Iesaki rakstu: 
Tautas partija (TP) pēc neveiksmes 10. Saeimas vēlēšanās, startējot kopā ar Aināra Šlesera LPP/LC, ieturēs pauzi, iespējams, līdz gada beigām un pašlaik nesteigsies ar lēmumiem par tālāko darbību.
„Veļu nemazgājām,” Pietiek pēc TP valdes neformālās sanākšanas pirmdien teica kāds tās dalībnieks. Tikmēr kāds cits avots TP valdē Pietiek norādīja, ka sēdē kritizēts lēmums iet uz vēlēšanām kopā ar Šleseru, kā arī pausta neapmierinātība par eksprezidentu Gunti Ulmani, kurš bija TP un LPP/LC apvienības Par labu Latviju (PLL) oficiālais vadītājs. Nekāda paškritika, piemēram, no Andra Šķēles puses, kurš vienīgais no PLL ievēlēts no Zemgales saraksta, neesot izskanējusi.
TP valdes locekļi Pietiek piekrita īsi ieskicēt pirmdien apspriesto tikai ar nosacījumu, ka uz viņiem oficiāli neatsauksies, bet bija tādi, kuri šoreiz laipni atteicās jebko stāstīt. Tas radīja iespaidu, ka vēlēšanu nakts šoks TP nav piespiedis atteikties no sev ierastā stila nenest uz āru domstarpības un neatzīt kļūdas.
Tāpat rodas iespaids, ka TP ir gatava palikt lojāla un mobilizēties ap Šķēli, kurš pirmdien valdes priekšā stājies „pilns entuziasma” un gatavs aktīvi strādāt Saeimā. Līdz ar to jautājums, vai Šķēle pēc pazemojošā vēlēšanu rezultāta negrasās nolikt mandātu, nemaz neesot izskanējis.
Patiesības mirklis ir bijis īss arī PLL valdes priekšsēdētājam Guntim Ulmanim, kurš divas dienas pēc vēlēšanām portālam Diena.lv par „tādām pļāpām vien” ir nodēvējis paša vēlēšanu naktī pausto apņemšanos Pietiek, ka atlaidīs PLL valdi un sasauks „kļūdu izvērtēšanas konferenci”. PLL valde kopā sanāks trešdien vai ceturtdien.
„Nekas nav beidzies, mums ir mūsu reģioni,” pirmdien pauda kāds TP pārstāvis. Tuvāko mēneša līdz trīs laikā nekādu lēmumu par to, kuru ceļu iet – stiprināt TP vai virzīties uz pilnīgu apvienošanos ar LPP/LC – netikšot pieņemti. Trešdien TP valde sanāks uz oficiālo sēdi, bet nākamnedēļ satiksies paplašinātā formātā, uzklausot arī savu reģionu pārstāvju viedokli.
Neoficiāli dzirdēti viedokļi, ka Šķēles lēmums nolikt deputāta mandātu ir tikai laika jautājums. Tiek prognozēts, ka Šķēle „kaut kad drīzumā” varētu uzsākt konsultācijas šaurā lokā, pēc tam gada beigās sasaukt partijas kongresu un, kad TP kodols būs šim lēmumam sagatavots, - nolikt deputāta mandātu un pamest politiku šoreiz jau uz visiem laikiem. Ja var ticēt politiķu teiktajam, Šķēle šādu iespēju ne ar vienu vēl nav apspriedis.
Neilgi pirms vēlēšanām, kad reitingi jau signalizēja par neveiksmi vēlēšanās, daži redzami TP biedri neoficiāli dalījās kritiskās un Šķēlem nelojālās piezīmēs. Pietiek tika atzīts, ka no Šķēles atgriešanās nav bijis jēgas, jo tik zemu reitingu partija būtu spējusi uzturēt arī bez viņa, tāpat tika kritizēta pievienošanās PLL, kur dominē Šlesers un LPP/LC. „Žēl, tik spēcīga partija bija un nogāja pa burbuli,” pāris nedēļas pirms vēlēšanām Pietiek atzina kāds TP biedrs, kurš tradicionāli pieskaitīts Šķēlem lojālo lokam.
Tāpat pēdējās priekšvēlēšanu kampaņas dienās TP politiķu vidū bija kurnēšana, ka PLL finanšu resursi koncentrēti Šlesera kampaņai Rīgā, nevis oranžo kampaņai reģionos. „Tad kāda velna pēc mums bija jāiet ārā no [Dombrovska] valdības? Būtu mēs valdībā, vismaz būtu varējuši administratīvos resursus izmantot,” atklātības brīdī Pietiek izmeta kāds bijušais TP ministrs. Vienlaikus TP politiķi līdztekus kritikai uzsvēruši arī Šķēles pozitīvo pienesumu, mobilizējot partijas ierindas biedrus un iztīrot TP rindas.
Šā brīža lēmums par pauzi un asu kustību neizdarīšanu ne pašsaglabāšanās, ne apvienošanās virzienā daļēji skaidrojams arī ar TP vēlmi notestēt sadarbības iespējas ar LPP/LC kopīgajā frakcijā Saeimā. „Mūsējie saka – bez Šlesera mums būtu tas pats rezultāts, bet viņi [LPP/LC] domā, ka bez Šķēles būtu labāks rezultāts,” iekšējo PLL trauksmi kodolīgi raksturoja kāds apvienības politiķis.
Šobrīd skaidrs, ka no TP 10. Saeimā ievēlēti trīs politiķi – Šķēle no Zemgales, Edgars Zalāns no Kurzemes un Māris Kučinskis no Vidzemes, kur viņš, pateicoties vēlētāju plusiņiem, apsteidza ar pirmo numuru izlikto Ulmani, kurš arī iekļuvis Saeimā. Kad būs saskaitīti plusiņi, kurus salikuši ārzemēs balsojušie vēlētāji, būs skaidrs, vai Saeimā iesprauksies arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kuru tikai par dažiem desmitiem punktu Rīgā apsteidz Inese Šlesere.
No LPP/LC Saeimā ievēlēti Šlesers no Rīgas, Rita Strode un Vitālijs Aizbalts no Latgales, bet Inese Šlesere Rīgā vēl cīnās ar Riekstiņu. Kopumā PLL ieguva astoņas deputātu vietas. Ja Riekstiņš iekļūtu Saeimā, balsu sadalījums būtu 4:3 par labu TP. Kāds TP valdes loceklis Pietiek pieļāva, ka tieši Šķēle varētu vadīt PLL frakciju Saeimā, bet Pietiek tam neguva apstiprinājumu pie citiem.
10. Saeimā nav ievēlēti tādi redzami TP politiķi, kā Helēna Demakova, Mareks Segliņš, Kārlis Leiškalns, Oskars Spurdziņš, Baiba Rozentāle, Juris Dalbiņš. Segliņš par neievēlēšanu Saeimā neskumst, jo jau iepriekš Pietiek bija teicis, ka visvairāk vēlas atjaunot savu advokāta praksi.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
