Trauksmes cēlāja iesniegumā tiesībsargājošām iestādēm aizsardzības ministru un augstas ministrijas amatpersonas apsūdz noziedzīgas shēmas īstenošanā
PIETIEK28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā Lato Lapsa savā YouTube kanālā ir publicējis tiesībsargājošām un valsts drošības iestādēm un ministru prezidentam adresētu trauksmes cēlāju iesniegumu video formā. Tajā saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraud valsts drošību un kurās vairākkārtīgi sadārdzinātos iepirkumos bez konkursa tiek izšķērdēti iespaidīgi budžeta līdzekļus, tiek apsūdzēti aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs.
Amatpersonas tiek vainotas par neizdevīgu līgumu slēgšanu ar vienu konkrētu kompāniju – SIA Vairog EU, kura ne tikai jau gandrīz gadu neesot spējusi izpildīt līgumsaistības par munīcijas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet arī saņēmusi dāsnu astoņu miljonu eiro avansu, un kura arī citiem militāro preču potenciālajiem piegādātājiem tiekot uzspiesta kā Latvijas starpnieks.
Gandrīz 43 minūtes garajā video norādīts, ka Vairog EU līdz šim nav sertificējis nevienu munīcijas veidu atbilstoši NATO standartiem, turklāt līgums, kura kopējā summa ir 72 miljoni eiro ar iespēju to vēl palielināt un kura ilgums ir uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz pieciem, ar šo uzņēmumu noslēgts laikā, kad tas vēl nebija uzsācis reālu ražošanu, turklāt iegādātās iekārtas jau pēc pirmā gada pārdevis.
Videoiesniegumā norādīts: lai gan munīciju pēc līguma bija jāpiegādā jau 2021.gada beigās, Vairog EU to nespēja izdarīt un panāca, ka piegādes termiņš tiek pagarināts uz gadu. Kā uzsvērts video, reāli tas nozīmē to, ka NBS ne tikai trūkst, bet pat kritiski trūkst munīcijas mācībām, par iespēju to lietot reāla militāra apdraudējuma gadījumā nemaz nerunājot. NBS ik gadu patērē vairākus miljonus vieglās munīcijas vienību, skaidrots videoiesniegumā.
Trauksmes cēlāji norāda, ka iepriekš NBS tāpat kā citu NATO valstu armijas munīciju iepirka atklātos konkursos. Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkuma centrs (VAMOIC), tagadējais VALIC, līdz pat 2020. gadam organizēja NBS vajadzībām atklātus konkursus. Tad, izmantojot jēdzienu “piegāžu drošība”, 2020.gadā noslēgts līgums ar Vairog EU bez konkursa, pamatojot to ar nepieciešamību kara gadījumā spēt nodrošināt munīcijas ražošanu tepat Latvijā gadījumā, ja būtu traucētas piegāžu ķēdes vai Latvija būtu norobežota no ārpasaules.
Taču gala rezultātā, kā norādīts iesniegumā, Vairog EU faktiski veic tikai munīcijas ražošanas pēdējo posmu, bet realitātē nepieciešamās komponentes tāpat tiek piegādātas no citām valstīm un citiem ražotājiem. Turklāt kā īpašs risks videomateriālā uzsvērts tas, ka munīcijas sagataves paredzēts glabāt vienā rūpnīcā, kuru ienaidnieks varētu viegli iznīcināt, nevis jau gatavas munīcijas veidā NBS noliktavās dažādās vietās Latvijā.
Īpaši tiek uzsvērts, ka Vairog EU netika prasītas bankas garantijas avansa maksājuma astoņu miljonu eiro apmērā saņemšanai, lai gan bruņojuma iegādē nevienam citam piegādātājam bez bankas garantijas neesot izdevies iegūt tiesības uz avansa maksājumu. Par līguma saistību nepildīšanu Vairog EU būtu jāuzliek trīs miljonu eiro sods, kā arī jāpieprasa atmaksāt avanss, taču A. Pabriks, J. Garisons un M. Paškēvičs darot visu iespējamo, lai viņu organizētā afēra ar Vairog EU nenāktu gaismā, tādēļ nekāda līguma laušana un avansa atmaksāšana netiekot pieprasīta.
Kā sevišķa bīstamība Vairog EU ražotajai produkcijai tiek uzsvērts fakts, ka munīcijas izmēģināšanas laikā viena patrona uzsprāgusi ierocī. Lai gan izmeklēšana vēl nav noskaidrojusi patieso incidenta iemeslu un tiek pieļauts, ka, iespējams, šāvēja ierocis nav bijis atbilstoši iztīrīts, tomēr tiek pausta cerība, ka iespējama nekvalitatīva munīcija netiks piesegta ar karavīra vainošanu nepienācīgā ieroča uzraudzībā.
Ekskluzīvā vienošanās ar Vairog EU, kā minēts iesniegumā, nosakot, ka firmas peļņa nedrīkst pārsniegt desmit procentus, bet uzņēmums pamanoties sadārdzināt savu produkciju ar dāsnām algām un prēmijām vadībai un vadošajiem darbiniekiem, kā arī pārvilinot uz lielākām algām talantīgākos NBS pārstāvjus. Turklāt to, vai Vairog EU mākslīgi nesadārdzina savu produkciju, kas ir ievērojami dārgāka nekā citu konkurentu piedāvātā, uzraudzīt uzticēts vienam NBS virsniekam bez pieredzes un zināšanām, nevis starptautiskai auditorkompānijai.
Sižetā norādīts, ka, pēc trauksmes cēlāju domām, noziedzīgā shēma tikai uzņem apgriezienus, - tiek piesaukta kompānija Patria, kurai arī tiek nodrošināti īpaši labvēlīgi apstākļi un kura starptautiski jau divas reizes pieķerta korupcijā.
Trauksmes cēlāju videoiesniegums noskatāms šeit:
https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=wgSg9OdWbMs&t=61s
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
