Iesaki rakstu: 
Gada laikā tikai 15 lielākie Latvijas lauksaimniecības zemes īpašnieki – ārzemnieki vien savas platības palielinājuši par gandrīz 10 tūkstošiem hektāru zemes.
Tas izriet no Baltic Screen apkopotajiem Valsts zemes dienesta datiem, kas šodien publiskoti Latvijas Avīzē. Savukārt Pietiek publicē datus, kas uzskatāmi parāda, kā gada laikā pieaugusi šo ārvalstu kompāniju zemes kopplatība.
Turklāt jāpiebilst, ka būtībā lielā Latvijas lauksaimniecības zemes uzpirkšana vēl nemaz nav sākusies, jo vēl ir spēkā ierobežojumi, kas nosaka, ka ES dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām, ja tās vēlas iegādāties Latvijas mežu un lauksaimniecības zemi, vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem.
Tāpat zemi var iegādāties arī uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Taču šie ierobežojumi ir spēkā tikai līdz nākamā gada 1. maijam. Pašreizējā Saeimā gan tika izskatīta iespēja šos ierobežojumus pagarināt vēl uz trim gadiem, taču šis grozījumu projekts tā arī palicis parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Tikmēr lielāko ārvalstu kompāniju lauksaimniecībā izmantojamo zemes kopplatību izmaiņas kopš pagājušā gada izskatās šādi:
- Foran Real Estate (lielākie īpašnieki - Zviedrijas SPP Livforsakring AB un Norvēģijas Storebrand Livsforsikring AS) pašlaik pieder 11 075 hektāri lauku zemes, kaut pirms gada bija vēl tikai 7137 hektāri.
- Zviedrijas Bergvik Skog AB meitaskompānijai SIA Myrtillus nu pieder 5931 hektārs lauku zemes, - pirms gada tie bija 2772 hektāri.
- Dāņu kompānijas Kurland ApS meitasuzņēmumam SIA Artis JP pašlaik pieder 5818 hektāri lauku zemes, - pirms gada piederēja 5565 hektāri.
- Zviedru kompānijas Skogssallskapet AB uzņēmumam SIA Istra mežs nu īpašumā ir 3421 hektārs lauksaimniecības zemes, - retais gadījums, kad zemes kopplatība gada laikā nedaudz sarukusi (no 3454 hektāriem).
- Īrijas iedzīvotājam Timotijam Džozefam Kellijam piederošajai SIA Tand Ukri īpašumā ir 3186 hektāri lauku zemes, - pirms gada bija 3064.
- Vācijas pilsoņa Frīdriha Hāzes SIA Friedrich Haase pašlaik pieder 3122 hektāri, - pirms gada tie bija 2990 hektāri.
- Austrijas AGRA Gesellschaft fur landwirtsschafliche Entwicklung und Beteiligung GmbH meitasuzņēmumam SIA Dobele Agra S.I.A. nu Latvijā pieder 2183 hektāri lauku zemes, - pirms gada bija 2037 hektāri.
- Dānijas E.C.White ApS meitaskompānijai SIA CVH pašlaik pieder 2140 hektāri lauku zemes, - gada laikā tās platība nav mainījusies.
- Dānijas Latvia Holding A/S piederošajai SIA CMC Ozoli pieder 1952 lauksaimniecības zemes hektāri, - pirms gada bija 1351 hektārs.
- Zviedram Karlam Bergengrenam piederošajai SIA Brigi mežs īpašumā ir 1846 hektāri lauku zemes, - pirms gada vēl bija 1754 hektāri.
- Dāņu kompānijas Torpgard Holding meitasuzņēmumam SIA Lauku Agro pieder 1828 hektāri lauksaimniecības zemes, - pirms gada tie bija 1638 hektāri.
- Zviedrijas iedzīvotājam Oto Urbanam Kjellmanam piederošās SIA Ascheberg īpašumā ir 1718 hektāri lauku zemes, - platības gada laikā nav mainījušās.
- Dānijas iedzīvotāja Torbena Sogarda SIA Soegaard lat pieder 1579 hektāri lauksaimniecības zemes, - faktiski tikpat, cik pirms gada.
- Zviedrijas Bergvik Skog AB meitaskompānijai SIA Fragaria pieder 1550 hektāru lauku zemes, - pirms gada vēl bija tikai 1038 hektāri.
- Vācijas iedzīvotājam Tomasam Gunteram Dellertam piederošās SIA Delagri īpašumā ir 1544 hektāri zemes, - pirms gada bija 1464 hektāri.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
