Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien pieņēma kompromisa lēmumu saistībā ar tā sauktās Lemberga lietas valsts apsūdzības uzturētāju, prokuratūras pārstāvju lūgumu par apzinātu tiesas sēžu vilcināšanu un tiesas lēmumu nepildīšanu aicināt Zvērinātu advokātu padomi (ZAP) lemt par ietekmīgā krimināllietu advokāta Oskara Rodes izslēgšanu no advokatūras. Tiesa, pēc būtības lēmums ir par labu Rodem un viņa pozīcijai, - viņa advokāta statuss netiks apdraudēts.
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien noraidīja prokuratūras lūgumu rosināt ZAP uzsākt disciplinārlietu pret Rodi, lai izlemtu par advokāta izslēgšanu no advokatūras.
Taču vienlaikus tiesa savā lēmumā norādīja, ka nepieciešams lūgt ZAP izvērtēt Rodes rīcību par to, ka viņš atvaļinājuma laikā pildījis aizstāvja funkcijas citā kriminālprocesā, kaut gan tieši viņa atrašanās atvaļinājumā bijis iemesls Lemberga krimināllietas tiesas sēžu atlikšanai.
Līdz ar tiesas izlemto valsts apsūdzības uzturētājiem nav izdevies panākt, lai ZAP lemtu par Rodes izslēgšanu no advokatūras.
Jau pirms tam izredzes, ka gadījumā, ja tiesa tiešām vērstos pie ZAP, advokātu padome varētu pieņemt Rodem nelabvēlīgu lēmumu, tika vērtētas kā mazas. Tas tā ir, jo neformāli ZAP padomes vadība tiek saistīta ar Lemberga interesēm, un juristu aprindās bieži norādīts, ka pašreizējais ZAP padomes vairākums nav neatkarīgs savos lēmumos.
ZAP vada Jānis Grīnbergs, kurš laikā, kad Lembergs 2007.gadā martā ar Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu tika apcietināts un ievietots Matīsa cietumā, pārstāvēja Ventspils mēra intereses. Savukārt ZAP priekšsēdētāja vietniece ir advokāte Guna Kaminska, kas netieši tikusi saistīta gan ar Lemberga, gan ekspremjera Andra Šķēles interesēm.
Tā sauktajā Lemberga krimināllietā Rode ir viens no Aivara Lemberga un viņa dēla Anrija advokātiem. Vienlaikus Rode ir arī advokāts, kurš pārstāv pretrunīgi vērtēto čečenu izcelsmes uzņēmēju, miljonāru Bislanu Abdulmuslimovu.
Pietiek jau rakstīja, ka valsts apsūdzības uzturētajiem Lemberga krimināllietā bija bažas, ka Rode kā Lembergu aizstāvis apzināti vilcinājis lietas iztiesāšanu. Rodes dēļ aprīlī nav varējušas notikt vismaz četras tiesas sēdes, tādējādi kavējot Lemberga krimināllietas iztiesāšanu. Turklāt, iespējams, Rode tiesai sniedzis nepatiesu informāciju par iemesliem, kāpēc nav varējis ierasties uz tiesas sēdi.
Tā, piemēram, Rode Rīgas apgabaltiesu informējis, ka no 23. līdz 25.aprīlim atradīsies atvaļinājumā un tāpēc nevar ierasties Rīgas apgabaltiesā, lai pārstāvētu Lembergu intereses. Tomēr vienlaikus 25.aprīlī Rode kā Abdulmuslimova aizstāvis piedalījies KNAB veiktajā čečenu uzņēmēja nopratināšanā. Tas Lemberga krimināllietas prokuroriem raisījis šaubas par to, ka Rode Rīgas apgabaltiesai apzināti sniedzis nepatiesas ziņas par iemesliem, kāpēc nevar piedalīties Lemberga lietas iztiesāšanā.
Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūra spērusi virkni soļu, kas liecina, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam, neizslēdzot atkārtotu mājas aresta piemērošanu. Tas tā ir, jo valsts apsūdzības uzturētājiem ir bažas, ka pretēji tiesas lēmumam Lembergs aizvien faktiski turpina vadīt Ventspils domi, kā arī Ventspils brīvostas valdi.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, tai skaitā kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā. Kopā ar Lembergu un viņa dēlu uz apsūdzēto sola sēž uzņēmējs Ansis Sarmulis.
Ventspils mēra amatu Lembergs ieņem kopš 90.gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par vienu no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
