Vidzemē, Rīgas – Daugavpils lielceļa tuvumā atrodas milzīgi liels akmens, kas pāršķelts divās daļās. Par šo akmeni stāsta šādu teiku.
Kad Daugava bijusi izrakta, tad Velns sabijās, ka visi purvi izsīks un nebūs ne viņam pašam, ne viņa pēcnācējiem dzīves vietas, jo viņa dzīve ir arvien purvos. Tad Velns nolēmis plato upi aizsprostot. Atradis netālu lielu akmeņu kaudzi, šis saķer vienu no vislielākajiem akmeņiem, ņem uz kamiešiem un aiznes uz Daugavu. Gandrīz bija jau sasniedzis Daugavas krastus, kad piepeši iedziedas gailis. Velns akmeni sviež uz zemi ar tādu sparu, ka tas pārplīst uz divām daļām.
Iet gadi, un velns joprojām nevar Daugavu aizdambēt. Te pēkšņi kādu rītu viņš ierauga lielu smilšu kalnu tieši Rīgā, tieši pie Vanšu tilta. Tad velns sāk stumt kalnu ūdenī. Tomēr Ušakova kalns nav tik liels, un velnam laika līdz gaiļa dziedāšanai nekad nepietiek. Tā Daugava tikai nedaudz tiek aizbērta (lai dažam labam Domes draugam uzceltu pa namiņam).
Otra teika.
Zvēri nolēmuši tiltu pār Daugavu būvēt, tikai nebijis naudas. Tad nu sūtījuši lāci uz Rīgu kungiem naudu prasīt. Aizgājis lācis uz Rīgu, dabūjis kāvienu, naudu nav dabūjis.
Sūtījuši zvēri vilku uz Rīgu naudu prasīt. Vilks aizgājis uz Rīgas domi, dabūjis kāvienu, atpakaļ mežā pārnācis asti kājstarpē iežmiedzis.
Tad nu zvēri sūtījuši ēzeli uz Rīgu naudu prasīt. Ēzelis kā gājis, tā aizgājis. Nenācis atpakaļ ne dienu, ne divas, ne nedēļu, ne mēnesi. Bet uz mežu sākušas nākt pasta mašīnas un vest naudu lielos maisos. Zvēri tad nu arī uzcēluši Dienvidu tiltu, bet nauda tik nāk un nāk. Uztaisījuši zvēri visādas estakādes, bet nauda tik nāk un nāk. Tad nu zvēri gājuši ēzeli meklēt un atraduši labās drēbēs ģērbtu kādā krogā pie Rīgas domes, ar vēl diviem ēzeļiem stipru dzērienu malkojot.
Ēzelis zvēriem pastāstījis, ka atnācis uz Rīgu, iegājis domē, bet tur savējie priekšā. Lāga neesot zinājuši, kā to Dienvidu tiltu būvēt, – šķērsām pār Daugavu vai gareniski, nolēmuši gareniski. Tā nu Rīgas dome visu bērnu un pensionāru naudu atdevusi tilta būvei, un pāri Daugavai sanācis dārgākais tilts pasaulē.
Trešā teika.
Katrus četrus gadus velns izbāž galvu no Daugavas tieši vēlēšanu dienā un skaļi jautā: „Vai Dienvidu tilts jau gatavs?” Tad Ušakovam jāstāv uz Dienvidu tilta un jāatbild – nav gatavs, nav. Pretējā gadījumā tilts sabruktu jau Ušakova valdīšanas laikā, nevis nedaudz pēc tam. Velns izskatoties šauru seju, melniem matiem, nu gluži kā Lindermans.