Tiesa vēl nepieņem lēmumu par Cēsu pašvaldības "stratēģiskajiem atkritumiem"
PIETIEK09.04.2013.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā tiesa pirmdien vēl nepieņēma nolēmumu par Cēsu pašvaldības pienākumu rīkot atkritumu savākšanas iepirkuma konkursu, paziņojot, ka par to turpinās lemt 29.aprīlī. Tikmēr, turpinot pētīt atkritumu apsaimniekošanas biznesu Ziemeļvidzemē, Pietiek noskaidrojis, ka atkritumu apsaimniekošanu par stratēģiski svarīgu nozari pasludinājusi ne vien Cēsu, bet arī Valmieras un Limbažu pašvaldības.
Šāds lēmums par "stratēģiskajiem atkritumiem" pieņemts pēc šīm pašvaldībām piederošā uzņēmuma Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) lūguma, un netiek slēpts, ka tas bijis jādara, lai tiesā iegūtu pamatojumu konkursa nerīkošanai un arī turpmāk nodrošinātu ZAAO monopolu Ziemeļvidzemē atkritumu savākšanā.
Pietiek jau ziņoja, ka Cēsu pašvaldība uzstājīgi vēlas atbalstīt vairākām pašvaldībām piederošu uzņēmumu ZAAO, nerēķinoties ar to, ka iedzīvotāji par ZAAO nodrošināto atkritumu izvešanu maksā dubulti, nereti pat trīskārši. Lai ZAAO monopolu atkritumu biznesā nostiprinātu arī turpmāk un nepieļautu konkurenci, Cēsu dome aizvadītajā nedēļā atradusi, maigi sakot, radošu risinājumu un ar savu lēmumu atkritumu apsaimniekošanas nozari pasludinājusi par stratēģiski svarīgu. Šāds lēmums Cēsu pašvaldībai, iespējams, ļauj apiet likumdošanu un neizsludināt konkursu par atkritumu savākšanu.
Uzņēmumu ZAAO, kas jau ilgstoši savācis atkritumus vairākās Ziemeļvidzemes pilsētās, to vidū arī Cēsīs, bez konkursa izvēlējusies Cēsu pašvaldība. Šo līgumu ar ZAAO Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdējis uzņēmums L&T, aicinot tiesu izlemt, vai pašvaldībai ir tiesības bez konkursa uzspiest iedzīvotājiem atkritumu savācēju.
Tiesa pirmdien nekādu konkrētu lēmumu nepieņēma, paziņojot, ka par atkritumu apsaimniekošanu turpinās lemt 29.aprīlī. No tiesas lemtā bija skaidrs, ka Cēsu pašvaldība nav vienīgā, kas atkritumu savākšanu nosaukusi par stratēģiski svarīgu nozari, un ka šādi lēmumi īsi pirms pirmdien notikušās tiesas sēdes pieņemti arī Limbažu un Valmieras pašvaldībās.
Cēsīs, Limbažos un Valmierā par atkritumu izvešanu jāmaksā ap desmit latiem par kubikmetru. Līdzīgi bija arī Talsu un Tukuma novados, kamēr tur saimniekoja pašvaldības izvēlēts atkritumu savācējs. Pēc konkursa Talsu un Tukuma novados iedzīvotājiem par atkritumiem jāmaksā 3,90 latu par kubikmetru.
ZAAO dibinātājas ir Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonu pašvaldības, puse no uzņēmuma pieder Valmierai, bet Cēsīm - aptuveni 15%. Šis uzņēmums, kā liecina tā gada pārskati, nav maksājis dividendes, tātad ar saviem ienākumiem ne Cēsu, ne citu Ziemeļvidzemes pilsētu budžetus nav papildinājis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.