Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā valda noteikts likumiskais rāmis, kas rada drošību. Diemžēl skaļā “Senator” kuģa lieta mums parāda mūsu valsts tiesiskuma ēnu pusi. Ja Saeima šonedēļ pieņems galīgajā lasījumā Norvēģijas Karalistei labvēlīgu likumprojektu, tad šis būs precedents tiesiskumam, nacionālo interešu upurēšanai un apliecinājums uzņēmējiem par to, cik patiesībā viņi var justies Latvijas valsts aizsargāti, ja tas skar lielvaru intereses.

Latvijas zvejas kuģi “Senator” Norvēģijas varas iestādes arestēja 2017. gada janvāra sākumā, kad tas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Pēc šī incidenta 2017. gada februārī tika sasaukta Saeimas Ārlietu komisija, kurā piedalījās arī ES Krabju zvejas asociācijas pārstāvji un kurā nolemts uzdot Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Zemkopības un Tieslietu ministrijām mēneša laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumu turpmākai rīcībai attiecībā uz tiesisko instrumentu iespējamu izmantošanu šajā lietā. Savukārt 2018. gada 4. jūlijā valdība slēgtā sēdē lēma par tālākiem soļiem šajā lietā un uzdeva Tieslietu ministrijai līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt pareizus uzstādījumus iespējamai prasībai ES tiesā.

Tagad par 2022. gada 21. decembri. Ārlietu komisija pirms otrā un galīgā lasījuma Saeimā lemj par “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu”. Atbilstoši Saeimas mājaslapā pieejamai informācijai izrādās, ka 14. Saeima 2022. gada 8. decembrī to jau ir nolēmusi pārņemt no 13. Saeimas. Ārlietu komisija šo jautājumu bija skatījusi jau 2022. gada 30. novembrī, gandrīz uzreiz pēc 14. Saeimas komisiju izveidošanas. Ministru kabinets jautājumu skatījis 2022. gada 14. jūlijā (22-TA-1383, sēdes protokols Nr. 36), atbalstot vienošanās noslēgšanu. Ministru kabineta sēdē nepiedalījās nozares atbildīgais zemkopības ministrs.

Tagad pēc vairākiem gadiem Latvijas valsts ir metusi kažoku uz otru pusi. 2021. gada septembrī Ārlietu ministrija saņēma Norvēģijas Karalistes vēstniecības notu, kurā Norvēģijas puse ierosina uzsākt sarunas, lai izbeigtu 1992. gada 16. jūnija Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. 2022. gada jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi atbildes notu Nr.61-16782, ar kuru apliecina gatavību noslēgt vienošanos ar Norvēģijas Karalisti uz tās piedāvātās vienošanās noteikuma pamata. Notu apmaiņa faktiski nozīmē jau notikušu vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu, kas tikai jāapstiprina Saeimai ar atbilstošu likumu. Tādēļ jautājums nonācis līdz Saeimai.

Latvijas Republika un Norvēģijas Karaliste notu apmaiņas rezultātā ir vienojušās izbeigt ne tikai pašu līgumu, bet arī mainīt paša 1992. gadā parakstītā līguma noteikumus, paredzot, ka “juridiskas sekas nerada Līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb sunset clause), kas pagarina līdz Līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem”. Norvēģijas Karalistes piedāvātā vienošanās, kam piekritusi Latvijas Republika, nosaka, ka līgums nevarēs kalpot par juridisku pamatu, lai sāktu jaunu tiesvedību, kā arī nevarēs tikt izveidota šķīrējtiesa, kas balstīta uz Līgumu. Notas turpinājumā pat tiek paskaidrots, ka “Pusēm ir kopīga izpratne, ka iepriekš minētais attiecas uz visām “valsts pret valsti” un “investors pret valsti” šķīrējtiesas tiesvedībām, pamatojoties uz Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, neatkarīgi no arbitrāžas konvencijas vai noteikumu kopuma”.

Panāktā vienošanās faktiski nozīmē to, ka jebkuri strīdi par investīciju aizsardzību kādā no valstīm (Norvēģija vai Latvija) vairs nevar tikt risināti atbilstoši Līgumam (9.pants) un Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes, https://icsid.worldbank.org) un tā veidotajā arbitrāžā.

Pārskatot Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojekta anotāciju, informācija par to, ka Latvija vai tās uzņēmēji ir iesaistīti tiesvedībās Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā, tajā skaitā, par SIA “North Star” prasību pret Norvēģijas Karalisti, nav atrodama. Turpretim, anotācijā tiek rakstīts, ka “Norvēģija plāno izbeigt ieguldījumu aizsardzības līgumus ar visām Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ka Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību pieder pie tā saucamās “vecās paaudzes” investīciju līgumiem. Šādus “vecās paaudzes” līgumus raksturo vispārīgi formulējumi un tajos iztrūkst atrunas un izņēmumi – piemēram, iztiesāt kompensācijas ne tikai par ciestajiem zaudējumiem, bet arī neiegūto peļņu.

Faktiski jau no anotācijas teksta ievada ir saprotams, kā interesēs likumprojekts sagatavots – kā atbilde uz Norvēģijas Karalistes piedāvājumu izbeigt investīciju līgumu, taču jautājums ir un paliek par argumentāciju un apstākļiem, kādos tas tiek pieņemts. Manā ieskatā atrunas par “vecās paaudzes” investīciju līgumiem vēl varētu būt vietā, jo līgums tiešām ir spēkā kopš 1992. gada, taču nosaukt Starptautisko investīciju strīdu izšķiršanas centru un tās veidotās arbitrāžas par privātu ad-hoc šķīrējtiesu ir gaužām aplami, turklāt, ja tādu strīdu risināšanas kārtību paredz Līgums.

Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs ir izveidots, pamatojoties uz Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem. Minētajā centrā un tās veidotajās arbitrāžās tiek izskatīti investīciju strīdi un prasības arī pret Latviju, kā arī Latvijas vai tās uzņēmēju prasības pret citām valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumus par investīciju aizsardzību. Tās sastāvā darbojas arī arbitri no Latvijas, vairāki ļoti respektabli Latvijas advokāti.

Ārlietu komisijas ziņojumā Saeimas sēdē maldīgi ir norādīts, ka Līguma laušana neietekmēs tiesvedībā esošus procesus, kā arī to, ka Līgumā ietvertā 10 (desmit) gadu “turpināmības klauzula” nerada juridiskas sekas. Pastāvot šādiem apstākļiem, būtu ļoti rūpīgi izvērtējams vienošanās saturs un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un Latvijas uzņēmumu interesēm. Nebūtu pieļaujams, ka nepārdomātas rīcības rezultātā tiktu nodarīti zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas uzņēmuma interesēm.

Nav saprotams, kas noticis ar Ārlietu komisijas, Latvijas Ministru kabineta un atsevišķu politisko partiju entuziasmu aizstāvēt Latvijas un Latvijas uzņēmēju intereses pēc 2017. gada, kad tika spriests pat par vēršanos ES tiesā?! Ne likumprojekta anotācija, ne politiķi, kas virza likumprojektu, nemin nevienu argumentu, kādēļ Līguma izbeigšana būtu Latvijas interesēs vai tai izdevīga.

Likumprojekts, visticamāk, tiks skatīts Saeimas sēdē 2. un galīgajā lasījumā 2023. gada janvārī. Tikmēr Latvijas uzņēmums SIA “North Star” gaida arbitrāžas lēmumu, kam būtu jābūt 2023. gada aprīlī - maijā. No 2022. gada 31. oktobra līdz 4. novembrim Londonā jau notika SIA “North Star” lietas izskatīšana Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāžā pēc būtības. Ja Starptautiskā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāža atzīst Novēģiju par vainīgu strīdā, tad Latvijas uzņēmumam rodas pamats tālākai prasības uzturēšanai, kurai, iespējams, būtu jāveido jauns šķīrējtiesas sastāvs, lai izlemtu par jau konkrētu kompensācijas apmēru Latvijas uzņēmumam.

Kā norāda SIA “North Star” advokāts, tad aplēstie ieņēmumi no sniega krabju zvejniecības Barenca jūrā ir 1 miljards eiro gadā. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam ar šī jaunā resursa zvejniecību nodarbojās 30 līdz 35 ES, Krievijas un Norvēģijas kuģi. Kopš 2017. gada ES izdeva 20 licences saskaņā ar savu ikgadējo zvejniecības regulējumu sniega krabju zvejniecībai ap Svalbardas ūdeņiem. No tām sniega krabju zvejniecībai Barenca jūrā ES 11 licences piešķīra Latvijai, 4 licences Lietuvai un 1 licenci Igaunijai.

Tas ir ievērojams licenču skaits, raugoties no Latvijas potenciālā ekonomiskā ieguvuma viedokļa. Paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šādas zvejniecības varētu būt aptuveni 330 miljoni eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro iegūtu Latvijas uzņēmumi. Prasības summa Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāžā ir apmēram 400 miljonus eiro.

Vai tiešām tieši šobrīd izbeigt Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību atbilstoši Norvēģijas piedāvātajiem un tikai tai izdevīgiem noteikumiem, vēl pirms ir izskatīta Latvijas uzņēmuma prasība arbitrāžā, ir Latvijas interesēs?!

* bijušais tieslietu ministrs, juridiskais padomnieks

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...