Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa pēc Pietiek pieteikuma ierosinājusi administratīvo lietu par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka Edmunda Zivtiņa nevēlēšanos viest skaidrību saistībā ar fotoradaru izvietošanu Rīgā un citviet Latvijā. Kā atbildētāja šajā lietā noteikta Galvenā kārtības policijas pārvalde, kurai nu mēneša laikā jāsniedz tiesai paskaidrojumi.

Pēc tam, kad Zivtiņš ilgāku laiku pinās pretrunās par to, pēc kāda principa tiek izvietoti fotoradari, Pietiek amatpersonai šā gada martā pieprasīja sniegt datus, kas parādītu – cik tad ceļu satiksmes negadījumi reģistrēti pēdējos trīs gados katrā no tām vietām, kas saskaņā ar Valsts policijas pārstāvju apgalvojumiem esot īpaši bīstamas satiksmei un līdz ar to pelnījušas pa fotoradaram.

Zivtiņš šādus datus nevēlējās vai nevarēja sniegt, pretēji normatīvajiem aktiem vēl arī „piemirstot” norādīt, kur viņa atbildes atteikums pārsūdzams, un Pietiek saskaņā ar likumdošanu nācās vērsties pie viņa priekšniecības – Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža.

Taču izrādījās, ka arī Ķuzis informāciju par to, vai tiešām radari tiek uzstādīti vietās, kur kaut cik regulāri tiek fiksēti satiksmes negadījumi, nespēja vai nevēlējās sniegt. Nevēlēšanos sniegt šādas ziņas Ķuzis pamatoja ar to, ka sabiedrībai nemaz neesot tiesību zināt – kur, cik bieži un kādas avārijas notiek. Saskaņā ar Ķuža pārliecību sabiedrībai pilnīgi pietiekot ar „vispārpieejamu statistisko informāciju par CSNg”.

„Tiesības saņemt ziņas no reģistra ir privātpersonām, proti, ziņas par sevi, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā citas reģistrā iekļautās ziņas. Par privātpersonu ir uzskatāmas fiziskas un juridiskas personas. No citētās tiesību normas ir nepārprotami secināms, ka jebkura privātpersona, tajā skaitā Iesniedzējs, ir tiesīgs pieprasīt informāciju, tajā skaitā informāciju par CSNg konkrētajās vietās, taču tikai tajā gadījumā, ja pieprasītā informācija ir saistīta ar pašu privātpersonu,” savu viedokli pamatoja Ķuzis.

Lai gan Pietiek iesniegumā fotoradaru uzstādītājs Vitronic Baltica un Partneri nemaz nebija minēts, Ķuža parakstītajā dokumentā Iekšlietu ministrijas „privātpartneris” bija īpaši pieminēts: „Valsts policija uzskata Iesniedzēja prasību par nepamatotu un atsaka Iesniedzējam izsniegt datus par notikušajiem CSNg vietās, kur pēc Valsts policijas pasūtījuma privātās sadarbības partneris Vitronic Baltica un Partneri KS uzstāda vai uzstādīs fotoradarus.”

Tā vietā, lai minētu konkrētos datus par negadījumiem radaru uzstādīšanas vietās, Valsts policijas priekšnieka skaidrojums bija: „Valsts policija vēlas uzsvērt, ka lēmums par fotoradaru dislokāciju balstās uz gadu gaitā izveidotām profesionālām atziņām un pieredzes, kura saistīta ar ceļu satiksmes drošības situācijas analīzes kompleksu, kas ietver CSNg bojā gājušo un ievainoto skaita, CSNg skaita bez cietušajiem analīzi konkrētajā vietā, analizējot satiksmes plūsmas intensitāti, ceļa infrastruktūru un stāvokli, konkrētā ceļa posmā fiksēto atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu skaitu (jo nereti atļautā braukšanas ātruma neievērošana ir galvenais iemesls smagiem CSNg).

Valsts policijas mērķis ceļu satiksmē ir preventīvi iedarboties uz satiksmes dalībnieku tiesisko apziņu un aizsargāt iedzīvotāju dzīvību un veselību, pastiprināt transportlīdzekļu vadītāju apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā, tiesību pārkāpumu novēršana un kopējās satiksmes drošības uzlabošana (it īpaši mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošība un bojā gājušo skaita samazināšana), tādējādi uzskatām, ka fotoradaru ieviešana Latvijas valstī ir pozitīvi vērtējams projekts, ko apliecina līdzšinējā Valsts policijas prakse un citu valstu pieredze un atziņas.”.

Līdzšinējā Pietiek pieredze šādās lietās rāda, ka līdz administratīvās tiesas spriedumam vidēji paiet līdz pusotram gadam. Tātad pēc apmēram šāda laika sabiedrība uzzinās, vai kaut jel atsevišķās fotoradaru uzstādīšanas vietās ir kaut cik regulāri fiksēti kādi satiksmes negadījumi. Savukārt amatpersonām un iestādēm, kuru informācijas atteikums būs atzīts par prettiesisku, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nekādas soda sankcijas par to nedraud.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...