Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 23. jūlijā LETA publicēja toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa interviju, kurā šis prezidents — ļoti netipiski mūsu valsts augstākajiem vadītājiem — mēģināja iezīmēt programmatiskus uzstādījumus nākotnei. Kas no tiem 10 gadu garumā beigās iznācis?

Ar virsrakstu “Prezidents: Tuvākie pāris gadi nesīs izmaiņas, kuras pat prātā nenāk” pirms desmit gadiem LETAs publicētā intervija Lāsmai Grundulei satur vairākas tālejošas prognozes.

Andris Bērziņš pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā (atpakaļejošā secībā) bija Saeimas deputāts, sekmīgs ekonomists, “Unibankas” vadītājs pirms tās kļūšanas par “SEB”, bet 1990. gada 4. maijā A. Bērziņš bija viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu un izstāšanos no PSRS.

Viņš 2012. gadā prognozēja: “Tuvākie pāris gadi pasaulē nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk un kuru dēļ Latvijā un Eiropā būs jāveido jaunas rīcībspējīgas varas struktūras. […] Es jums varu droši apgalvot, ka pasaule būs izmainījusies, būs pavisam cita uzbūve un citas vajadzības. Esmu par to pārliecināts,” teica prezidents, kurš uz to brīdi bija trīs gadus nostrādājis Latvijas Republikas augstākajā amatā.

Būdams ekonomists pēc specialitātes, A. Bērziņš citēja SVF novērtējumu par Eiropas Savienības institūcijām, kā arī Latvijas iespējām rīkoties “ārpus kastes” un pašai uzstādīt savus mērķus. “Starptautiskā Valūtas fonda paziņojumā teikts, ka “Eiropa runā, bet nerīkojas”. Es pieļauju, ka daudzu Eiropas pārvaldes struktūru konstrukcija pati par sevi neļauj rīkoties. Būs jāveido struktūras, kas ir rīcībspējīgas. Tajās struktūrās Latvijai būs liela nozīme. Es ceru, ka mēs tagad esam pietiekami izglītoti un sagatavoti, lai varētu tur piedalīties un teikt savu vārdu,” sacīja A. Bērziņš.

Desmit gadus pēc šīs intervijas varam pilnībā atzīt, ka tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa vārdi piepildījušies pilnā mērā, pat vairākkārtīgi.

Pirmkārt, Eiropa ir pārveidojusies “līdz nepazīšanai”, “būs pavisam […] citas vajadzības” — tieši tā, kā toreizējais prezidents prognozēja. Eiropu ietekmēja ne tikai migrantu plūdi kopš 2015. gada un koronavīrusa problēmas: Krievija anektēja Krimu un sarīkoja karu Donbasā 2014. gadā, līdz šogad izlēma sākt pilnmēroga karu pret ukraiņiem. Sekas šiem notikumiem jūt ne tikai tiešajās kaimiņvalstīs, bet visā kontinentā. Vajadzība tagad jau ir apvaldīt ne vien parastās džihādistu un citu teroristu bandas — tagad jau nepieciešams nolikt pie vietas kodollielvalsti ar pasaulē otro lielāko armiju.

Otrkārt, “tuvākie pāris gadi pasaulē nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk, un kuru dēļ Latvijā un Eiropā būs jāveido jaunas rīcībspējīgas varas struktūras” — arī šie vārdi ir piepildījušies pilnā mērā. Ne tikai Putina iebrukumi Ukrainā, bet arī ASV lēmums atstāt Afganistānu, notikumi Kazahstānā šī gada sākumā vai ilggadējās miera uzturēšanas misijas Āzijā un Āfrikā, kur piedalās Latvijas militārie eksperti — šādi notikumi vienlaikus nozīmē rīcībspējīgas varas īstenošanu.

Neatkarīgi no tā, cik šādas struktūras ir formalizētas vai uzliktas uz papīra, Latvijai ir starptautiski nopelni to īstenošanā. Latvija ir sava izmēra valstij netipiski aktīva diplomātijā, jo īpaši Ukrainas starptautiskajā aizstāvībā no agresora, bet ne tikai. Mūsu karavīri un armijas instruktori darbojas ne tikai Ukrainā, bet darījuši to arī Afganistānā, Irākā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs un pat Mali, Libērijā un Centrālāfrikas Republikā. Tagad jau tie ir Latvijas civilie eksperti, kas strādā EDSO un citās misijās ārvalstīs, nevis atplestām mutēm klausās atbraukušo ārzemnieku pamācībās Latvijai.

Treškārt, “Eiropa runā, bet nerīkojas” — arī tā diemžēl izrādījusies taisnība, un nekas to nav parādījis labāk kā “veco” Eiropas Savienības dalībvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tās prezidents Volodimirs Zelenskis regulāri izsaka pateicību Polijai un Baltijas valstīm, taču pārējās reālu palīdzību sniedzošās valstis ir ārpus ES — Apvienotā Karaliste, Kanāda, ASV, pat Norvēģija palīdz vairāk nekā jebkura no tipiskajām “vecajām” ES dalībvalstīm.

Visbeidzot, A. Bērziņa teiktais: “Būs jāveido struktūras, kas ir rīcībspējīgas. Tajās struktūrās Latvijai būs liela nozīme. Es ceru, ka mēs tagad esam pietiekami izglītoti un sagatavoti, lai varētu tur piedalīties un teikt savu vārdu!” Šī gada pavasarī, kad pirmie Krievijas triecieni Kijivai, Harkivai, Čerņihivai bija atsisti, Ukrainas prezidents piedāvāja jaunu formātu valstu sadarbībai, ko tobrīd nodēvēja par “24/7” — tā būtu kaut cik rīcībspējīgu 24 valstu kopa, kas 7 stundu laikā spētu nosūtīt palīdzību citām valstīm briesmīgu nelaimju (ne tikai kara vai terora, bet arī zemestrīču, meža ugunsgrēku, tehnogēnu katastrofu utt.) gadījumos.

Protams, ka mēs un citi Ukrainas atbalstītāji uzņēmām šo ideju pozitīvi, tā kā ar laiku gaidāms tās turpinājums. Cita, jau pirms vairākiem gadiem izteikta, ir t.s. “Intermarium” ideja — valstu savienība, kas sniegtos no Baltijas līdz Melnajai jūrai, mazākajā variantā ietverot Baltiju, Poliju un Ukrainu, taču (vēlams) arī Rumāniju, Čehiju, Slovakiju, Moldovu un citas līdzīgi domājošas valstis. Lai arī šāda “Intermarium” savienība vēl nav formalizēta, mēs redzam, ka praksē šīs valstis jau koordinē visu ārpolitiku un aizsardzības plānus, bieži vien arī ekonomiskos jautājumus.

Līdz ar to desmit gadu laikā toreizējā prezidenta A. Bērziņa tobrīd tālejošās prognozes ir piepildījušās ar uzviju. Tas kopumā spilgti ilustrē vidusmēra Latvijas politiķu un amatpersonu nespēju (vai pat nevēlēšanos) izteikt jebkādas tālejošas nākotnes prognozes, kur nu vēl mēģināt šo nākotni veidot kaut cik apzinātos virzienos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...