Trilleris „Nauda” – vispieprasītākais Latvijas grāmatnīcās, politiķi mēģina saskatīt grāmatā „valsts simbolu zaimošanu”

Izdevēji
20.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Kā liecina izdevēja – apgāda „Mantojums” dati, pašlaik Latvijas grāmatnīcām jau ir nodotas divas trešdaļas no romāna „Nauda” kopējās 6000 eksemplāru lielās tirāžas.

Jau iepriekšējo divas triloģijas grāmatu „Bailes” un „Vara” panākumi, pērn un aizpērn kļūstot par gada attiecīgi otro un trešo lasītāju pieprasītāko grāmatu, valdošās „elites” pārstāvjiem pierādīja, ka ar mēģinājumiem šo grāmatu saturu vienkārši noklusēt nekas nav līdzēts.

Tāpēc tagad tiek iemēģināta jauna taktika: ir droši zināms, ka virkne Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputātu, kā arī Tieslietu ministrija pašlaik paklusām izskata ierosinājumu mēģināt romāna izplatību ierobežot, pamatojoties ar argumentu, ka „valsts simbolu zaimošana ir nežēlīgi jāizskauž jebkurā formā”.

Tautas priekšstāvjiem, kuru vidū ir tādas personas kā Artuss Kaimiņš, Juta Strīķe un pašlaik tieslietu ministra amatu ieņemošais Jānis Bordāns, ir „pamesta” doma, ka uz grāmatas vāka atrodamā versija par Triju Zvaigžņu ordeņa izskatu varot būt traktējama kā valsts ģerboņa fragmenta zaimošana.

Tie lasītāji, kuri romānu „Nauda” ir izlasījuši, jau labi zina, kāda loma tajā patiesībā ir šim ordenim un kas ir tie ļaudis, kuri patiesībā zaimo gan „Latvijas valsts augstāko apbalvojumu”, gan tā piešķiršanas kārtību.

Savukārt pārējiem var ieteikt nepaļauties „Laimiņu”, „Sviķu” un „Mordānu” izdomājumiem un iepazīties ar šo īso grāmatas intrigu un atmaskojumu uzskaitījumu:

„Valsts ienākumu dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cielavas rokās beidzot nonākusi tik ilgi vāktā kompromata mapīte, bet tabletes zāļu trauciņā jau ir nomainītas, un viņai neviens vairs nevar palīdzēt.

Tāpat neviens vairs nespēj palīdzēt arī lepnās Mežaparka mājas īpašniekam Mārtiņam Runkum, kura nekustīgo ķermeni nezināmi ļaudis aiznes profesionālā zagļa Iļjas Hodakovska acu priekšā. Var tikai mēģināt noskaidrot – kāda loma tajā bijusi abiem Runkus brāļiem?

Bet kurš palīdzēs eirosekretāram un Eiropas Komitejas viceprezidentam Valdim Bebrovskim, kurš pazaudējis savu nelegālo dārgumu? Vai tas būs baņķieris Grigorijs Kuseļņikovs un viņa uzdevumus pildošais Ekonomikas policijas izmeklētājs Vitālijs Četvertinskis?

Taču varbūt tik ļoti nepieciešamā palīdzība nāks no bijušā Korupcijas apkarošanas biroja darbinieka Jura Duraša un atstādinātā Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimēviča? Taču katram no viņiem ir pašam savas vajadzības.

Lai Ilmārs Rimēvičs īstenotu savu lielo plānu, viņam nepieciešams gan atdabūt miljonus no uzņēmēja Māra Mortensona ar iesauku “Kvadrāts”, gan vienoties ar bankas “Cita dēle” laimīgo ieguvēju Timotiju Kalkinu un Šveices advokātu Rūdolfu Veroni.

Tāpat nepieciešams iegūt piebarotā žurnālista Paula Naudsepa atbalstu un nedaudz pašantažēt stratēģiskā partnera vēstniecības otro personu Linu Dibuā. Un kādas patiesībā ir Ilmāra Rimēviča attiecības ar ārlietu ministru Edgaru Pidkēviču?

Savukārt Juris Durašs meties izmisīgos viņam vienreiz jau nozagto viesu nama „Spāres” ierakstu meklējumos – un ir gatavs uz pilnīgi visu, lai tos atgūtu un apsteigtu gan Satversmes apsardzības biroja direktoru Jāni Mīzīti, gan viņa padoto Aigaru Soprānu.

Un tas nav viss. Finansiālā ministre Dana Rezniece-Zole un advokāts Romualds Vanzovičs, baņķieris Leonīds Eserkins un ebreju funkcionārs Arkādijs Zaharenko, savu baltā pulverīša kasti pazaudējušais Aldis Govzems un viņa kompanjoni Arturs Laimiņš un Atis Zatakistovs, - viņiem visiem ir sava loma romānā „Nauda” aprakstītajos nāvējošajos notikumos, kuros likme ir nevis vienkārši nauda, bet NAUDA.”

Seko mums