Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē
Egils Levits*05.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki! Alūksnieši! Godājamie klātesošie!
I
Pirms 33 gadiem ar deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu atdzima Latvijas valstiskums.
Mēs cīnījāmies un atguvām svešas varas varmācīgi atņemto neatkarību.
Mūsu tauta atkal kļuva par noteicēju savā zemē.
II
Šodien Latvijas valsts un teritorijas neaizskaramības sardzē stāvat jūs – Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji.
Jums līdzās ir jaunsargi un nākamie virsnieki no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas.
Kopā jūs sargājat Latvijas pilsoņu drošību un mieru.
Kopā jūs sargājat mūsu valsts brīvību un neatkarību.
Tas ir cēls un svēts uzdevums. Tā ir atbildīga misija, ko jūs godam pildāt.
III
Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka arī 21. gadsimta Eiropā savu zemi var nākties aizstāvēt ar militārajiem līdzekļiem.
Valstij uzticīgi un labi sagatavoti bruņotie spēki, ko atbalsta iekšējie dienesti un visa sabiedrība, ir mūsu aizsardzības pamatā.
IV
Latvija jau 19 gadu ir NATO dalībvalsts.
Mūsu sabiedrotie ir daudzkārt apliecinājuši, ka aizsargāts tiek ikvienas dalībvalsts teritorijas katrs centimetrs.
Mūsu sabiedrotie ir ar mums arī šodien.
Viņu uzticamais atbalsts ir pieaudzis un vēl pieaugs.
Latvija var justies droši un mierīgi.
V
NATO militārie komandieri patlaban izstrādā plānus pastāvīga, pilnvērtīga militārā spēka pastiprināšanai alianses Austrumu flangā.
Mēs Latvijā jau esam sākuši gatavot vietu jaunai NATO bāzei.
Mūsu aizsardzības politikas nolūks ir atturēt jebkādas agresijas vēlmes pret mūsu valsti.
Tādēļ ievērojami tiks pastiprināts arī mūsu kaujas gatavības līmenis.
Baltijas reģiona drošību noteikti stiprina arī Somijas lēmums kļūt par alianses dalībvalsti.
Tuvākajā laikā sveiksim arī Zviedriju šeit, NATO saimē.
VI
Līdzdalība pasaules visstiprākajā aizsardzības aliansē Latvijai uzliek arī pienākumus.
Tādēļ ir svarīgi, lai mūsu bruņoto spēku karavīri un iekšlietu struktūru darbinieki ir labi mācīti un apgādāti, ka viņi darbojas profesionāli.
Napoleons reiz ir teicis, ka morālais spēks pret fizisko ir kā trīs pret vienu.
Šodien Krievija izvērš nopietnu psiholoģisko jeb kognitīvo karu pret Rietumiem, arī pret Latviju un latviešiem.
Informatīvais karš ir tā centrālais, bet nebūt ne vienīgais elements.
Tāpat kā visā demokrātiskajā Rietumu pasaulē, arī Latvijā ir cilvēki, kuri apzināti vai neapzināti izplata Krievijas atklātos vai slēptos vēstījumus, melus un dezinformāciju.
To mērķis ir sēt neuzticību pret mūsu Latvijas valsti un tās institūcijām, likt šaubīties par Latvijas valsts ilgtspēju, par demokrātijas noturību pasaulē un par Rietumu solidaritāti.
Taču mums jāprot šos vēstījumus atšifrēt. Mums jāprot arī atpazīt avotus, kas šos vēstījumus izplata.
Skaidrs pasaules redzējums, piederības apziņa neatkarīgai, demokrātiskai un latviskai Latvijai, kā arī prasme kritiski izvērtēt informāciju, tai skaitā arī sociālos tīklos, un atpazīt tur pretinieka vēstījumus, arī ja tie ir smalki paslēpti, palīdzēs mūsu cilvēkiem neiekrist šajā slazdā.
VII
Jāatceras, ka mūsdienās sabiedrības valstiskajai apziņai un bruņoto spēku patriotiskajai morālei un motivācijai ir vismaz tikpat liela vai pat vēl lielāka loma kā modernam militārajam ekipējumam.
Jūs, karavīri, esat ne tikai augsti kvalificēti profesionāļi, bet arī atbildīgi Latvijas pilsoņi ar īpašu uzdevumu.
Jūsu uzdevums ir ne tikai kaujas laukā, bet arī ikdienā, katru dienu, 24 stundas diennaktī, iestāties par Latvijas valsti.
Drīz jūsu vidū būs jauniesauktie Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Jūsu, profesionālo karavīru, uzdevums būs ne tikai mācīt viņus apieties ar ieroci, bet arī stiprināt viņu patriotismu.
Valsts aizsardzībai ir nepieciešami abi elementi – gan moderns bruņojums, gan patriotisms un pārliecība par savu valsti.
To mēs šodien vislabāk redzam Ukrainā. Mēs vēsturiski izprotam ukraiņus, viņu cīņu un atbalstām to visos iespējamajos veidos.
VIII
Arī mums Latvijā jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti, savu tautu un savu demokrātiju.
Esmu pārliecināts, ka Nacionālie bruņotie spēki un robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji diendienā šim uzdevumam ir gatavi.
Latviju stipru dara tās pilsoņu patriotisms un mīlestība uz savu valsti.
Mūsu visu vienotība ir varens spēks.
IX
Sveicu jūs Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā!
Latvijas tautas vārdā pateicos par jūsu dienestu, par jūsu profesionalitāti, disciplīnu un par jūsu patriotismu. Esiet vienmēr uzticīgi Latvijai!
Dievs, svētī Latviju!
* runa Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā militārajā parādē Alūksnē
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
