Tikai mēs drīkstam citus apsaukāt, lamāt, izņirgāt un nomelnot!
Latvijas Televīzija28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu laikā, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam īpaši svarīga ir uzticamas un drošas informācijas pieejamība, publiskajā vidē nebijušus apmērus sasniegusi politiķu vēršanās pret žurnālistiem. Saeimas deputāti un deputāta amata kandidāti vairākkārt rupji aizskāruši Latvijas Televīzijas žurnālistus, mērķtiecīgi pazemojot, vēršoties pret viņu darbu un privāto dzīvi, cenšoties mazināt uzticību profesionālai žurnālistikai un neatkarīgiem, brīviem sabiedriskajiem medijiem.
Deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) 25. septembra aizvainojošie izteikumi par Latvijas Televīzijas žurnālisti Aneti Bērtuli mikroblogošanas vietnē Twitter ir viens no pēdējiem piemēriem absolūti nepieņemamai deputāta rīcībai.
Latvijas Televīzijas ieskatā A. Kiršteina apgalvojumi aizskar Latvijas Televīzijas kā sabiedriskās televīzijas reputāciju, kā arī žurnālistes Anetes Bērtules godu un cieņu, tāpēc ar lūgumu izvērtēt A. Kiršteina rīcību esam vērsušies gan Valsts policijā, gan Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
"Politiķu publiskā komunikācija uzliek lielu atbildību. Tai ir milzīga ietekme uz sabiedrisko domu, kā arī to, kā cilvēki vērtē medijus. Mērķtiecīga mediju noniecināšana, tajā skaitā personīgi uzbrūkot žurnālistiem, diemžēl ne tikai šķeļ sabiedrību, bet arī rada maldīgu priekšstatu, ka agresivitāte, rupja vārdiska aizskaršana un necieņas izrādīšana ir pieņemama un cienījama uzvedības norma. Taču tā nav!
Ir bīstami samierināties ar nesen notikušajiem uzbrukumiem žurnālistiem, kas sociālajos medijos notiek arvien biežāk. Latvijas Televīzija kā sabiedriskais medijs un ikviens no mums personīgi sagaida, lai Saeimā ievēlētie deputāti iestātos par demokrātiskām vērtībām, lai stiprinātu un būtu paraugs ētisko un vispārcilvēcisko normu ievērošanā," teic Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Uzskatām par savu pienākumu atgādināt, ka neatkarīgi mediji, spēcīga Latvijas Televīzija ir Latvijas demokrātijas pamats. Savukārt Saeimas deputāta kā valsts amatpersonas statuss uzliek tam pienākumu īpaši aizstāvēt demokrātiju un tās principus, kad tas publiski pauž savu viedokli.
2021.gada globālā pētījuma "Worlds of Journalisms Study" (WJS) Latvijas pētījuma dati (RSU/SKDS) liecina, ka vismaz katrs trešais Latvijas žurnālists sastapies ar apsaukāšanu, noniecināšanu un publisku diskreditāciju. Mediju profesionāļu pieredzē personīgi un sāpīgi diemžēl saskatām arī mūsu Latvijas Televīzijas žurnālistu piedzīvoto. 78% no Latvijā aptaujātajiem žurnālistiem atzinuši, ka pret viņiem vērsta pazemojoša vai naidpilna runa, 72% piedzīvojuši publisku sava darba diskreditēšanu, 36% atzīst, ka pieredzējuši cita veida draudus vai iebiedēšanu, 48% atbildēja, ka notikusi viņu personiskās morāles apšaubīšana.
Aizskarošu apgalvojumu raksturs ir vēl asāks, ja tie tiek publicēti internetā. Pēdējos gados uz interneta un sociālo mediju radītajiem draudiem sabiedrības uzticībai plašsaziņas līdzekļiem ir norādījis arī Eiropas Parlaments. Sociālo mediju platformu diskursa iezīme ir pārbaudītu faktu sajaukšanās ar komentāriem, viedokļiem un reklāmu. Šis process aizsāk lejupejošu neuzticības spirāli plašsaziņas līdzekļiem, veicinot sazvērestības teoriju rašanos un palielinot sociālo polarizāciju. Tas savukārt var veicināt turpmāku uzticības zudumu medijiem un sabiedrisko diskusiju kvalitātes mazināšanos.
Novērtējam uzticību, ko Latvijas Televīzijai un mūsu žurnālistu darbam joprojām izrāda skatītāji: gan 2021.gadā, gan šī gada pirmajos astoņos mēnešos konsolidētās televīzijas skatītākais kanāls bija LTV1 ("Kantar" dati). Baltijas valstīs veiktajā "Brand Capital" dzīvesstila pētījumā LTV1 atzīts par Latvijā 2021.gadā mīlētāko mediju zīmolu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.