Tukuma domē “vecie komunisti” pārrakstījuši 3,6 hektārus lielu pašvaldības zemi uz privātpersonas vārda
Ruslans Straķis30.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2007. gada Tukumā neizmeklēta ir afēra ar
Notikumu secība:
12.03.2005. — Tukuma pašvaldību vēlēšanās uzvar partija “Tukuma pilsētai un novadam”, iegūstot pavisam 6 no 11 mandātiem, tādā veidā iegūstot varas monopolu. Par pilsētas mēru tiek iebalsots Juris Šulcs, bet Tukuma domes izpilddirektors ir Ēriks Lukmans.
24.09.2007. — bez konkursa vai kaut cenu aptaujas tiek noslēgts pirkuma līgums ar atliktā maksājuma grafiku starp Tukuma pilsētas domi (paraksta Ēriks Lukmans) un privātpersonu Aivaru Lazdu par to, ka pilsētas dome atdod šim A. Lazdam zemi Pauzera pļavās
Līguma 8. punkts paredz, ka dome — bez nekāda nodrošinājuma vai kontroles — pati apņemas izsniegt Aivaram Lazdam dokumentus īpašumu tiesību apstiprināšanai zemesgrāmatā uz viņa vārda, ko viņš 27.09.2007. arī izdara.
Līgums tiek slēgts bez konkursa rīkošanas un bez pirmās iemaksas.
Pirkuma līguma pielikums Nr. 1 “Atliktā maksājuma grafiks” paredz, ka pirmā iemaksa jāveic 15.11.2007., bet pēdējā 15.03.2008.
Par zemi pircējam it kā esot jāmaksā 249 573 Ls, procentos par atlikto maksājumu vēl 3743,57 Ls. Kopā 253 316,58 Ls jeb 361 000 EUR.
Par zemesgabalu Tukuma pašvaldība nav saņēmusi nevienu santīmu. Jura Šulca un Ērika Lukmana vadībā dome nav ziņojusi policijai, prokuratūrai vai cēlusi civilprasību tiesā par īpašuma atgūšanu vai krāpniecību.
Dome zemes īpašumam neuzlika atzīmi, ka pirms naudas saņemšanas nekādas darbības veikt ar īpašumu nedrīkst. Līdz ar to īpašuma ieguvējam, nesamaksājot nevienu santīmu pašvaldībai, bija tiesības to ierakstīt zemesgrāmatā, pārdot tālāk un ieķīlāt.
Ķīlu un liegumu nepārtraukta reģistrācija:
30.10.2007. — zemesgrāmatā reģistrē jaunu īpašnieku Aivaru Lazdu.
13.11.2007. — starp Aivaru Lazdu un Oskaru Zēbergu tiek slēgts aizdevuma līgums. Nodrošināmais prasījums 101 906,58 Ls. Tas tiek izdarīts divas dienas pirms tam, kad A. Lazdam jāsāk maksāt domei par zemi, kā tas noteikts atliktā maksājuma grafikā.
15.11.2007. — dienā, kad pašvaldībai būtu jāsāk saņemt naudu, tās vietā zemesgrāmatā tiek reģistrēta atzīme: noteikts aizliegums bez Oskara Zēberga rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt (dāvināt, izīrēt, vai kā citādi apgrūtināt par labu trešajām personām). Pamats: Aizdevuma līgums. Nostiprināta pirmā hipotēka ar nodrošināmā prasījuma summu 101 906,58 Ls. Vēlreiz: šajā dienā A. Lazdam vajadzēja veikt pirmo maksājumu Tukuma pašvaldībai, pamatojoties uz Pirkuma līguma pielikumu par atliktā maksājumu grafiku. Maksāšanas vietā viņš ieķīlā zemi, ko dabūjis. Sakritība?
07.03.2008. — zemesgrāmatā tiek reģistrēta nākamā atzīme: noteikts aizliegums bez Oskara Zēberga rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt (dāvināt, izīrēt, vai kā citādi apgrūtināt par labu trešajām personām). Nostiprināta otrā hipotēka ar nodrošināmā prasījuma summu 73 197,26 Ls.
15.03.2008. — līgumā starp Tukuma domi un Aivaru Lazdu šis bija galīgais datums, kad bija paredzēts pēdējais grafika maksājums.
28.03.2008. — naudas samaksāšanas vietā pašvaldībai pāris nedēļas vēlāk zemesgrāmatā reģistrēta nākamā atzīme: uzsākta piedziņa bezstrīdus kārtībā par labu Oskaram Zēbergam.
15.04.2008. — starp Aivaru Lazdu un Oskaru Zēbergu atkal tiek slēgts jauns Aizdevuma līgums.
25.04.2008. — zemesgrāmatā tiek reģistrēta atzīme: noteikts aizliegums bez Oskara Zēberga rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt (dāvināt, izīrēt, vai kā citādi apgrūtināt par labu trešajām personām). Nostiprināta trešā hipotēka, jau ar nodrošināmā prasījuma summu 300 000 Ls!!! Pašvaldība joprojām nav saņēmusi nevienu santīmu.
06.10.2008. — zemesgrāmatā reģistrēta jauna atzīme. Prasības nodrošinājums sniedzas līdz 280 000 Ls par labu Leonīdam Silionovam.
09.06.2009. — Zemgales apgabaltiesa lemj, ka zemes īpašums pieder Oskaram Zēbergam. Pašvaldība joprojām nav saņēmusi nevienu santīmu.
17.01.2012. — zemesgrāmata reģistrē jaunu īpašnieku Oskaru Zēbergu. Pašvaldība joprojām nav saņēmusi nevienu santīmu.
29.03.2012. — Pirkuma līgums starp Oskaru Zēbergu un SIA Lasveja. Uzņēmums pieder vietējo miljonāru Žižņevsku ģimenei (arī SIA Amatnieks), Jura Šulca čomam un partijas “Tukuma pilsētai un novadam” bijušajam valdes loceklim. SIA Amatnieks Jura Šulca laikā uzvarēja vairāk nekā pusē no pašvaldības izsludinātajiem ēku būvniecības konkursiem.
03.04.2012. — zemesgrāmata reģistrē jaunu īpašnieku, SIA Lasveja jeb Žiznevska ģimeni. Pašvaldība joprojām nav saņēmusi nevienu santīmu.
Tātad J. Šulca laikā pašvaldības zeme
Neskatoties uz to, kas ar zemes īpašumu notiks tālāk, ir acīmredzami, ka notikusi liela apmēra pašvaldības īpašuma izsaimniekošana. Valsts kontrolei vai esošajai Tukuma novada domes vadībai (kas vairs nav saistīta ar Juri Šulcu) būtu jāuzdod domes juristiem gatavot regresa prasību tiesai par naudas atgūšanu no tiem deputātiem, kas savulaik pieļāva šādu brutālu pašvaldības zemes izsaimniekošanu. Tajā skaitā arī no Jura Šulca un izpilddirektora Ērika Lukmana.
Video:
https://www.facebook.com/ruslans.strakis.10/videos/329217645451258/
Red. piez.: kamēr Ruslans Straķis nofilmējis skaidrojošu video, būdams Nīderlandē, skaidrāku izpratni lasītājiem par to, kā tik primitīvas afēras vispār iespējamas, var rast stāstā par citu Tukuma afēru — bibliotēkas telpu shēmu, kurā labumu ķēdītes galā izrādījās visi tie, kam šo afēru vajadzētu izmeklēt:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.