Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Valdis Zatlers no 19. līdz 22. decembrim uzturoties oficiālā vizītē Krievijā, tiksies ne tikai ar kaimiņvalsts prezidentu Dmitriju Medvedevu, bet arī premjeru Vladimiru Putinu, ar kuru runās par abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumiem. Ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts, kura specializācija ir tieši Krievija, Pietiek pauž uzskatu, ka tikšanās ar Putinu piešķir Zatlera vizītei papildu nozīmi. Atbildot uz Pietiek jautājumiem, politologs uzsver, ka tieši Putina, nevis Medvedeva rokās atrodas reālās ekonomisko lēmumu pieņemšanas sviras.
Cik būtiska ir nianse, ka Zatlers savā Maskavas vizītē tiksies arī ar premjeru Putinu?
Tā ir vissvarīgākā nianse visā vizītē. Zatlera vizītes iznākums un rezultativitāte būs atkarīga no tā, vai ar viņu tiksies Putins, jo viņa rokās atrodas praktisko ekonomisko un citu uzdevumu risinājumi. Prezidentam Medvedevam, kaut arī ļoti ietekmīgai un cienītai personai, patlaban rokās nav praktisko uzdevumu realizācijas mehānismu – finanšu sviru, lēmumu pieņemšanas sviru, starpvalstu līgumu realizācijas, starpvaldību sadarbības. Viss tas atrodas premjerministra Putina rokās, kurš ir tā galva, kas ir pagriezta uz praktisko uzdevumu risināšanu.
Ir spekulācijas, ka Putins kandidēs nākamajās prezidenta vēlēšanās un atgriezīsies Kremlī. Šī nianse arī piešķir nozīmi faktam, ka Zatlers tiksies ar Putinu?
Patlaban šīs spekulācijas ir ļoti izplatītas, un tur ir daudzas sazvērestības teorijas, leģendas. Bet es nedomāju, ka Zatlera vizīte ir ar tik tālejošu saturu, lai šai niansei būtu nozīme.
Jūsuprāt, Zatlera vizītes nozīme Latvijā nav pārspīlēta? Gaidas nav pārāk lielas?
Zināt, protams, ka mēs uzskatām sevi par pasaules nabu un stratēģiski ļoti nozīmīgu. Taču mums nav jāaizmirst, ka šī vizīte notiek ļoti dziļā kontekstā ar tiem kontekstiem, kuri attīstās starp NATO un Krieviju, starp Eiropas Savienību un Krieviju, un šīs vizītes iznākums jāskatās arī šajā kontekstā. Krievija tomēr grib veidot daudz labākas attiecības ar ES valstīm, no kurām parasti izskan antikrieviski lozungi un antikrieviski mēģinājumi deprimēt [nomākt, nospiest] Krieviju. Šai vizītei būs sava loma, sava vieta tālākajās ārpolitiskajās darbībās.
Skandāls ap WikiLeaks, kura publiskotajā informācijā skarta arī Baltijas valstu aizsardzība no iespējamiem Krievijas draudiem, piešķir kādu fonu Zatlera vizītei Maskavā?
Sākotnēji Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kad uzzināja par WikiLeaks, pateica, ka tā ir ļoti interesanta lasāmviela, kurai nebūtu vajadzības pievērst uzmanību. Taču tad, kad WikiLeaks nopublicēja informāciju par NATO plāniem iekļaut Baltijas valstis Polijas aizsardzības plānā, Krievija tam piešķīra liela starptautiska notikuma nozīmi, pieprasot apstiprinājumu vai noliegumu no NATO.
Vai nav tā, ka Krievija koķetē ar šo tēmu, jo tai taču sen bija zināms par šo plānu?
Nu, protams, nu, bet dabiski, ka tas bija zināms un bija skaidrs, ka tādi plāni pastāv.
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
