Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti
Juris Paiders13.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Kad “feika” ziņas vai nepatiesu informāciju izplata ļaudis bez lielas ietekmes, tad tas nerada lielus draudus sabiedrībai. Daudz bīstamāk, kad nepatiesu informāciju vai maldinošu un nepatiesu informāciju izplata cilvēki, kas strādā masu informācijas līdzekļos, - tad to ļaunās sekas jau ir daudz nopietnākas.
Tomēr vēl lielākas negatīvās sekas rodas, kad nepatiesu, melīgu un “feika” informāciju izplata personas, kas ir saņēmušas valsts visaugstākos pagodinājumus, Latvijas gadījumā tās ir personas, kas ar valsts prezidenta rīkojumu ir ieceltas Triju Zvaigžņu ordeņa komandieru vai virsnieku pakāpē.
Diemžēl Latvijā ir noticis gadījums, kad masu informācijas līdzekļa darbinieks ir izmantojis valsts prezidenta un Ordeņu kapitula dāvāto uzticību, lai pēc iecelšanas Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera pakāpē izplatītu melīgu un nepatiesu informāciju par Latvijas procesiem.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja, 2021. gada 20. aprīlī valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma “par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku,” iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri žurnāla “Ir” darbinieku Aivaru Ozoliņu, bet par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Latvijas Radio 1 programmu vadītāju Aidi Tomsonu.
Jau 14. maijā LR1 un LTV1 demonstrētā pārraide “Krustpunktā”, kuru vadīja Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aidis Tomsons, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš, vērtējot Covid-19 izplatību un valdības lēmumus, paziņoja: “Un, ja tagad vēl atvērs papildus terasēm vēl kaut ko, epidemioloģiskā situācija tiešām līdz pašvaldību vēlēšanām noteikti un neizbēgami pasliktināsies.”
Šādā formā aicinot valdību neko neatvērt, nekādus ierobežojumus nesamazināt, nevienā punktā nepiekāpties. Atbilstoši Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Aivara Ozoliņa izplatītajai informācijai jebkuru epidemioloģisko prasību mīkstināšanas sekām bija jābūt traģiskām - epidemioloģiskā situācija “noteikti un neizbēgami pasliktināsies”.
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš precīzi norādīja sava apgalvojuma beigu datumu - pašvaldību velēšanas. Tās, kā zināms, notika 5. jūnijā. Atbilstoši Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Aivara Ozoliņa teiktajam līdz 5. jūnijam Latvijas valdība nedrīkstēja mīkstināt nevienu epidemioloģisko ierobežojumu.
Tomēr MK 18. maijā atļāva tirdzniecības centros darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ārējā ieeja. No 18. maija valdība atļāva vienā telpā tikties līdz 19 cilvēkiem, ja vien tie ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid, kā arī atļāva pēc tādiem pašiem principiem atsākt darbu amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīviem.
Vēl vairāk! Trīs dienas pirms pašvaldību vēlēšanām (2. jūnijā) Ministru kabinets individuāliem apmeklētājiem atļāva apmeklēt iekštelpās bibliotēkas, arhīvus, muzejus un muzejiem radniecīgas vietas. No 2. jūnija MK atļāva privātos pasākumos (ievērojot divu mājsaimniecību principu) iekštelpās pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet brīvā dabā līdz pat 20 cilvēkiem. Savukārt no 3. jūnija MK atļāva lielo tirdzniecības centru darbību.
Ja Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera Aivara Ozoliņa 14. maijā izplatītā informācija būtu patiesa, tad visiem Covid-19 saslimstības rādītājiem būtu dramatiski jāpasliktinās, slimnīcām atkal bija jāpiepildās ar Covid pacientiem un epidemioloģiskajai situācijai vajadzēja “noteikti un neizbēgami pasliktināsies”.
Tikai nekas tāds nenotika! Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš, kurš augsto pagodinājumu saņēma par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas informācijas telpas kvalitātē (pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku), 14. maija LR1 pārraidē “Krustpunkti” izplatīja pilnīgi maldinošu un patiesībai neatbilstošu informāciju, jo visu šo laiku Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā noteikti un neizbēgami uzlabojās.
14. maijā, kad komandieris Ozoliņš izplatīja savu paziņojumu, divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 445,3, bet slimnīcās kopumā ārstējās 663 Covid-19 pacienti.
18. maijā MK atcēla virkni ierobežojumu, bet 2. un 3. jūnijā MK vēlreiz ievērojami samazināja ierobežojumu apjomu.
5. jūnijā - pašvaldību vēlēšanu dienā, kad, pēc komandiera Ozoliņa izplatītā paziņojuma, epidemioloģiskajai situācijai vajadzēja “noteikti un neizbēgami pasliktināsies”, divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 209,4, bet slimnīcās kopumā ārstējās 362 Covid-19 pacienti.
Līdz ar to divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju šajā laikā samazinājās vairāk nekā divas reizes, bet Covid-19 pacientu skaits - gandrīz divas reizes. Līdz ar to ir jāsecina, ka persona, kurai Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera tituls ir piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas informācijas telpas kvalitātē, pēc pagodinājuma saņemšanas grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti.
Kāda ir morāle? Ja komandieris Ozoliņš patiešām pārstāv “kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku”, tad viņš pats atteiksies no Latvijas informācijas telpas kvalitātes grāvējam neatbilstoša apbalvojuma. Ja Valsts prezidents ir savā vietā un komandieris Ozoliņš pats neizrādīs iniciatīvu, tad Egilam Levitam vajag ieteikt Aivaram Ozoliņam atteikties no nepiemērotā apbalvojuma. Ir arī trešais risinājumus.
Ordeņu kapitulam ir jāpārveido komandiera Ozoliņa apbalvojuma motivācija un jāizslēdz punkts par nozīmīgu ieguldījumu “Latvijas informācijas telpas kvalitātē”, kā arī jādzēš teikuma daļa par “kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku”.
Tikai maz ticams, ka jebkas mainīsies. Tāpēc visiem citiem Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem, kuri augsto apbalvojumu saņēma par patiesiem nopelniem valsts labā, būs jāsamierinās, ka viens no Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem apkauno šo apbalvojumu.
Nobeidzot ir jāatgādina, ka pat ievērojamā iedzīvotāju pārvietošanās pašvaldību velēšanu nedēļā neizraisīja epidemioloģiskās situācijas “noteiktu un neizbēgamu pasliktināšanos”. Tieši pretēji. 11. jūnijā divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 166,4, bet slimnīcās kopumā ārstējās 334 Covid-19 pacienti.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.