Tikai mēs drīkstam citus apsaukāt, lamāt, izņirgāt un nomelnot!
Latvijas Televīzija28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu laikā, kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam īpaši svarīga ir uzticamas un drošas informācijas pieejamība, publiskajā vidē nebijušus apmērus sasniegusi politiķu vēršanās pret žurnālistiem. Saeimas deputāti un deputāta amata kandidāti vairākkārt rupji aizskāruši Latvijas Televīzijas žurnālistus, mērķtiecīgi pazemojot, vēršoties pret viņu darbu un privāto dzīvi, cenšoties mazināt uzticību profesionālai žurnālistikai un neatkarīgiem, brīviem sabiedriskajiem medijiem.
Deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) 25. septembra aizvainojošie izteikumi par Latvijas Televīzijas žurnālisti Aneti Bērtuli mikroblogošanas vietnē Twitter ir viens no pēdējiem piemēriem absolūti nepieņemamai deputāta rīcībai.
Latvijas Televīzijas ieskatā A. Kiršteina apgalvojumi aizskar Latvijas Televīzijas kā sabiedriskās televīzijas reputāciju, kā arī žurnālistes Anetes Bērtules godu un cieņu, tāpēc ar lūgumu izvērtēt A. Kiršteina rīcību esam vērsušies gan Valsts policijā, gan Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
"Politiķu publiskā komunikācija uzliek lielu atbildību. Tai ir milzīga ietekme uz sabiedrisko domu, kā arī to, kā cilvēki vērtē medijus. Mērķtiecīga mediju noniecināšana, tajā skaitā personīgi uzbrūkot žurnālistiem, diemžēl ne tikai šķeļ sabiedrību, bet arī rada maldīgu priekšstatu, ka agresivitāte, rupja vārdiska aizskaršana un necieņas izrādīšana ir pieņemama un cienījama uzvedības norma. Taču tā nav!
Ir bīstami samierināties ar nesen notikušajiem uzbrukumiem žurnālistiem, kas sociālajos medijos notiek arvien biežāk. Latvijas Televīzija kā sabiedriskais medijs un ikviens no mums personīgi sagaida, lai Saeimā ievēlētie deputāti iestātos par demokrātiskām vērtībām, lai stiprinātu un būtu paraugs ētisko un vispārcilvēcisko normu ievērošanā," teic Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Uzskatām par savu pienākumu atgādināt, ka neatkarīgi mediji, spēcīga Latvijas Televīzija ir Latvijas demokrātijas pamats. Savukārt Saeimas deputāta kā valsts amatpersonas statuss uzliek tam pienākumu īpaši aizstāvēt demokrātiju un tās principus, kad tas publiski pauž savu viedokli.
2021.gada globālā pētījuma "Worlds of Journalisms Study" (WJS) Latvijas pētījuma dati (RSU/SKDS) liecina, ka vismaz katrs trešais Latvijas žurnālists sastapies ar apsaukāšanu, noniecināšanu un publisku diskreditāciju. Mediju profesionāļu pieredzē personīgi un sāpīgi diemžēl saskatām arī mūsu Latvijas Televīzijas žurnālistu piedzīvoto. 78% no Latvijā aptaujātajiem žurnālistiem atzinuši, ka pret viņiem vērsta pazemojoša vai naidpilna runa, 72% piedzīvojuši publisku sava darba diskreditēšanu, 36% atzīst, ka pieredzējuši cita veida draudus vai iebiedēšanu, 48% atbildēja, ka notikusi viņu personiskās morāles apšaubīšana.
Aizskarošu apgalvojumu raksturs ir vēl asāks, ja tie tiek publicēti internetā. Pēdējos gados uz interneta un sociālo mediju radītajiem draudiem sabiedrības uzticībai plašsaziņas līdzekļiem ir norādījis arī Eiropas Parlaments. Sociālo mediju platformu diskursa iezīme ir pārbaudītu faktu sajaukšanās ar komentāriem, viedokļiem un reklāmu. Šis process aizsāk lejupejošu neuzticības spirāli plašsaziņas līdzekļiem, veicinot sazvērestības teoriju rašanos un palielinot sociālo polarizāciju. Tas savukārt var veicināt turpmāku uzticības zudumu medijiem un sabiedrisko diskusiju kvalitātes mazināšanos.
Novērtējam uzticību, ko Latvijas Televīzijai un mūsu žurnālistu darbam joprojām izrāda skatītāji: gan 2021.gadā, gan šī gada pirmajos astoņos mēnešos konsolidētās televīzijas skatītākais kanāls bija LTV1 ("Kantar" dati). Baltijas valstīs veiktajā "Brand Capital" dzīvesstila pētījumā LTV1 atzīts par Latvijā 2021.gadā mīlētāko mediju zīmolu.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
