Iesaki rakstu: 
Gada laikā tikai 15 lielākie Latvijas lauksaimniecības zemes īpašnieki – ārzemnieki vien savas platības palielinājuši par gandrīz 10 tūkstošiem hektāru zemes.
Tas izriet no Baltic Screen apkopotajiem Valsts zemes dienesta datiem, kas šodien publiskoti Latvijas Avīzē. Savukārt Pietiek publicē datus, kas uzskatāmi parāda, kā gada laikā pieaugusi šo ārvalstu kompāniju zemes kopplatība.
Turklāt jāpiebilst, ka būtībā lielā Latvijas lauksaimniecības zemes uzpirkšana vēl nemaz nav sākusies, jo vēl ir spēkā ierobežojumi, kas nosaka, ka ES dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām, ja tās vēlas iegādāties Latvijas mežu un lauksaimniecības zemi, vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem.
Tāpat zemi var iegādāties arī uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Taču šie ierobežojumi ir spēkā tikai līdz nākamā gada 1. maijam. Pašreizējā Saeimā gan tika izskatīta iespēja šos ierobežojumus pagarināt vēl uz trim gadiem, taču šis grozījumu projekts tā arī palicis parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Tikmēr lielāko ārvalstu kompāniju lauksaimniecībā izmantojamo zemes kopplatību izmaiņas kopš pagājušā gada izskatās šādi:
- Foran Real Estate (lielākie īpašnieki - Zviedrijas SPP Livforsakring AB un Norvēģijas Storebrand Livsforsikring AS) pašlaik pieder 11 075 hektāri lauku zemes, kaut pirms gada bija vēl tikai 7137 hektāri.
- Zviedrijas Bergvik Skog AB meitaskompānijai SIA Myrtillus nu pieder 5931 hektārs lauku zemes, - pirms gada tie bija 2772 hektāri.
- Dāņu kompānijas Kurland ApS meitasuzņēmumam SIA Artis JP pašlaik pieder 5818 hektāri lauku zemes, - pirms gada piederēja 5565 hektāri.
- Zviedru kompānijas Skogssallskapet AB uzņēmumam SIA Istra mežs nu īpašumā ir 3421 hektārs lauksaimniecības zemes, - retais gadījums, kad zemes kopplatība gada laikā nedaudz sarukusi (no 3454 hektāriem).
- Īrijas iedzīvotājam Timotijam Džozefam Kellijam piederošajai SIA Tand Ukri īpašumā ir 3186 hektāri lauku zemes, - pirms gada bija 3064.
- Vācijas pilsoņa Frīdriha Hāzes SIA Friedrich Haase pašlaik pieder 3122 hektāri, - pirms gada tie bija 2990 hektāri.
- Austrijas AGRA Gesellschaft fur landwirtsschafliche Entwicklung und Beteiligung GmbH meitasuzņēmumam SIA Dobele Agra S.I.A. nu Latvijā pieder 2183 hektāri lauku zemes, - pirms gada bija 2037 hektāri.
- Dānijas E.C.White ApS meitaskompānijai SIA CVH pašlaik pieder 2140 hektāri lauku zemes, - gada laikā tās platība nav mainījusies.
- Dānijas Latvia Holding A/S piederošajai SIA CMC Ozoli pieder 1952 lauksaimniecības zemes hektāri, - pirms gada bija 1351 hektārs.
- Zviedram Karlam Bergengrenam piederošajai SIA Brigi mežs īpašumā ir 1846 hektāri lauku zemes, - pirms gada vēl bija 1754 hektāri.
- Dāņu kompānijas Torpgard Holding meitasuzņēmumam SIA Lauku Agro pieder 1828 hektāri lauksaimniecības zemes, - pirms gada tie bija 1638 hektāri.
- Zviedrijas iedzīvotājam Oto Urbanam Kjellmanam piederošās SIA Ascheberg īpašumā ir 1718 hektāri lauku zemes, - platības gada laikā nav mainījušās.
- Dānijas iedzīvotāja Torbena Sogarda SIA Soegaard lat pieder 1579 hektāri lauksaimniecības zemes, - faktiski tikpat, cik pirms gada.
- Zviedrijas Bergvik Skog AB meitaskompānijai SIA Fragaria pieder 1550 hektāru lauku zemes, - pirms gada vēl bija tikai 1038 hektāri.
- Vācijas iedzīvotājam Tomasam Gunteram Dellertam piederošās SIA Delagri īpašumā ir 1544 hektāri zemes, - pirms gada bija 1464 hektāri.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
