabiedriskā vietā, Lato Lapsa tika nelikumīgi aizturēts.

Ierodoties Valsts policijas darbiniekiem, viņi pēc Lato Lapsas lūguma veica kameras apskati un konstatēja, kā arī fiksēja fotoattēlos, ka ar viņa fotokameru nav iespējams veikt filmēšanu vai fotoattēlu uzņemšanu.

Valsts policijas ziņojumā bija arī norādīts, ka policisti no Drošības policijas darbinieku paskaidrojumiem konstatējuši - tie pirms aizturēšanas nav pat mēģinājuši noskaidrot, vai filmēšana vispār notiek.

Pirmās instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izbeidza, spriedumā cita starpā izsakot arī pietiekami skaidrus secinājumus par Drošības policijas darbību nepamatotību un prettiesiskumu.

Taču šis spriedums nestājās spēkā, jo pēc Drošības policijas vadības "lūguma" to apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā pārsūdzēja Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

Pietiek jau ir publiskojis šo apjomīgo dokumentu, kurā dažādos veidos bija atkārtots - tiesai Latvijā, lai cik tā šķistu neatkarīga, ir nepieciešams rūpīgi un izprotoši uzklausīt Drošības policiju, bet, ja likums kādā jomā Latvijas pilsonim kaut ko neaizliedz, to ir visas tiesības aizliegt jebkuram Drošības policijas darbiniekam pēc saviem ieskatiem.

Lato Lapsa ir mēģinājis iegūt informāciju par Drošības policijas ēku kompleksu ar bezpilota tipa lidaparātu, neievērojot Ministru kabineta noteikumus par bezpilota lidaparātu lidojumiem, taču vienlaikus fakti neliecinot, ka lidojums būtu veikts, - arī šāda "pērle" bija atrodama Grišina parakstītajā apelācijas sūdzībā.

Grišins - vai pagaidām nezināmās personas, kas šo dokumentu bija radījušas, - apelācijas sūdzībā vienlaikus apgalvoja gan to, ka Lato Lapsa nav ievērojis Ministru kabineta noteikumus, kas aizliedz lidināt bezpilota lidaparātus pāri transportlīdzekļu stāvvietām un vietām, kur pulcējas cilvēki, gan to, ka šāds lidojums nemaz nav ticis veikts.

Dokumentā cita starpā pat pirmoreiz pietiekami skaidri bija norādīts, ka Lato Lapsa varētu būt arī spiegs: "Būtiska nozīme ir tam, ka L.Lapsa filmēšanu un fotografēšanu neveic privātām vajadzībām, ko apliecina objektīvi veiktās darbības (materiāla publiskošana internetā), bet šādai darbībai ir cits mērķis - iegūt un izpaust informāciju, kurai varētu būt ierobežotas pieejamības informācijas vai klasificētas informācijas statuss. (..) Ņemot vērā to, ka nebūtu samērīgi noteikt vispārēju aizliegumu filmēt vai fotografēt visu ēku, katrs šāds gadījums Drošības policijā tiek vērtēts individuāli, izzinot personu mērķus un rīcības motīvus, kā arī noskaidrojot, vai notikušajā nav noziedzīga nodarījuma, piemēram, spiegošanas, pazīmes."

Lato Lapsa Kriminālpolicijas priekšnieka parakstīto "sacerējumu" jau iepriekš komentēja šādi: "Protams, var jau teikt - ja tu esi gļēvs un mīkstmiesīgs Kriminālpolicijas priekšnieks un tevi saliektā pozā nostāda iekšlietu ministrs kopā ar Drošības policijas priekšnieku, jāparaksta vien ir, ko tev liek.

Amizanti, ka poza ir bijusi tik īpatna, ka Grišina kungam nav pat ļāvusi izlasīt, ko viņš īsti paraksta. Var tika just līdzi tiem cilvēkiem, par kuriem Grišina kungs pēc kārtējās nostādīšanas pozā kārtējā oficiālajā dokumentā raksta - jā, noziegums pret šo personu ir noticis, taču fakti liecina, ka noziegums nemaz nav noticis..."

Tagad arī Rīgas apgabaltiesa Grišina parakstīto apelācijas sūdzību ir atzinusi par nepamatotu un atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu par administratīvās lietas izbeigšanu pret Lato Lapsu. Šis spriedums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesas spriedumā cita starpā aizrādīts, ka pretēji Grišina parakstītajā dokumentā izteiktajiem pārmetumiem un iebildumiem pirmās instances tiesa lietu ir izskatījusi kā reiz pēc Valsts policijas iesniegtajiem pierādījumiem, kas atbilst Latvijas APK 22.nodaļas nosacījumiem.

Uz Grišina uzstājīgo apgalvojumu, ka tiesas uzdevums noteikti bijis noskaidrot Drošības policijas viedokli attiecībā uz notikušā apstākļiem, apgabaltiesa spriedumā norādījusi: "Drošības policijas pārstāvju aicināšana uz tiesas sēdi, jebkādu pierādījumu iegūšana pēc savas iniciatīvas varētu tikt tulkota kā tiesas ieinteresētība administratīvā pārkāpuma lietas izlemšanā."

Īpaši skarbs ir apgabaltiesas spriedumā norādītais uz Grišina sūdzības juridisko analfabētismu: "Apelācijas sūdzība satur arī pieņēmumus bez juridiska pamatojuma par L.Lapsas mērķi prettiesiski iegūt aizsargājamu informāciju un to izmantot pretēji Drošības policijas un valsts interesēm. Tiesu kolēģija šos pieņēmumus nevērtē, tie nav attiecināmi uz izskatāmo administratīvā pārkāpuma lietu.

Tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas un administratīvo pārkāpumu, par kuru sastādīts Administratīvā pārkāpuma protokols, un kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai."

Kā zināms, pirmās instances tiesa ir izbeigusi arī otru Drošības policijas safabricēto administratīvā pārkāpuma lietu pret Lato Lapsu, taču Valsts policija - šoreiz tās priekšnieka Inta Ķuža personā - ir apelācijas kārtībā pārsūdzējusi arī to. Šo lietu Rīgas apgabaltiesa izskatīs 12. oktobrī.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...