Iesaki rakstu: 
Tie, kas ikdienā nesaskaras ar tiesām, parasti domā, ka no tiesas var sagaidīt taisnīgu un godīgu risinājumu jebkurai konfliktsituācijai - vai tas būtu civiltiesisks strīds vai administratīvas pārkāpums, vai kriminālnoziegums.
Lasot par Zolitūdes krimināllietā pieņemto spriedumu, kurā no 9 apsūdzētajiem tikai viens atzīts par vainīgu, bet pārējie attaisnoti, pamatojot spriedumu ar slikti veiktu pirmstiesas izmeklēšanu un vāju prokuratūras uzraudzību, gribot negribot ir jāsecina, ka arī tiesa šajā procesā ir vājais posms.
Ja ir konstatēti trūkumi pirmstiesas izmeklēšanā un uzraudzībā, tad lieta bija jānosūta papildu izmeklēšanai, novēršot tiesas atklātos trūkumus, bet tiesa neskaidru motīvu dēļ nosprieda uz vāju pierādījumu pamata notiesāt vienu tiesājamo un pārējos 8 attaisnot.
Te nu paveras plašs lauks iztēlei - kādi varēja būt tiesas patiesie motīvi, un tas nav nekas glaimojošs tiesai. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet gan prokurori, gan tiesneši mācās vienās un tajās pašās augstskolās, un, ja atzīstam, ka prokurori ir slikti sagatavoti, tad tikpat slikti sagatavoti ir arī tiesneši. Mums ir jāatzīst, ka tiesībsargājošās iestādes strādā vāji un problēmas ir visos līmeņos - gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan uzraudzībā, gan tiesā.
Ja nekvalitatīva pirmstiesas izmeklēšana un prokuratūras uzraudzība attiecas uz kriminālprocesiem, tad nekompetenta tiesāšana jau skar gan kriminālprocesus, gan administratīvos procesus, gan civilprocesus, un tas jau ir ļoti bīstami Latvijas tautsaimniecībai.
Nevienam nav noslēpums, ka tikpat vājais posms VID regulāri ar savām pārbaudēm noved neskaitāmus uzņēmumus līdz maksātnespējai. Uzņēmumiem it kā ir dota iespēja aizstāvēt savas aizskartās tiesības tiesā, bet tur pretī ir kārtējais zināšanu ziņā vājais posms - tiesnesis, kurš bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem, izmantojot sev piešķirto neierobežoto varu, balstoties tikai uz VID pieņēmumiem, ar saviem spriedumiem iznīcina vienu uzņēmumu pēc otra. Tikai retajiem uzņēmumiem ir pietiekami resursu, lai nopirktu sev labvēlīgu spriedumu.
Es nepārteicos, es tiešām domāju, ka šie spriedumi tiek nopirkti, kā jau viss kapitālismā. Tas pats notiek arī civillietās. Tikai vēl trakāk, jo kriminālprocesa uzdevums ir noskaidrot patiesību, arī administratīvā procesa uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību, kas, protams, ne vienā ne otrā gadījumā netiek darīts, bet civilprocesā notiek sacīkste, kurai nav nekāda sakara ar patiesību un taisnīgumu, vismaz Latvijas tiesnešu izpildījumā lietās, kur viena puses ir banka vai kāds cits, kam ir vairāk naudas.
Šie tiesneši-bendes mierīgi paraksta spriedumus, piemēram, par invalīdu un bērnu izlikšanu uz ielas, lai tikai kāda banka ātrāk varētu iegūt savu laupījumu un varētu to pārdot nākamajam upurim.
Ir vēl viena lietu kategorija, kuru izskata mūsu vāji kvalificētie tiesneši, - tie ir administratīvie sodi. Arī šeit ir ļoti līdzīgi kā visās citās lietās - ja tev nav naudas, tad esi vainīgs.
Pateicoties Bordānam, Latvijas tiesās ir sasniegti jauni augstumi - tiesnešiem nesagādā problēmas izskatīt lietu un kādu sodīt vai piedzīt parādu, vai izlikt no mājām pat, ja šī persona nemaz nezina, ka tiesā ir ierosināta lieta.
“Lieliskais” Bordāna izgudrojums, ka persona ir saņēmusi tiesas sūtījumu, ja sūtījums personai nav nodots, bet ir atgriezts tiesā, strādā uz nebēdu. Ļoti ceru, ka kādreiz Bordānam būs iespēja izmēģināt savu “lielisko” izdomājumu uz savas ādas!
Secinu, ka pēdējos 30 gados Latvijā ir izveidota kropla un Latvijas ekonomiku graujoša sistēma, kurai nevar palīdzēt nekādas reformas un kapitālie remonti, te ir jānojauc līdz pamatiem un jābūvē no jauna. Ja mēs to nedarīsim, tad ilgs mūžs šai valstij vairs nav atlicis. Viss ir mūsu rokās!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
