Iesaki rakstu: 
Izskatot bijušās Parex bankas, tagadējās AS Reverta prasību pret maksātnespējīgo SIA Delfīns Partneri, Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā atzinusi Pietiek jau iepriekš aprakstītos faktus – to, ka no šīs SIA konta Parex bankā „pazudis” vairāk nekā pusmiljons eiro. Bankas spriedumā minētas arī jaunas epizodes, kas bankas darbības metodes parāda nepievilcīgā gaismā.
Lai gan Latvijas valstij piederošā bijusī banka uzskata, ka šīs iepriekš publiskotās ziņas apkaunojot tās reputāciju, nu arī tiesas spriedumā īpaši norādīts, ka publiskotā informācija „ar uzviju” atbilst realitātei – no bankā atvērta konta izdrukas skaidri redzams, ka nav zināms veselu divu kontā esošu ievērojamu naudas summu izlietojums, turklāt uz lielāko no tām pati tiesa lieto termiņu „pazudusi”.
Saskaņā ar tiesas spriedumu „124 500 EUR, kurus it kā 2009.gada 19.jūnijā AS Parex banka darbinieki ir pārskaitījuši uz SIA Delfīns Partneri AS Parex banka atvērto kredīta atmaksas kontu LV 46 PARX 0009 0171 6000 2 ar norādi kredītlīnijas daļējai atmaksai, ko apstiprina AS Parex banka kredītu direkcijas rīkojums Nr.B 043258 no 2009.gada 19.jūnija.
Savukārt no SIA Delfīns Partneri AS Parex banka atvērtā kredīta atmaksas konta LV46PARX00090I7160002 izdrukas ir nepārprotami redzams, ka šī naudas summa nav pārskaitīta 2005.gada 2.decembrī piešķirtā kredīta dzēšanai ne uz vienu AS Parex banka bankas kontu, bet faktiski ir pārskaitīta uz SIA Delfīns Partneri bankas kontu LV73PARX0009017160001 AS Parex banka kā prasītāja izsniegta kredīta Nr.2/2/1/-05/224 no 2005.gada 2.decembrī daļa, pieprasot no SIA Delfīns Partneri arī procentus par pašas atbildētājas naudas līdzekļu lietošanu.”
Savukārt par Pietiek jau aprakstīto vairāk nekā pusmiljona eiro pazušanu tiesa spriedumā konstatējusi: „512 263,41 EUR, kuri ir pazuduši 2009.gada 17.novembrī no SIA Delfīns Partneri bankas konta LV62 PARX 0009017160005 AS Parex banka, tos AS Parex banka nepārskaitot uz kādu citu bankas kontu, tajā skaitā arī uz pušu 2005.gada 2.decembrī noslēgtajā Aizdevuma līguma Nr.2.2.1.-05/224 6.3.punktā norādīto kredīta atmaksas kontu - LV 46 PARX 0009 0171 6000 2, nenoņemot to arī skaidrā naudā, bet kā norādīts AS Parex banka rakstveida paskaidrojumos tiesai - AS Parex banka 2009.gada 19.novembrī izlietot šajā bankas kontā.”
Tāpat tiesas spriedumā aprakstīts, kā, nevienai SIA Delfīns Partneri amatpersonai nezinot, Parex banka patvaļīgi jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā atvērusi uzņēmumam divus jaunus kontus. Šie konti arī izmantoti uzņēmuma līdzekļu kustībai – jau atkal bez pašas SIA amatpersonu ziņas.
Turklāt šie kredītlīdzekļi iztērēti arī tiesvedībai pret pašu SIA Delfīns Partneri – tie, kā iepriekš bija norādīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sagatavotajā informācijā, „izlietoti MSIA Delfīns Partneri nezināmiem mērķiem, tajā skaitā maksājumam par šķīrējtiesas procesa izdevumiem Rīgas Starptautiskajai šķīrējtiesai prasībā pret SIA Delfīns Partneri par kopējo summu - 31 579,13 LVL”.
Tiesas spriedumā arī norādīts uz situāciju, kurā Parex bankas juristi faktiski „paši sev iešāvuši kājā”, nejauši atzīstot patvaļīgu rīcību ar uzņēmuma kontiem un naudas līdzekļiem:
„Pie augstāk norādītā Aizdevuma līguma vairākkārtīgi ir slēgtas vienošanās, uz kurām atsaucas pati aizdevēja - AS Parex banka kā vienīgo pierādījumu aizdevuma izsniegšanas faktam. Citu rakstveida pierādījumu prasītāja nav spējusi iesniegt ne administratoram, ne arī tiesai.
Prasības pieteikumam pievienotie 15 AS Parex banka maksājuma rīkojumi apstiprina nevis aizdevuma izsniegšanas faktu, bet gan faktu, ka AS Parex banka darbinieki bez SIA Delfīns Partneri amatpersonas ziņas caur SIA Delfīns Partneri AS Parex banka atvērtajiem kontiem ir veikuši SIA Delfīns Partneri naudas līdzekļu pārskaitīšanu, gala rezultātā to nosaucot par kredītlīnijas daļas izsniegšanu.”
Bijusī Parex banka, kas tagad saucas Reverta, šo savu rīcību līdz publiski tā arī nav vēlējusies paskaidrot. Jau rīt Pietiek publiskos pilnu tiesas spriedumu šajā lietā, kas parāda vēl citas valstiskās bankas darbības, ko tiesa atzinusi par likumam neatbilstošām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
