Tieši premjeram jāuzņemas atbildība par valsts ekonomiku, viņš taču ir uzņēmējs un visu prot
Aldis Gobzems21.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt Jāņa Vitenberga apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā! Vienlaikus aicinu šobrīd neprasīt valdības demisiju. Paskaidrošu.
1. Man personīgi nav nekas pret Jāni Vitenbergu (izņemot to, ka vispār gāja Vienotības valdībā). Jānis noteikti ir labs cilvēks, bet šobrīd nav laika dot laiku jaunam ministram “iepazīt” ministra darbu. Jānim jāturpina vadīt Tautsaimniecības komisiju, viņš šo darbu saprot, ir iepazinis.
2. Premjeram Kariņam personīgi jāuzņemas atbildība par Latvijas ekonomiku! Personīgi! Lai cik bezpalīdzīgs viņš nebūtu. Tas ir premjera uzdevums. Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka atsevišķi valdības soļi ir pareizi, kaut vēl ne tuvu ne pilnīgi.
3. Nogāzt Ralfu Nemiro no Ekonomikas ministra posteņa bija pretvalstiska un pat noziedzīga SAB rīcība ārkārtas situācijā. Un es neaizstāvu Ralfu, viņš balsoja par manu izslēgšanu no frakcijas un partijas un no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieka posteņa. Bet es neesmu atriebīgs, es vienkārši aizstāvu valsti un tās cilvēku intereses.
Ralfam Nemiro bija jāvada Ekonomikas ministrija, jo viņš nekādu noziegumu nav izdarījis. Ja cilvēkam atņem pielaidi par apdraudējumu valstij, tas nozīmē, ka būtu jābūt krimināllietai. Tādas nav. Tas pierāda, ka Ralfu noņēma NEPAMATOTI politisko spēļu rezultātā, krīzes aizsegā. Un taisnīgi ir aizstāvēt Ralfu šo iemeslu dēļ. Atbildīgi ir, ka šobrīd būtu ministrs, kas jau ir “iestrādājies”.
4. KPV LV jau ir pateikusi, ka pēc krīzes pametīs valdību. Tātad ko ākstīties. Lai premjers uzņemas atbildību. Šis ir izcils laiks premjeram parādīt, ka viņš ir līderis un saprot. Tieši viņš ir atbildīgs par ekonomiku Latvijā. Un būs, kaut mēģinās to novelt uz citu pleciem.
5. Šobrīd prasīt valdības demisiju ir nepareizi. Šobrīd valstij vajadzīga valdība. Bet atkārtoju vēlreiz - tieši premjeram jāuzņemas atbildība par valsts ekonomiku! Tieši viņam. Viņš taču ir uzņēmējs un visu prot!
Vēl. Un tagad. Kariņam un Saeimai jāizdara arī šis. Jāatceļ partiju finansējums. Ja partijas ir par tautu un solidarizējas, šobrīd septiņkārtīgais partiju finansējums jānovirza medicīnai. Mediķu algām. Tagad. Ja jau partijas tā rūpējas par tautu, tas jādara nekavējoties. To sauc par solidaritāti. Jo nevar būt tā, ka “mēs esam ar tautu” vārdos, kamēr tauta savelk jostas, bet paši kā nieres pa taukiem. Tas būs patiesības mirklis partiju alkatībai vai nesavtībai.
Jāsamazina vairākkārt algas visiem lielo algu saņēmējiem “lielajos amatos”. Tagad nav jāmaksā 10 tūkstoši vai cik tur Latvijas Bankā, Finanšu izlūkošanas dienestā (ko vispār šobrīd daļēji vai pat pilnībā var aizvērt), visās padomēs, valdēs un karmuškās.
Jāuzliek griesti lielo pensiju saņēmējiem. Tagad nav pamats maksāt 6 tūkstošu vai 19 tūkstošu pensiju. Pensionāriem un prezidentam Andrim Bērziņam un citiem arī jāsavelk josta un jāsolidarizējas.
Jāatceļ SAB un Valsts drošības dienestu jauno māju celtniecība. Maizītim nevajag jaunu dušu un klubkrēslu, viņam vajag atņemt pielaidi par to, ka Jaunalksne, kuru vienu laiku faktiski uzturēja Vonsoviča/Strautmanes ģimene, ļaujot dzīvot savā īpašumā (par to pretī saņemot “neatkarīgo un analītisko” žurnalistiku?), pirms premjera zināja par pielaides atņemšanu ekonomikas ministram. Nav šaubu, ka zināja, jo Vonsovičs un Maizītis ir viena “kompaška”.
Šis ir un būs patiesības mirklis. Par visiem un visu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.