Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti
Ināra Mūrniece, bijusī aizsardzības ministre18.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Tagad karš turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu, un mums jāatzīst, ka realitātē ikvienai politikai, ko valstis pašlaik veido, ir jābūt drošības politikai. Īpaši Latvijā, jo dzīvojam kaimiņos vardarbīgai valstij, kura atbalsta terorismu, nevilcinās nogalināt civiliedzīvotājus un īsteno genocīdu pret citām tautām.
Žurnāls "Newsweek" septembra sākumāi aprakstīja kādu Krievijas TV kanāla "Rossija 1" sižetu. Tajā augsti stāvošs armijas ģenerālis Andrejs Mordvičevs, kuru Putins pavisam nesen paaugstināja pakāpē, atbild uz jautājumu, vai karš turpināsies vēl ilgi. Ģenerālis intervētājam atklāj – iebrukums Ukrainā esot tikai "atspēriena punkts" Krievijas tālākiem nodomiem iet uz Austrumeiropu.
Vai tā ir propagandas nolūkam demonstrēta lielīšanās vai darbakārtībā esoši Krievijas militāristu plāni, tas nav būtiski. Nepieciešamība aizsardzības potenciālu pacelt jaunā, daudz augstākā pakāpē ir pilnībā apzināta, jo Krievija ir un paliks galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds mūsu valsts drošībai.
"Kara laikmetā" – citi noteikumi
NATO, kas tāpat kā visa civilizētā pasaule līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā lielā mērā dzīvoja "miera laikmetā", tagad ir konceptuāli mainījusi aizsardzības stratēģiju – no atturēšanas pārgājusi uz aizsardzību un atturēšanu, turklāt pēc principa, ka uzbrukuma gadījumā visa NATO teritorija tiek aizsargāta no pirmās minūtes un pirmā centimetra, nevis atkarota pēc jau notikuša uzbrukuma.
Mums savukārt jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu. veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu paļauties un vienlaikus izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti. Uzbrukuma gadījumā mums jābūt kā vienai dūrei un vienlaikus kā smalki veidotam tīklam, ko noaudušas tūkstošiem roku un kas nosedz ik centimetru Latvijā. Tas nozīmē, ka ikvienam jābūt stipram, bet visiem kopā – neuzvaramiem.
Kas šajā "kara laikmetā" mainījies aizsardzības nozarē? No pirmās dienas ministres darbā man ir bijis viens galvenais mērķis – aizsardzības spēju stiprināšana visā spektrā – sākot no bruņojuma līdz NBS personālsastāva palielināšanai, tajā skaitā veiksmīgai Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai.
Lai šodien spētu aizstāvēt mūsu Latviju, ir nepieciešama augstas kvalitātes moderna militārā tehnika, jaudīgs ieroču spēks un vienlaikus prasmīgs papildinājums bruņotajiem spēkiem – ir jāpalielina personālsastāvs un jāsagatavo labi apmācīti un ekipēti rezervisti.
Ņemot vērā fundamentālās pārmaiņas starptautiskajā drošības vidē, esam paātrinātā kārtībā izstrādājuši jaunu Valsts aizsardzības koncepciju (VAK), kas valdībā jau apstiprināta un tagad nodota apstiprināšanai parlamentā. Tā būs pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam un no tās izriet galvenie principi Valsts aizsardzības operacionālajam plānam.
Valsts aizsardzības koncepcijā uzsvērts – Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
No vairākiem VAK minētajiem stratēģiskajiem mērķiem un pamatprincipiem akcentēšu divus. Pirmais ir mērķis attīstīt rīcības gatavības kultūru, kas ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums. Sabiedrības gatavības kultūra ir būtiska sastāvdaļa Visaptverošajā valsts aizsardzībā. Tā ir visas sabiedrības kopīga gatavība rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēja nodrošināt kritisko funkciju un pakalpojumu darbību, kā arī atbalsts NBS aizsardzības operācijām. Otrs – visas valsts tautsaimniecības gatavība pārvarēt krīzes, kas arīdzan ir vitāls priekšnoteikums valsts izdzīvotspējai. Ja pirmais mērķis sevī ietver augstu patriotismu un praktiskās prasmes, tad otrs ir pareizas un mērķtiecīgas plānošanas rezultāts.
Sperti izšķiroši soļi
Domāju, daudzas lietas, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ir mainītas uz labu. Tas ievērojami paaugstina mūsu drošību.
Tas, ko aizsardzības nozare kopš šā gada sākuma jau ir sasniegusi, būs izšķiroši gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.
Lai arī gadiem ilgi politiski bremzēts, tomēr beidzot ir ieviests Valsts aizsardzības dienests, turklāt veiksmīgi. Jau izsludināta pieteikšanās trešajam iesaukumam, kas notiks nākamā gada jūlijā.
Otrkārt, atbilstoši Madrides samitā lemtajam NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā tiks palielināta kaujas spējīgas brigādes līmenī, pilnu kaujas gatavību sasniedzot līdz 2026. gadam. Tagad jau zināms, ka līdzās Kanādai karavīru skaitu Latvijā palielinās arī Itālija un Dānija. Veidojam divīziju "Ziemeļi", un tās štābs pilnu operacionālu gatavību sasniedza šovasar.
Treškārt – militāro spēju attīstība. Stūrakmeņi, kas ievērojami stiprinās NBS spējas – krasta aizsardzības raķetes, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija. Līdztekus notiek Sēlijas militārā poligona un bāzes veidošana.
Jaunā pakāpē tiek attīstīta nacionālās militārās industrijas politika. Izstrādāts un Saeimai nodots "Aizsardzības industrijas likums". Ir sagatavoti dokumenti jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanai, kurā kapitāldaļu turētājs būs Aizsardzības ministrija. Mērķis – attīstīt militāro ražošanu Latvijā. Vispirms – munīcijas ražošanas komponentus un nākamajā solī – Ukrainā (un citur) tik ļoti nepieciešamo 155mm kalibra munīciju. Pakāpeniski jāuzsāk arvien jaunu militāro preču ražošana. Ir konkrētākas ieceres un iestrādes, bet šobrīd to atklāt vēl pāragri.
Šodienas apstākļos ir kļuvusi pašsaprotama daudz intensīvāka NBS iesaiste un klātbūtne Latvijas austrumu robežas sargāšanā. Mūsu austrumu robeža jānostiprina arī militāri. Esam to sākuši darīt jau tagad, nekavējoties. Tas notiek, piemēram, militāro mācību norisi pārnesot uz valsts austrumu daļu, un tāpēc tika pārstrādāts un mainīts NBS lielāko militāro mācību "Namejs" scenārijs.
Līdztekus NBS ir uzdots sagatavot pretmobilitātes plānu potenciālā pretinieka kustības ierobežošanai, kā arī izstrādāt piedāvājumu, kā bruņotie spēki varētu praktiski atbalstīt Austrumu robežas žoga izbūvi.
Jāteic, lielāko daļu visu šo darbu ir izdevies izdarīt, pateicoties rūgtajai mācībai, ko mums sniedz karš Ukrainā. Mēs zinām, ka šis karš var pārkāpt robežas un ka Latvijas drošības interesēs ir pilnīga Krievijas sakāve un Ukrainas uzvara. Tādēļ mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainu politiski un morāli.
Lai sasniegtu jaunus mērķus aizsardzības stiprināšanā, Latvijai jāturpina palielināt aizsardzības finansējums. Viļņas samita laikā premjerministrs Krišjānis Kariņš iezīmēja, ka 3% no IKP aizsardzībai Latvija sasniegs jau nākamgad. Ceru, ka "kara laikmetā" dotie solījumi par valsts aizsardzību nebija tukši vārdi.
i .Newsweek.com, Russian General Admits Ukraine Just a "Stepping Stone" to Invade Europe, by Jason Lemon on 9/9/23.
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
